Kopš 8. maija opermīļi ir kļuvuši par vēl vienu interneta resursu bagātāki. Tajā ir iespējams virtuāli sekot līdzi operpasaules aktualitātēm.
Piecpadsmit Eiropas operteātri un festivāli, Opera Europa un kanāls ARTE izveidojuši vietni, kurā ikviens interesents varēs angļu, franču vai vācu valodā skatīties izrāžu tiešraides un ierakstus, intervijas, dokumentālos sižetus un citus materiālus. Var jau vīpsnāt, ka ierakstu skatīšanās un klausīšanās ir tas pats, kas konservu ēšana, tomēr, nemēģinot ierakstu salīdzināt ar dzīvo izpildījumu un tiešu klātbūtni izrādē (īpaši, ja tā izceļas ar augstu māksliniecisko kvalitāti), ne visiem, kam gribētos, rocība atļauj izmantot mūsdienu mobilitātes priekšrocības un apceļot kārotos operteātrus, un klausīties dažāda kalibra zvaigžņu uzstāšanos dzīvajā. Savukārt aprobežoties ar vienīgā Latvijas operteātra piedāvājumu būtu varbūt patriotiski, tomēr neadekvāti, īpaši laikā, kad arī balsis no Latvijas skan daudz kur pasaulē. Platformas mērķis ir piesaistīt gan operas žanra cienītājus, gan tos, kuri ar šo mākslu saskarsies pirmoreiz.
Līdzās Mezzo TV, izrāžu tiešraidēm kinoteātros un tiešsaistē vairāku operteātru mājaslapās, jaunā digitālā platforma http://www.theoperaplatform.eu katru mēnesi piedāvās vismaz vienu pilnu operas videoierakstu ar subtitriem sešās valodās – angļu, franču, vācu, itāliešu, poļu un spāņu. Turklāt tas būs bez maksas pieejams pusgadu no ievietošanas dienas, tādējādi būtiski pagarinot ieraksta pieejamības termiņu (līdz šim ieraksti tiešsaistē parasti nebija skatāmi ilgāk par 30 dienām). Vai jaunais digitālais resurss liek bažīties par to, ka tagad teātri stāvēs tukši un visi, ērti iekārtojušies pie datoru ekrāniem, kļūs par virtuālās operas baudītājiem? Protams, nē, jo operas apmeklējuma tradīcijai ir pietiekami bagātīgs sociālais uzslāņojums, respektīvi, izrāde ir tikai viens no iemesliem, kādēļ noteiktu aprindu ļaudis apmeklē teātri.
Vēl viens būtisks digitālās platformas mērķis ir ar jauno tehnoloģiju palīdzību piesaistīt šim mākslas žanram gados jaunu auditoriju, kuri brīvi jūtas virtuālās realitātes, jauno tehnoloģiju un sociālo tīklu džungļos. Ierakstu brīvpieejamība nozīmē arī skatītāja un klausītāja izvēles brīvību laika aspektā – neko nevar nokavēt, vienmēr var ieslēgt pauzi, īstenot vēlmi noklausīties kādu āriju atkārtoti un galu galā – arī pārtraukt skatīšanos jebkurā laikā. Var jau teikt, ka ieraksts ir postmodernās fragmentācijas rīks un nagla īstas mākslas zārkā, jo, skatoties ierakstu, reti notiek tā sauktā pārcelšanās izrādes laiktelpā kaut uz pāris stundām, taču jāatzīst, ka ne jau vienmēr izdodas pārkāpt robežu starp dzīves un izrādes realitāti, arī sēžot teātrī.
Īsāk sakot, šobrīd, lai baudītu operu, vajag tikai internetu, datoru un vēlēšanos – nu, ja vēl ir laba kompānija un glāze iecienīta dzēriena, pavisam jauki! Vīne, Parīze, Madride, Londona un Brisele, un laba opermūzika ir klikšķa attālumā.
8. maijā platforma tika atklāta ar Madrides Teatro Real Traviatu, bet tuvākajā laikā gaidāmas izrāžu tiešraides un ieraksti no Koventgārdena un Vīnes Valsts operas. 30. maijā tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas platformā tiks rādīta arī Artura Maskata opera Valentīna.
Tuvākās tiešraides
16. maijā – Karols Šimanovskis. Karalis Rodžers (Londonas Karaliskā opera)
23. maijā – Jans Sibēliuss. Kullervo (Somijas Nacionālā opera)
30. maijā Arturs Maskats. Valentīna (Latvijas Nacionālā opera)
7. jūnijā Rihards Vāgners.Dievu mijkrēslis (Vīnes Valsts opera)