Šonedēļ nosaukti autori, kas izvirzīti Purvīša balvai 2015. gada 2. ceturksnī. Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, neatkarīgo ekspertu darba grupa Purvīša balvai izvēlējusies piecus autorus – divus par sniegumu personālizstādēs, trīs – par grupas izstādi.
Atis Jākobsons nominēts par personālizstādi Dark Matter Mūkusalas Mākslas salonā, kas norisinājās no 22. maija līdz 27. jūnijam. Viena no vērtētājiem – mākslas zinātniece Elita Ansone – šo izvēli pamato šādi: «Jākobsons pievienojies tai mākslinieku strāvai, kurus saista Visuma pētījumi un kuri pēdējā desmitgadē pievēršas fizikas un mistikas krustpunktiem, vēloties atgādināt par to, ka šajā pasaulē ir vairāk nezināmā nekā zināmā. Māksliniekam izdevies radīt viengabalainu, iespaidīgu vizuālo tēlu, kas rosina kā intelektuālās, tā emocionālās maņas.»
Anda Lāce Purvīša balvai nominēta par izstādi Nogrieznis. Tā bija apskatāma Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā šovasar līdz 5. jūlijam, bet tapusi sadarbībā ar komponisti Eviju Skuķi un mākslinieku Kristu Pudzenu. Filozofijas doktors Jānis Taurens ekspertu izvēli pamato ar vārdiem: «Izstāde ir ne tikai nostrādāta līdz detaļām vizuālajā (piemēram, ar roku rakstītie gleznu nosaukumi uz papīra lapām atbilst gleznu izmēram) un skaniskajā elementā (Evijas Skuķes skaņdarbs pūtēju kvintetam, gleznu un skaņu instalācija tapusi sadarbībā ar Eviju Skuķi un Kristu Pudzenu), bet arī veido īpašu darbu lasījumu režiju, kurā vieta atvēlēta arī skatītāja un klausītāja dalībai, kas darbus padara kaut kādā ziņā performatīvus.»
Anna Salmane, Krišs Salmanis un Kristaps Pētersons Purvīša balvai izvirzīti par izstādi Dziesma, kas vēl pēdējās dienas (līdz 26. jūlijam) skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā. Elitas Ansones sniegtais izstādes raksturojums ir šāds: «Mākslinieki, izpētot Latvijas 1990.–2013. gadu Vispārējo latviešu dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāra dziesmu vārdus, tās statistiski saskaitot, konstatē, ka tekstos visbiežāk lietotais vārds ir saule, tad seko meita, bet trešajā vietā ir Dievs. Izstādei izvēlēts vārds Dievs, un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu Dievzemīte I no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas tapusi no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas.»
Līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbosies LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī. Purvīša balva tiks pasniegta 2017. gada februārī.
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi Netaisnība.