Edgars Vītols: par koriem, to nākotni un noslēguma koncertu
Dziesmu svētki nav iedomājami bez noslēguma koncerta, kad kopā pulcējas dziedātāju tūkstoši, kas izloka balsis pāri Mežaparka Lielās estrādes koku galiem. Šogad šā lielā notikuma mākslinieciskā vadītāja un arī virsdiriģenta lomā ir iejuties Edgars Vītols. Lai arī priecīgs un pacilāts par gaidāmo koncertu, viņš ir arī mazliet norūpējies par kora mūzikas nākotni.
«Esmu šogad ne tikai noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, bet arī piedalījos koru konkursu žūrijā. Līdz ar to esmu izbraukājis visu Latviju un redzējis, kāda ir situācija. Jāatzīst, ka diemžēl dažās grupās dziedātāju kļūst arvien mazāk, un tas attiecas arī uz zēnu koriem. Uz jauktajiem mazāk, lai gan vidusskolas posmā to skaits ir sarucis,» norāda E. Vītols, piebilstot, ka tam gan savu artavu dod demogrāfiskā situācija, jo šis ir tas brīdis, kad 10. līdz 12. klasēs mācās vismazāk skolēnu. Viņš gan esot novērojis, ka tur, kur skolas vadība un pašvaldība ir stingri iestājusies, ka dziedāšanas tradīcija ir jākopj, tur kori noteikti ir. Tas gan nav noslēpjams, ka dziedātāju skaits kolektīvos samazinājies – kādreiz tajos bija 70, tagad – labi, ja 30 līdz 40. Daudzviet novados ir pat izveidoti apvienotie kori. «Pats svarīgākais ir nepazaudēt šo tradīciju, un te ļoti būtiska loma ir interešu izglītībai, jo uz tās balstās koru bāze,» uzsver virsdiriģents. Viņš esot pārliecināts, ka jāgatavojas svētkiem secīgi visus piecus gadus un nekādā ziņā nedrīkst būt caurumi. Pat tad, kad zēnam ir balss lūzuma periods, nedrīkst pārtraukt skolot balsi. Ja izkritīs šis periods, naivi cerēt, ka viņš turpinās to darīt vēlāk.
«Par dziedātāju nevar piedzimt 25 gadu vecumā. Ja nebūs skolēnu dziesmu svētku un skolēnu koru kustības, tad ļoti baidos, vai mums būs vairs pieaugušo kori. Jābūt pēctecībai – jau māmiņai vēderā bērns saklausa skaņas, tad seko šūpļa dziesmas, un tālāk jau pirmsskolā un sākumskolā profesionālu pedagogu vadībā jāturpina izkopt balss – dikcija, artikulācija, elpa, harmoniskā un melodiskā dzirde. Un tikai tad var cerēt, ka, nonākot augstskolā, būs labs dziedātājs, kas būs labs pamats korim,» priekšnoteikumus labam dziedātājam uzskaita E. Vītols. Viņam neesot šaubu: ja skolās nebūs zēnu kora, tad nebūs arī dziedošu vīru. Viņš citē diriģenta Arvīda Platpera teikto, ka katram zēnu kora vadītājam ir jāpiešķir Triju Zvaigžņu ordenis, nevis jāapmaksā vien dažas kora stundas. Varat iedomāties, ko tas nozīmē – savākt kopā 25 līdz 30 puikas, bet kādreiz tie bija pat 60 un 70 zēnu. Tas patiešām esot ļoti grūts darbs, un jābūt spēcīgai personībai, kas ne tikai var noturēt viņu uzmanību, bet arī iemācīt repertuāru.
Tuvojoties 2018. gadam un Latvijas valsts simtgadei, bet vēl vairāk domājot par 2023. gadu, kad tiks svinēta koru kustības 150 gadu jubileja, griboties uzdot jautājumu – vai mums vairs būs vīru kori? Jo koru kustības pamatā bijusi tieši vīru kopdziedāšana, un latviešu komponisti visbiežāk rakstījuši dziesmas tieši šai grupai, mazāk jauktajiem koriem un ļoti maz tikai sieviešu balsīm. Patlaban vīru kori esot «uz robežas», viņi vēl esot, bet vidējais dalībnieka vecums tajos ir ap 50 gadiem, un jauniešu tajos ir ļoti maz.
«Jādara viss, lai skolās ienāktu mūzikas skolotāji. Esmu Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas nodaļas vadītājs un zinu situāciju skolās. Nepaiet ne pāris nedēļas, lai man nezvanītu no kādas lielās reģiona pilsētas un nevaicātu, vai ir kāds, kas būtu ar mieru tur braukt strādāt. Tas amats nav viegls – spēt būt ne tikai pasniedzējam, bet būt personībai, vadīt dažādu vecumu skolēnu korus un ansambļus.»
Runājot par noslēguma koncertu, E. Vītols akcentē, ka koncerta nosaukumā Manā dziesmā tu... slēpjas ne tikai romantiskā mīlestība, bet daudz plašākas jūtas – pret ģimeni, dzimto sētu, Latviju. Esot repertuārā centušies ietvert skaņdarbus, lai tie patiktu dažādu vecumu skolēniem, diriģentiem un klausītājiem – gan tautas dziesmas, gan klasiskās vērtības, gan mūsdienu skaņdarbus. Programmā ir arī jaunības dziesmas – ritmiskas un aizrautīgas, arī populāras dziesmas – tādas kā Renāra Kaupera Mana dziesma, Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, kas pirmo reizi izskanēja skolēnu dziesmu svētkos pirms 26 gadiem. Arī Ulda Marhilēviča Tikai tā..., kurā skan spēcīgs apliecinājums. Kā liels izaicinājums šogad būšot The Sound Poets skaņdarbs Kalniem pāri. Ritmiska, kopkorim sarežģīta, taču jauniešiem tā patīk. Būs arī jaundarbi: Raimonda Paula dziesma ar Knuta Skujenieka vārdiem Es nāku no mazas tautas. Tāpat būs Ērika Ešenvalda skaņdarbs ar tautas dziesmas tekstu Šķind zemīte, rīb zemīte, Kārļa Lāča cikls Jaunība dziesmas. «Centāmies pārstāvēt arī Latvijas redzamākos komponistus: R. Pauls.
Ē. Ešenvalds, Mārtiņš Brauns, Imants Kalniņš, Renārs Kaupers, Valts Pūce, Jānis Lūsēns, Zigmars Liepiņš,» teic koncerta mākslinieciskais vadītājs. Vaicāts par tehnoloģijām, viņš atzīst, ka ar tām nebūs aizraušanās, jo tie ir dziesmu svētki, un tas arī izsaka galveno. Turklāt koncerts notiks gaišā laikā, un tad tas nav tik efektīgi. Režijas elementi gan būšot, bet tos viņš negribot atklāt. Katrā ziņā esot arī plāns A un B gadījumam, ja ir ļoti lietains vai arī ļoti karsts.