Pianiste Aurēlija Šimkus. Ceļojumā prom no laika

Grācija, vieglums, skaidrs redzējums un pamatīgums – tā tiek raksturota astoņpadsmit gadu vecā pianiste Aurēlija Šimkus © Publicitātes foto

«Ārzemēs man šobrīd ir daudz vairāk koncertu nekā Latvijā. Vāciešiem īpaši patīk, kā es spēlēju vācu mūziku,» saka jaunā un talantīgā pianiste, starptautisko konkursu laureāte Aurēlija Šimkus. Sestdien pulksten 20 viņa uzstāsies ar solokoncertu atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē.

Šis būs jau otrais koncerts ciklā Dzimuši Latvijā. Pirmais notika 31. oktobrī, kad tajā uzstājās viens no izcilākajiem pasaules opernamu basiem – Egils Siliņš. Dzimuši Latvijā ir jauns koncertu cikls, un tā ietvaros Dzintaru koncertzālē arī turpmāk notiks izcilu Latvijas mākslinieku solokoncerti, kuri savu meistarību un atzinību ir nostiprinājuši ārpus Latvijas robežām.

«Protams, arī es ar lielu prieku piekritu piedalīties šajā koncertu ciklā, turklāt tik brīnišķīgā zālē – tas man ir liels gods,» atzīst Aurēlija Šimkus. Grācija, vieglums, skaidrs redzējums un pamatīgums raksturo jauno, bet apņēmīgo pianisti. Viņa nevairās pieskarties nopietniem un sarežģītiem opusiem un iestudēt pēdējo no Johana Sebastiāna Baha sacerējumiem – Fūgas māksla. Savukārt par gara radiniekiem mūzikā viņa dēvē 20. gadsimta pirmās puses modernistu Albanu Bergu un krievu mūzikas impresionistu Aleksandru Skrjabinu, kura Otro sonāti klavierēm arī varēs dzirdēt koncertā. Līdzās iepriekšminētajiem skaņdarbiem Aurēlijas Šimkus solokoncertā varēs baudīt J. S. Baha Kapričo mīļotā brāļa aizbraukšanai un Tokātu un fūgu re minorā, kā arī Ferenca Lista 1. daļu Saderināšanās no Ceļojumu gadu 2. burtnīcas un Fantāziju un fūgu par BACH tēmu.

«Jā, šī programma ir manis pašas izvēlēta. Johans Sebastiāns Bahs, Aleksandrs Skrjabins un Ferencs Lists – ļoti it kā dažādi komponisti, pat no dažādiem laikmetiem. Bet viņus visus trīs vieno kāda kopīga lieta – tā ir viņu domāšana un pasaules uztvere, un līdz ar to arī daiļrades tematika, kas pasaules mūzikas vēsturē īpaši izceļas ar stiprām un mērķtiecīgām alkām pēc kaut kā pārpasaulīga. Tāpēc varu teikt, ka tiem, kuri sestdienas vakarā klausīsies manu koncertu, būs iespēja doties ceļojumā uz kaut ko pārpasaulīgu, prom no laika, prom no ikdienas un problēmām. Tā būs iespēja paveldzēties pavisam citā pasaulē,» apsola Aurēlija Šimkus.

Pianiste atklāj: tas, ka programmā ir daudz J. S. Baha mūzikas, nav sagadīšanās. «Es tikko esmu ierakstījusi savu otro soloalbumu BACH, kas ir veltīts Baha mūzikai. Tas nupat, 1. novembrī, ir nācis klajā, un to ir ierakstījusi Vācijas izdevniecība ARS Produktion [2013. gada rudenī turpat izdots arī Aurēlijas Šimkus debijas soloalbums Scherzo]. Tas arī, protams, man ir liels notikums,» priecīgi stāsta jaunā pianiste, piebilstot, ka sestdien koncertā šo albumu gan vēl nevarēs iegādāties.

Jaunā pianiste stāsta, ka šis rudens viņai tiešām ir īpašiem notikumiem piepildīts. «Tikko atgriezos no Dortmundes Vācijā, kur muzicēju kopā ar Dortmundes filharmoniķiem trīs tūkstoš klausītāju pārpildītā zālē. Tam sekoja debija arī Baireitas pilsētas koncertzālē. Šogad man bijuši koncerti arī Briselē [Beļģijā], kā arī daudzviet Vācijā. Jā, ārzemēs man šobrīd ir daudz vairāk koncertu nekā Latvijā,» secina talantīgā jaunā pianiste, sakot, ka pagaidām uz ārzemēm viņa brauc tikai koncertēt, tur vēl nedzīvo, «jo tomēr skola vispirms ir jāpabeidz».

Aurēlija Šimkus mācās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas 11. klasē, un 2. novembrī viņa nosvinēja savu 18. dzimšanas dienu. «Tādās dienās pats svarīgākais ir būt kopā ar pašiem tuvākajiem un veltīt laiku viņiem. Tam ir jācenšas izbrīvēt laiks, un, paldies Dievam, man šogad tas izdevās!» viņa priecīgi stāsta, atklājot, ka savā dzimšanas dienā bija kopā ar vecākiem, vienīgi brālis Vestards ar sievu Elīnu nebija mājās – viņi esot prom ārzemēs, kur bauda brīvdienas divvientulībā.

Bet uz jautājumu, ko viņai novēlēt 18. dzimšanas dienā, Aurēlija Šimkus atteic, ka neko jaunu jau neizdomās. «Veselību. Ja tā ir, jāpateicas Dievam un jāiet uz priekšu. Ja ir veselība, tad var piepildīt savus sapņus, radīt un darīt visu, ko vien sirds kāro!».