Sestdien Berlīnē notika 28. Eiropas Kinoakadēmijas (EKA) balvas pasniegšanas ceremonija, kurā uzvarētājiem 21 nominācijā tika pasniegtas trofejas.
Galvenos laurus plūca itāliešu režisora Paolo Sorentīno veidotā filma Jaunība.
Vakar galvenās personas izrādījās divi britu aktieri, kas ieguva pa divām trofejām, un šo rekordu diez vai kādreiz izdosies atkārtot. Jau iepriekš bija zināms, ka par mūža ieguldījumu īpaši sumināti tiks aktieri Šarlote Remplinga un Maikls Keins, bet abi bija arī nominēti par darbu filmās (Remplinga par lomu filmā 45 gadi, Keins par lomu filmā Jaunība), un izrādījās, ka abi arī uzvarēja, tiekot atzīti par aizvadītā gada labākajiem. Saņemot balvu, 83 gadus vecais un divreiz amerikāņu prestižo Oskaru saņēmušais britu aktieris Maikls Keins izteicās, ka visas karjeras laikā nav saņēmis nevienu Eiropas kinobalvu, bet nu vienā vakarā saņem pat divas. Savukārt Remplinga, kura nākamā gada sākumā svinēs savu 70. dzimšanas dienu, sacīja, ka viņa vienu Eiropas kinobalvu saņēmusi pirms vairākiem gadiem, tāpēc šoreiz varējuši to piešķirt kādai citai.
Eiropas kinoakadēmijas balvas 28 gadu pastāvēšanas vēsturē reti kuram izdevies atkārtoti plūkt laurus galvenajās nominācijās, bet šogad to paveica itāliešu režisors Paolo Sorentīno (viņam arī balva par režiju), kura veidotā ironiskā drāma par diviem pasaulslaveniem māksliniekiem, kas satiekas Šveices kūrortā, lai relaksētos un arī uzdotu mūža nogalē neizbēgamus eksistenciālus jautājumus, tika atzīta par aizvadītā gada labāko filmu Eiropā. Analoģiskus laurus Sorentīno plūca pirms diviem gadiem ar filmu Dižais skaistums, kas triumfēja piecās nominācijās. Starp citu, šī gada Kannu kinofestivāla galvenajai balvai nominētā filma ieguvusi arī divas nominācijas prestižajai balvai Golden Globe, kuras pretendentu saraksts kļuva zināms pagājušajā nedēļā. Daudz mazāk veiksme smaidīja filmai Omārs, kas šogad vairākas balvas saņēma Kannu kinofestivālā, – Eiropas Kinoakadēmija tikai tās scenāriju atzina par balvas vērtu. Par nosacītu zaudētāju var uzskatīt pērnā gada Venēcijas kinofestivāla galvenās balvas Zelta lauva ieguvēju zviedru režisora sirreālistisko komēdiju Balodis sēdēja zarā, apcerot esību – tā tika atzīta par aizvadītā gada labāko komēdiju Eiropā. Arī šī filma pievēršas eksistenciāliem jautājumiem, jo, kā izteicies filmas režisors, viņš mēģinājis palūkoties uz cilvēku eksistenci «no citas perspektīvas», liekot balodim brīnīties par lejā valdošās kņadas jēgu, par to, ka cilvēki nejūt tuvojošos apokalipsi, lai gan viņu spēkos ir nesagraut pašu nākotni.
Turku režisores Denīzes Gamzes Ergivenas veidotā filma Mustangs šoreiz, lai arī bija nominēta, neieguva galveno balvu, tomēr tā tika novērtēta ar FIPRESCI balvu – Eiropas atklājums. Mustangs stāsta par piecu māsu likteņiem izteikti patriarhālā sabiedrībā, tā nupat saņēma Eiropas Parlamenta kinobalvu LUX; zināms, ka Francija šo filmu izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, bet tā jau iekļauta Golden Globe pretendentu sarakstā nominācijā Labākā ārzemju filma. Tur tā mērosies spēkiem ar vēl vienu Eiropas kino (un Kannu kinofestivāla)šī gada nosacītu sensāciju Saula dēls un, starp citu, mūsu kaimiņu igauņu kopražojuma filmu Paukotājs, kas Eiropas Kinoakadēmijas balvas vētītājiem vispār pagājušas secen.
Diez vai kāds šaubījās, ka par labāko dokumentālo filmu tiks atzīta režisora Asifa Kapadija filma Eimija, kas stāsta par 27 gadu vecumā mūžībā aizgājušo mūziķi Eimiju Vainhauzu. Divas stundas ilgajā vēstījumā režisors mēģinājis godīgi atspoguļot mūziķes neveiksmīgos centienus vienlaikus būt mūzikā un ārpus slavas zonas.
Īpašu balvu par savu ieguldījumu Eiropas kino popularizēšanā pasaulē saņēma austriešu aktieris Kristofs Valcs, kas pasaules popularitāti iemantojis ar piedalīšanos Kventina Tarantīno filmās Bēdīgi slavenie mērgļi un Atsvabinātais Džango. Starp citu, lomas abās tika atalgotas ar Oskariem nominācijā Labākais aktieris otrā plāna lomā.
Eiropas Kinoakadēmijas balvas izvēlas no tām 20 valstīm, kurās ir vairāk nekā 3000 no Kinoakadēmijas biedriem (no Latvijas ir tikai 14), viņi nobalso par vienu nacionālo filmu, kura tiek iekļauta sarakstā. Sarakstu ar citām filmām papildina atlases komiteja, kuras sastāvā ir Kinoakadēmijas valdes locekļi un īpaši aicināti eksperti. Katru nepāra gadu Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija notiek Vācijā, nākamgad tās ceremonija atkal būs Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu nesošajā valstī. Starp citu, arī šajā ceremonijā neiztika bez Rīgas un šņabja pieminēšanas, kas mudina domāt par to, vai šīs ceremonijas veidotāju radošajai grupai nav zināmas problēmas?