RĪT PIRMIZRĀDE: Oļegs Šapošņikovs. Ir izdarīts labs darbs

REŽISORS Oļegs Šapošņikovs ir gandarīts par veiksmīgi aizvadīto iepriekšējo sezonu, kas rezultējusies ar sešām Spēlmaņu nakts nominācijām. «Daugavpils teātrim nekad nav bijis tik daudz nomināciju, tas nekad nebija apsteidzis citus teātrus, bet – šoreiz tā ir. Prieks ir milzīgs!» © F64

Rītvakar Daugavpils teātrī gaidāma pirmizrāde operetei Mistera Ikss noslēpums, ko iestudējis režisors Oļegs Šapošņikovs. Jauniestudējums veltīts šā gada 6. augustā traģiski bojāgājušā Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieka baritona Igora Martaka piemiņai.

«Mans pirmais iestudējums Daugavpils teātrī, kas bija pirms četriem gadiem, arī bija muzikāla izrāde – tas bija Raimonda Paula mūzikls Dāmu paradīze, kas joprojām ir teātra repertuārā. Patiesībā, tā bija prove, lai saprastu, vai mūsu teātris vispār ir spējīgs uztaisīt muzikālu izrādi, kas nepavisam nav vienkārši, un – vai skatītājiem tāds produkts vispār interesē un ir vajadzīgs. Un mūsu Dāmu paradīze pierādīja, ka teātris ir spējīgs iestudēt augsta līmeņa muzikālu izrādi, turklāt pēc pirmizrādes to atzinīgi novērtēja arī pats Maestro. Un galvenais – publika to tik sirsnīgi uzņēma, interese bija un joprojām ir tik milzīga, ka šī izrāde mūsu repertuārā ir joprojām. Visā manas darbības laikā, kopš esmu Daugavpils teātrī, šī ir vienīgā izrāde, kas ir izturējusi pārbaudījumu ar laiku. Neviena cita izrāde teātra repertuārā nav spējusi palikt tik ilgu laiku,» gandarīts ir režisors un Daugavpils teātra direktors un mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs. Dāmu paradīzes veiksmes stāsts arī pamudinājis ķerties klāt jaunam muzikālam materiālam.

Kāpēc režisors izvēlējies tieši opereti un Mistera Iksa tēmu? «Jau no pusaudža gadiem ar milzīgu interesi skatījos muzikālas filmas, vispirms ar vecākiem, vēlāk ar draugiem gāju uz Operetes teātri. Es negribu teikt, ka tā ir nostalģija pēc operetes, man vienkārši ļoti, ļoti patīk šis žanrs. Un, manuprāt, tieši operetē Cirka princese, kas ir mūsu jauniestudējuma pamatā, visvairāk var izpausties arī dramatiskais teātris – tur ir liela raksturu daudzveidība, turklāt pats Misters Ikss ir visnoslēpumainākais no visiem operešu varoņiem,» uzskata Oļegs Šapošņikovs. Režisors atklāj, ka tieši Mistera Iksa noslēpumu viņš ar šo iestudējumu vēlējies atklāt. Parādīt, ka aiz šīs maskas slēpjas nevis aizvainots cilvēks, kurš ir spiests spēlēt klaunu, bet – gluži otrādi – cilvēks, kurš apzināti atsakās no pasaules ērtībām un labumiem, lai sevi dvēseliski pilnveidotu. «Viņš pamet sabiedrības krējumu, padara sevi par klaunu, lai izturētu šo pārbaudījumu. Un tajā nav nekādu ciešanu. Tāds cilvēks manā uztverē ir visīstākais varonis.»

Galveno lomu jauniestudējumā spēlē Iļja Lapičs no Maskavas. Viņam līdzās – Nadežda Jermaka, Ilona Bagele, Halina Dubitskaja (Varšava), Mihails Abramovs, Viktors Jancevičs, Anzors Alimirzojevs (Minska), Mihails Samodahovs, Jurijs Losevs un Aleksandrs Komarovs.

Sākotnēji Mistera Iksa loma bija uzticēta jaunajam un talantīgajam operdziedātājam Igoram Martakam, taču 6. augusta traģiskā ziņa satricināja visus Daugavpils teātra plānus. «Tas mums bija milzīgs pārbaudījums. Igors Martaks jau bija sācis ar mums mēģināt, bet – tad notika traģēdija... Pirmā doma bija, ka mums jāatsakās no šā darba, ka mums to nevajag par katru cenu,» atminas Oļegs Šapošņikovs. Tieši viņam kā teātra direktoram bija jāpieņem lēmums, ko darīt tālāk. «Kad pirmais šoks pārgāja un mēs sapratām, ka cilvēku atgriezt nav iespējams, iedomājos, vai nebūtu pareizāk šo darbu tomēr uztaisīt un veltīt viņa piemiņai. Tādējādi Igora Martaka vārds tiktu nevis aizmirsts, bet vēl ilgi dzīvotu kopā ar šo izrādi. Varbūt tas skan ar patosu, bet es to domāju no sirds, un mani kolēģi teātrī mani atbalstīja,» režisors viņiem ir pateicīgs.

«Protams, mums visiem bija jābūt gataviem, ka tas nebūs vienkārši, un pirmie mēģinājumi pēc Igora nāves arī bija ļoti smagi – atturēties no asarām nebija iespējams,» režisors neslēpj. Galvenā varoņa balss jau bija ierakstīta fonogrammās un, kad tā sāka skanēt, visu vajadzēja pārdzīvot no jauna. «Šis notikums mums visiem lika daudz ko pārdomāt – arī katram sevī, katram savā dzīvē. Un arī tas, ko tagad teikšu, var izklausīties ar patosu, bet es tiešām uzskatu, ka mēs visi kopā esam izdarījuši ļoti labu darbu. Un šī izrāde vairs nav vienkārši izklaide. Mums pašiem – vairs nē.»

Tuvākās izrādes – 14. novembrī, 16. un 17. decembrī.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais