Laura Grecka. Uzticīga savam talantam
«Es apņemos attīstīt sevi vēl vairāk, iet vēl tālāk un būt uzticīga savam talantam,» pārkāpusi 2016. gada slieksni, sev nosolās operdziedātāja Laura Grecka (mecosoprāns). Šovakar, Zvaigznes dienā, pulksten 19 viņa būs uz Mazās ģildes skatuves, kur orķestra Rīga mazais sastāvs diriģenta Valda Butāna vadībā un arfiste Jekaterina Suvorova radīs gaišu, romantisku un siltu noskaņu.
Zvaigznes dienas koncertā skanēs Morisa Ravela, Kloda Debisī, Gustava Mālera un Antonīna Dvoržāka mūzika. Koncerta programma veidota no impresionistu mūzikas, kas tapusi 20. gadsimta sākumā, un vēlīnā romantisma opusiem 19. gadsimta beigās.
Brīnišķīgās mecosoprāna balss īpašniece Laura Grecka, kura savas ikdienas gaitas saista ar Latvijas Nacionālo operu un baletu (LNOB), līdztekus koncertējot ar dažādiem orķestriem un uzstājoties Latvijā, Norvēģijā, Beļģijā, Vācijā, šajā vakarā interpretēs četras skaistas Gustava Mālera dziesmas, kuru pavadījums iekrāsots smalkā pūšaminstrumentu sastāva kolorītā.
«Ar Gustava Mālera simfonijām iepazinos jau pusaudzes gados, kopš tā laika arī sapņoju atskaņot kādu no viņa cikliem. 2012. gadā mans sapnis arī piepildījās, kad šī komponista dziesmu ciklu Klejojošā mācekļa dziesmas (Lieder eines fahrenden Gesellen) es interpretēju Amsterdamas Concertgebouw zālē,» stāsta Laura Grecka, uzsverot, ka Gustavu Māleru viņa uzskata par vienu no sev tuvākajiem komponistiem. «Pēc tam esmu atskaņojusi arī dažas citas viņa dziesmas, un nu tām pievienojas vēl četras, ko atskaņošu šovakar. Biju ļoti priecīga, kad no Ilonas Breģes [orķestra Rīga direktore] nāca piedāvājums piedalīties šajā koncertā un atskaņot tieši Māleru. Sapratusi, ka šīs dziesmas man ir pa spēkam, ar prieku piekritu. Turklāt dziesmas ir ļoti dažādas – tajās ir gan humors, gan ļoti nopietna iekšēja meditācija.»
Operdziedātāja neslēpj: pēdējā mēneša laikā šim koncertam gatavojusies diezgan aktīvi. «It kā liekas, kas ir četras dziesmas, bet tā ir kamermūzika, un tā prasa ielikt tajā dažādas krāsas. Turklāt vēl Mālers ar savu iekšējo pasauli, īpašo stilu un melodiskumu... Tas prasa nopietnu iedziļināšanos, kā šī mūzika mijiedarbojas ar tekstu un kādās krāsās tā būtu jāiekrāso.»
Kādās krāsās iekrāsosies Lauras Greckas šā gada radošā sezona, rādīs laiks, bet, iesākusies ar koncertu Zvaigznes dienā, tā aktīvi turpināsies LNOB: jau rītvakar viņa dziedās Madrigāla solo Džakomo Pučīni operā Manona Lesko, piektdien – Idas lomu Johana Štrausa operetē Sikspārnis, 15. janvārī – Českas lomu Dž. Pučīni operā Vīlas. Džanni Skiki, 17. janvārī viņa būs Papagailis Polinēzija Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes Putnu operā, 21. janvārī – Guvernante Artura Maskata operā Valentīna, bet 27. janvārī – Suzuki Dž. Pučīni operā Madama Butterfly. «Atsākam diezgan aktīvi, grafiks ir ļoti piesātināts. Bet tas ir labi, ka varēšu izpausties, nebūs jāgarlaikojas,» viņa priecīgi saka un atklāj, ka pavasarī gaidāma arī jauna loma – komponista Ērika Ešenvalda operā Iemūrētie. «Domāju, šis būs ļoti interesants projekts, jo noteikti būs skaista mūzika. Būs arī lieliska komanda – ar diriģentu Māri Sirmo un režisori Lauru GrozuĶiberi. Pirmizrāde plānota 19. maijā, kas nozīmē, ka aprīlī jau noteikti sāksim strādāt, bet līdz tam ir rūpīgi jāsagatavojas. Jau ar nepacietību gaidu mirkli, kad vēršu vaļā notis.»
Taujāta, vai, iesākot jaunu gadu, operdziedātāja ir arī sev ko apņēmusies, Laura Grecka neslēpj: attiecībā pret savu profesionālo darbu viņa apņemas attīstīt sevi vēl tālāk un būt uzticīga savam talantam, kas esot svarīgi jebkuram māksliniekam. «Bet personīgi – gribētu būt patiesa pret sevi, meklēt un arī censties atrast to, kas no sirds patīk un visvairāk aizrauj. Man liekas, ka tajā ir milzīgs spēks: ja cilvēks dara to, kas viņam vislabāk patīk. Tādējādi viņš arī visproduktīvāk aug.».