KULTŪRA: Kas nav ar mums?

© F64

Gada nogalē režisors Alvis Hermanis nāca klajā ar paziņojumu, ka atsakās strādāt Hamburgas Thalia Theater.

Daudzu uztverē tā bija nesaprotama, pat ekscentriska rīcība. Tomēr vērojot Eiropā notiekošos procesus, kas aizvien vairāk atgādina smagas paģiras pēc «kara bēgļu» uzņemšanas eiforijas, drīzāk jau ekscentriski šķiet tie, kuri vēl nesen nekritiski gavilēja par bēgļu uzņemšanas plāniem. Pēc ziepju burbuļa plīšanas Alvja Hermaņa skaidrojums izrādījās ļoti pragmatisks: «Thalia Theater intendants savu apgalvojumu izteica, manipulējot ar teikumiem, kas tika izņemti no manu privāto vēstuļu konteksta (neprasot man atļauju). Esmu lūdzis atcelt manu iestudējumu Hamburgā ļoti privātu iemeslu dēļ. Pašlaik strādāju Parīzē un dzīvoju tajā pašā pilsētas daļā, kurā notika masu slaktiņš. Ikdienas dzīves sajūta šeit ir kā Izraēlā. Pastāvīga paranoja. Pat sliktāk, jo Parīzes ebreju kopienas cilvēki ir pirmie, kas pamet šo pilsētu. Mums visapkārt ir apdraudējums un bailes. Tas, kas šeit notika pirms 2 nedēļām, ir bijusi trauma mums visiem. Esmu 7 bērnu tēvs un neesmu gatavs strādāt atkal vēl vienā potenciāli bīstamā pilsētā. Kā zināms, tie, kas piedalījās 9/11, arī nāca no Hamburgas, starp citu.

Mēs zinām, ka pat Vācijas valdība mainīja bēgļu politiku pēc Parīzes traģēdijas. Tātad cena, kas tika samaksāta, lai beidzot atzītu saikni starp imigrācijas politiku un terorismu, bija 132 jaunu cilvēku nāve Parīzē. Vai Vācijā saistīt imigrāciju un terorismu aizvien vēl ir tabu? Pēc sarunas ar Thalia Theater cilvēkiem es sapratu, ka viņi nav atvērti atšķirīgiem uzskatiem. Viņi sevi identificē ar bēgļu uzņemšanas centru. Jā, es nevēlos tajā piedalīties. Vai es varu atļauties savu izvēli un savus uzskatus? Kur paliek demokrātija?

Nedomāju, ka mani politiskie uzskati ir radikālāki par lielākās daļas eiropiešu uzskatiem. Mēs neatbalstām šo entuziasmu atvērt Eiropas robežas nekontrolētai imigrācijai. Jo īpaši Austrumeiropā mums nav saprotama šī eiforija. Vai tiešām jūs domājat, ka visi 40 miljoni Polijas iedzīvotāju, piemēram, ir neonacisti un rasisti?».



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais