Rudenī vērs durvis Lielais dzintars

BAIBA BOŽE. «Foruma ideja ir parādīt, ka koncertzālē nebūs tikai simfoniskās un klasiskās mūzikas koncerti, bet ļoti dažādi pasākumi: teātris, mūsdienu deja, laikmetīgā māksla, protams, arī kamermūzika un dažādu žanru koncerti» © Valters PELNS

Vēl tikai neilgs laika sprīdis līdz rudenim, un Liepājas Lielais dzintars būs atvērts skatītājiem un klausītājiem no visas Latvijas. Laiks pirms tā atklāšanas ir veltīts dažādiem pasākumiem saistībā ar mākslu un mūziku. Pilsētvidē un izstāžu zālēs ir aplūkojami vairāki mākslinieku veidoti darbi, savukārt Karostas manēžu, stāvlaukumu pie koncertzāles un citas norises vietas pieskandinās vērienīgi kultūras pasākumi. Lielais dzintars tuvojas! Uz sarunu aicinājām SIA Lielais dzintars valdes locekli Baibu Boži.

– Kāpēc vēl nav iespējams tikt Lielā dzintara iekštelpās?

– Ēkas nodošana ekspluatācijā ir viens no būvniecības posmiem. Nepieciešams vēl nedaudz laika, lai novērstu būvniecības laikā konstatētos defektus un nepilnības. Tas ir elementārs un pašsaprotams process. Protams, jāaprīko telpas ar mēbelēm gan publiskajā zonā, gan galveno nomnieku – Liepājas Simfoniskā orķestra un E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas telpās. Šobrīd ir vairāki aktuāli konkursi: par aizkaru piegādi un uzstādīšanu, par navigācijas zīmju uzstādīšanu u.c. Dažādas saimnieciskas lietas ir jānokārto, kas vēl prasa laiku, līdz mēs publiski atvērsim Lielā dzintara durvis apmeklētājiem.

– Šis laiks ir piepildīts ar dažādiem kultūras pasākumiem un koncertiem...

– Patiesībā jau šī gada sākumā mēs sapratām, ka koncertzāles durvis būs atvērtas apmeklētājiem tikai vēlā rudenī. Tāpēc ar radošo komandu saplānojām mākslas un mūzikas aktivitātes pilsētvidē un dažādas norises vietas vēl vasaras laikā, kad koncertzāle būs slēgta. Mākslas programma veidota mēneša garumā, tādā veidā iezīmējot tās žanriskās mākslas formas, kas notiks Lielajā dzintarā. Šobrīd mākslas pasākumi notiek ārpus koncertzāles. Foruma ideja ir parādīt, ka koncertzālē nebūs tikai simfoniskās un klasiskās mūzikas koncerti, bet ļoti dažādi pasākumi: teātris, mūsdienu deja, laikmetīgā māksla, protams, arī kamermūzika un dažādu žanru koncerti. Būs gan klasiski simfoniskās mūzikas koncerti, gan opermūzikas koncerti, gan popa, roka un džeza koncerti.

– Kad Lielais dzintars vērs durvis un ar kādu pasākumu?

– 17. oktobris ir tā diena, kad būs pirmais pasākums koncertzālē. Atklāšanas programmu svinēsim līdz pat šī gada beigām – 31. decembrim. Pirmie koncerti 17. un 18. oktobrī plānoti Kamerzālē. Pagaidām intrigai neatklāšu, kas konkrēti domāts, bet ir plānots, ka koncertos piedalīsies gan pašmāju mūziķi no Liepājas, gan tālāki viesi. Pēc nedēļas – 24. un 25. oktobrī – atklāsim vēl vienu no zālēm – Eksperimentālo skatuvi – telpu ar 150 pārvietojamām skatītāju vietām. Plānojam, ka šajā zālē norisināsies dažādi teatrāli un eksperimentāli pasākumi, par ko jau liecina pašas zāles nosaukums. Tās būs gan monoizrādes, gan laikmetīgais balets un deja. Šī telpa ikdienas procesā tiks noslogota ar dažādu veidu mēģinājumiem.

6. novembrī būs viens no kulminējošiem atklāšanas programmas pasākumiem – Lielās zāles atklāšana. Mēs iezīmēsim gan Liepājas dimensiju ar Agra Engelmaņa pirmatskaņojumu Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim un jau plašāk Latvijas dimensiju ar Ērika Ešenvalda Ceturto Liepājas koncertu klarnetei un orķestrim. Otrajā daļā skanēs Ludviga van Bēthovena Devītā simfonija, Eiropas Savienības himna. Un arī solisti, kas piedalīsies – Egils Siliņš un viņa partneri no Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas –, iezīmēs šo Eiropas dimensiju. Tā mēs vēlamies pateikties arī Eiropai, kura ir līdzfinansējusi iespaidīgo būvi.

– Cik izmaksāja Lielais dzintars?

– Būtībā tā izmaksas ir vairāk nekā 30 miljoni eiro. Visi darbi noritējuši pēc plāna.

– Liepājas pilsētvidi šai laikā izgreznojušas skaistas un interesantas skulptūras...

– Tumšādainā tautumeita ir tēlnieka Aigara Bikšes darbs – tā ir skulptūra vairāku metru augstumā LibauHalifauLibau. Vieta, kur atrodas figūra – Jūras un Kūrmājas prospekta stūris – nav izvēlēta nejauši. Pretī esošajā mājā agrāk bija kase tirdzniecības ostai, kur varēja iegādāties biļeti uz Halifaksu – tātad no Liepājas, toreizējās Krievijas impērijas sastāvā esošās pilsētas, uz ASV. Darba stāsts ir ļoti intriģējošs. Viņas vecvectēvs Jānis Liepiņš, revolucionārs, pirms 109 gadiem devies no Liepājas uz Halifaksu, un šobrīd no turienes atgriezusies viņa mazmazmeita – tautumeita ar citu ādas toni, bet ar latviešu nacionālo tautas tērpu mugurā. Savukārt pie Liepājas universitātes ir Gintera Krumholca darbs Rozes vārdā. Lielformāta metāla skulptūra ar 12 bruņiniekiem.

Šeit es vairītos to stāstu stāstīt plašāk, bet aicinātu ikvienu apskatīt darbu. Asociācijas un darba uztvere, protams, ir personisks līdzpārdzīvojums. Grūti komentēt, kādēļ Rīgā šo darbu neizstādīja. Mēs Liepājā esam atvērtāki dažādām mākslas norisēm – tādām pozitīvi provokatīvām. Es domāju, ka māksla pati par sevi ir domāta, lai iekustinātu sabiedrību, liktu domāt un atklāt līdz šim kādas nezināmas šķautnes. Noteikti pieminēšanas vērts ir arī sienas gleznojums – darbs Skaņu vīrs, kuru veidojuši Dainis Rudens un Ēriks Caune. Tas ir skaists sienas gleznojums no mākslas foruma – kā dāvana pilsētai. Tas atrodas Peldu un Krišjāņa Valdemāra ielas stūrī. Patiess prieks, ka mājas iedzīvotāji piekrita šai nelielajai avantūrai, jo skices redzēt ir viens, bet pēc tam uz mājas sienas redzēt jau gatavu darbu – pavisam kas cits. Ir plānots, ka katru gadu šāda mākslas foruma ietvaros kāds no pilsētas brandmūriem tiks apgleznots un skaisti noformēts. Tā būs vēl viena sakopta vieta pilsētā.

– Vai nav radušās šaubas par to, vai pilsētnieki un pilsētas viesi būs tik maksātspējīgi, lai apmeklētu koncertus un izrādes Lielajā dzintarā?

– Šīs bažas šajā brīdī pat ir nedaudz spekulatīvas un pārspīletas, jo koncertzāles cenu politika uz dažādiem pasākumiem tiek veidota ļoti fleksibla. Darbojas arī atlaides dažādām cilvēku grupām – pensionāriem, invalīdiem, studentiem. Koncertzālē ir invalīdiem speciāli paredzētas sēdvietas, un ikviens ir laipni gaidīts baudīt kultūras dzīvi Lielajā dzintarā. Atklāšanas programmā ir daudz dažādu pasākumu, un katrs no tiem ir atšķirīgs gan žanriskajā izpausmē, gan cenu piedāvājumā. Protams, ka ir iespēja sēdēt vislabākajās vietās – 1. rindā balkonā vai parterā, bet ir iespējams būt klāt arī citās labi apskaņotās vietās zālē par ļoti pieņemamu cenu. Strādājam pie tā, lai iespējami vairāk cilvēku ieinteresētu apmeklēt koncertus un pasākumus jaunajā koncertzālē.

– Kad E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola un Liepājas Simfoniskais orķestris pārvāksies uz jaunajām telpām?

– Ar 1. septembri sāksies telpu iekārtošanas – apmēbelēšanas darbi, lai septembra vidū abi rezidenti varētu uzsākt savu ikdienas darbu koncertzālē. Orķestris uz jauno mājvietu pārceļas pilnībā, bet skola tikai daļēji. Vismaz šobrīd plānots, ka skola dzīvos pa divām mājām.

– Cik saprotu, domāts arī par mašīnu stāvlaukuma un skaistas apkārtnes izveidošanu...

– No arhitekta ir plānojums sakārtotai videi apkārt koncertzālei. Savukārt pilsēta ir parūpējusies par to, lai apmeklētājiem būtu pieejamas stāvvietas un nebūtu jāmeklē pilsētā iespējas, kur novietot savu personisko vai grupas autobusu. Stāvlaukums būs paredzēts vairāk nekā 200 automašīnām.

– Kāds ir jūsu vēlējums Lielā dzintara skatītājiem?

– Patiesībā mans novēlējums šobrīd būtu, lai izbauda vasaru, lai jau rudenī baudītu Lielo dzintaru Liepājā. Ēkas arhitektūra būs tā, kas pārsteigs ikvienu, arī skeptiskāk noskaņotu apmeklētāju, arī mākslinieciskā programma ir veidota tā, lai patīkami pārsteigtu ikvienu koncertzāles apmeklētāju.



Kultūra

Starp Lielupi un jūru, Jūrmalas visšaurākajā vietā, atrodas jauks zils namiņš, kurš ieguvis nosaukumu – Aspazijas mājas muzejs. Un tā arī ir izcilās latviešu dzejnieces un dramaturģes pēdējo mūža gadu paspārne pēc Raiņa nāves. Par muzejā apskatāmiem šedevriem un ļoti īpašām vērtībām stāsta Jūrmalas muzeja filiāles “Aspazijas māja” direktors Ernests Sviklis.

Svarīgākais