Šodien, savā 28. dzimšanas dienā, dramaturgs Jānis Balodis ir Somijā, kur Helsinku teātrī Klockriketeatern kopā ar somu un zviedru kolēģiem notiek aktīvs darbs pie topošās izrādes Three Musketeers – East of Vienna (Trīs musketieri – uz austrumiem no Vīnes), kuras pirmizrāde plānota nākamā gada pavasarī.
«Jā, tā sanāk, ka šodien nebūšu mājās. Somu kolēģiem esmu pateicis, ka man ir dzimšanas diena, un, kas zina, varbūt pēc dienas darbiem piesēdīsim un atzīmēsim. Bet, tā kā rīt no rīta diezgan agri jau ir prāmis atpakaļ uz Rīgu, stipri aizsēdēties diez vai būs iespējams.»
Dramaturgs stāsta, ka Klockriketeatern ir zviedrusomu teātris un jaunā izrāde tur top, sadarbojoties ar Ģertrūdes ielas teātri (ĢIT). Tās radošajā komandā kopā ar Jāni Balodi strādā režisors Valters Sīlis, kuram arī pieder šā projekta ideja, kostīmu māksliniece un scenogrāfe Ieva Kauliņa, video operators Dainis Juraga, trīs somu aktieri un dramaturgs no Somijas. Helsinkos šī izrāde tiks spēlēta zviedru valodā, bet pavasarī, atvesta uz Rīgu – angļu valodā. Izrādē spēlēs arī Karls Alms no Somijas, kurš ĢIT skatītājiem jau pazīstams no izrādes Leģionāri (tā tapusi 2011. gadā, sadarbojoties ar Zviedrijas Turteatern un Somijas Kokoteatteri).
«Paralēli musketieriem es strādāju arī ar režisoru Dmitriju Petrenko, kurš Dirty Deal Teatro iestudēs manu lugu Par pēdējo pionieri. Tas ir šā brīža darba nosaukums, un tas būs stāsts par cilvēkiem, kuriem lielo pārmaiņu laikā, astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā, bija 15–16 gadu un kuri nāk no krievvalodīgās kopienas. Mēģināsim noķert to sajūtu, kā tajā laikā jutās jauns cilvēks, kurš ģimenē runāja krievu valodā un mācījās krievu skolā,» stāsta Jānis Balodis, piebilstot, ka iedvesmas avots šim stāstam ir cilvēki, kuri režisora Dmitrija Petrenko profilā feisbukā atsaucās uzaicinājumam satikties un pakavēties atmiņās par šo laiku. Atsaucība bijusi ļoti liela. Šo stāstu izspēlēs trīs jaunie aktieri – Kristaps Ķeselis un šā gada Kultūras akadēmijas absolventi Ilze Āboltiņa un Armands Ikalis. Pirmizrāde plānota pavasarī.
Starp citu, 1991. gada augusta puča laikā Jānim bija nepilni četri gadi, un tieši no tā laika viņam ir saglabājušās vienas no pirmajām atmiņām. «Mēs ar mammu bijām Bauskā, un no helikopteriem tika kaisītas kaut kādas lapiņas. Jā, man ir miglainas atmiņas par tām lapiņām...» stāsta jaunais dramaturgs, kurš šogad Salfordas universitātē Mančestrā (Lielbritānijā) ieguvis spēlfilmu kinoscenārista maģistra grādu.
Studiju posms ir noslēdzies, un tagad Jānim ir laiks pievērsties arī citām aktivitātēm. Skolas gados viņš aktīvi iesaistījās klasiskā orientēšanās sporta aktivitātēs, bet tagad viņš izmēģina savus spēkus rogainingā, kas ir apvidus orientēšanās komandu sporta veids. 21. novembrī viņš startēja Rīgas rogainingā, kas sevi pieteica ar teritoriju no AB dambja līdz tālai piepilsētai gandrīz pie lielā apvedceļa. Kāds bija rezultāts? «Vairāk jau uz beigām, bet – nebija slikti, jo kontrollaiku nepārkāpām. Jā, tas bija izaicinājums, un savu spēju robežās iekļāvāmies. Vairāk spēka diez vai būtu bijis,» vaļsirdīgi atzīstas šodienas jubilārs.
