Latvijā svin Vasarsvētkus

Vasarsvētki tiek svinēti 50.dienā pēc Lieldienām, kas parasti ir svētdienā laikā no 10.maija līdz 13.jūnijam. Vasarsvētki ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki. Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Apustuļu darbos šis notikums aprakstīts neparastos tēlos, proti, ka namā, kur viņi sēdēja, "nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, [..] un parādījās uguns mēles". Turklāt ļaudis, kurus līdz tam šķīra atšķirīgas valodas un pat domāšana, piepeši spēja viens otru saprast. Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, stāsta Skuja.

Vasarsvētku svinēšanas tradīcijas sakņojas arī tautas ieražās. Jau sensenis latviešiem Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu. Līdzīgi kā Jāņos ir ozollapu vainagi, kalmes un ozolzaru vītnes, tā Vasarsvētkos mājas, baznīcas tiek pušķotas ar bērzu meijām. Saskaņā ar latviešu tradīcijām dienu pirms Vasarsvētkiem visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju. Istabās tiek ienesti bērzi un ceriņi. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, un Vasarsvētkos allaž tiek gaidīts saulains, silts un jauks laiks. Ticējums vēsta, ka pērkons pirms Vasarsvētkiem liecinot par gaidāmu siltu vasaru.