Šogad mākslas un mūzikas festivāls Bildes atzīmēja 30 gadu jubileju, un, lai šo īpašo notikumu padarītu vēl nozīmīgāku vēsturē, klajā nācis vizuāli krāšņs mākslas albums, kas sniedz pārskatu par šī unikālā festivāla pastāvēšanu.
Mākslas un mūzikas festivāls Bildes, kas pirms 30 gadiem sākās kā mūziķa Igo inspirēts pasākums, gluži kā joks, izrādījies ilgdzīvotājs Latvijas kultūrā. Protams, par to jāpateicas festivāla Bildes veidotājai Tijai Auziņai, kas šo gadu laikā ne tikai spējusi pasākumu noturēt virs ūdens, bet arī skrupulozi dokumentēt procesus tajos, ko spilgti pierāda šis albums. Tajā iekļauti darbi, kas tapuši un kurus bijis iespējams aplūkot festivāla izstādēs no 1985. līdz 2015. gadam, kopumā 798 mākslas darbu reprodukcijas, 257 autoru – mūziķu, mākslinieku, fotogrāfu, arhitektu, žurnālistu, politiķu un vēl citu profesiju pārstāvju – veidoti darbi. Arī mākslinieka Ulda Baltuta veidotie festivāla Bildes logotipi.
Šis ir īpašs izdevums, kas ļauj izsekot ne tikai viena festivāla dzīvei, bet arī sniedz iespēju ielūkoties atsevišķu mākslinieku radošajās izpausmēs, sākot no 1985. gada, kad Bildes notika Rīgas Politehniskā institūta studentu klubā Anglikāņu baznīcā. Arī Bildēm bijis sarežģīts mūžs un notikumu amplitūda – samērā plaša, par to tieši un starp rindām var uzzināt izdevumā. Kā apliecina albums – Bildēs notikušas gan atsevišķu mākslinieku personālizstādes, gan tas nav noticis vispār (1999. gadā). Arī mākslinieku radošajai izpausmei ir bijuši neierobežoti rāmji (līdz 1993. gadam), tomēr vienā brīdī visi sākuši, ja tā var teikt, spēlēt vienu instrumentu vai uz viena audekla, proti, mākslinieku fantāziju ierobežojis kāds priekšmets (šķīvji, galda virsmas, krēsli, pogas, pudeles, lietussargi, ķiseni un deķi, čemodāni, maskas...).
Īpaša pievienotā vērtība izdevumā ir Bilžu dalībnieku atmiņas un asociācijas, ko varētu apmēram dēvēt kā «Bildes manā mūžā». Protams, visu 257 autoru stāstus tur pat nevajag meklēt, bet noteikti var atrast uzticamāko dalībnieku tekstus. Dažam ceļš kopā ar Bildēm bijis ilgāks, dažam – īsāks, bet visiem – īpašs posms dzīvē. Tieši tāpat kā šī festivāla apmeklētāju dzīvē. Un albums ir liecība laikam, kas kopā nodzīvots.
Šī pasākuma uzticamā līdzgaitniece, mākslas zinātniece Sarmīte Sīle par mākslas albumu saka: «Šis mākslas albums ir unikāls, jo vienuviet ir iespējams apskatīt gandrīz vai visos mākslas stilos risinātus mākslas darbus, kad izmantoti vispārsteidzošākie un neparastākie «audekli». Festivāla mākslas darbu kolekcija ir postmodernismu raksturojošs «produkts», kad citāts, interpretācija, pieskāriens vai pat saruna ar pasaules atmiņu ir laikmeta zīme.».