Pamatīgs grāmatu bums

© Publicitātes foto

Pēdējos gados latvju grāmatniecība piedzīvo dažnedažādu autoru radošo radību uzplūdus, bet šis gads iezīmējās ar to, ka nepieredzēti daudz grāmatu parādījās mūzikas frontē.

Par pašu svarīgāko grāmatu gribētos saukt mūzikas žurnālista Māra Papēža Remix... Pie laika – varbūt ne tik daudz tāpēc, ka šī grāmata ir nudien svarīga, bet tāpēc, ka tā no svara ir vissvarīgākā. Tā kā Remix aktīvā darbība norisinājās arī mūsu valstij ļoti interesantā laikā, tad caur mūzikas dzīves notikumiem iespējams atcerēties arī tā laika Latvijas kultūras dzīves notikumus, personības un viņu lomu turpmākajā kultūrvides attīstībā. Teksts papildināts ar bagātīgu foto materiālu, kā arī detalizētu grupas dalībnieku darbības hroniku un diskogrāfiju. Jāatgādina, ka šajā grupā spēlēja izcili sava žanra profesionāļi – Aivars Hermanis, Uldis Marhilēvičs, Vilnis Krieviņš, Rodrigo Fomins, Jevgeņijs Ščapovs un Eduards Glotovs. Grupa ar savu programmu kļuva pazīstama ārpus Latvijas – Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā un arī Krievijā, kur kopš Igo uzvaras Vissavienības jauno dziedātāju konkursā Jūrmala 86 bija viena no pieprasītākajām latviešu precēm Krievijas mūzikas tirgū. Apvienība beidza savu darbību 1992. gadā, kad pēc menedžmenta līguma noslēgšanas ar kompāniju AM RE Managers mūziķi gadu uzturējās ASV, un pakāpeniski transformējās par grupu Rīga.

No svara viedokļa nozīmīgs ir arī mūzikas un mākslas festivāla Bildes 30 gadu jubilejai veltītais izdevums – padārgs, taču ļoti kvalitatīvs. Tāpat šogad klajā nāca publicistes Elitas Veidemanes grāmata par dzīvesbiedru Aivaru Brīzi – Dzelzsgriezējs un dūja. Sāpīgu atmiņu pārpilns, smeldzīgs un interesants literārais darbs, turklāt faktoloģiski precīzs, jo kurš labāk pazina dzelzsgriezēju Aivaru, ja ne Elita?! Savukārt gada sākumā klajā nāca grupas Jauns mēness autorizētā biogrāfija Piekūns skrien debesīs, kuru sarakstījis mūzikas kritiķis un žurnālists Jānis Žilde. Šis uzskaitījums nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu muzikoloģes Daigas Mazvērsītes veikumu, – šogad viņa sarakstījusi grāmatu Uldis Stabulnieks. Tik un tā. «Ar Stabulnieka raksturu līdzības atradīs daudzi, ne tikai es – mums raksturīga tieksme domāt par lietām, kuras nespējam izmainīt, un tas brīžam laupa dzīvesprieku. Mūsu sarunas, intervijas un citas publikācijas ļauj pietuvoties tagad jau tālumā mirdzošai zvaigznei, personībai ar vārdu – Uldis Stabulnieks.».



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.