«Mācies nebaidīties, jo bailes nogalina. Uzdrīksties, jo uzdrīkstēšanās tās nogalina. Lai pasauli saprastu, mēs to sadalām milzum sīkās vienībās, un, lai pēc tam to atkal apvienotu, ir jāpieliek lielas pūles. Ar prātu tas ir neiespējami – vien ar dzīvotprieku!» uzskata Saldus 2. vidusskolas 11. klases skolnieks Valters Dakša (17), apbalvojuma Laiks Ziedonim laureāts nominācijā Bērni un jaunieši – Rabarbers.
Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, 3. maijā, Vidzemes koncertzālē Cēsis Raiņa jubilejas gada noskaņās notika apbalvojuma Laiks Ziedonim cildināšanas ceremonija. Jau otro gadu pēc kārtas apbalvojums (tēlnieces Olgas Šilovas veidota statuete un 3000 eiro no Borisa un Ināras Teterovu fonda) tika piešķirts pieciem cilvēkiem, kuri ar izcilību, degsmi, sūtību, veiksmi, stāju un savpatību iedvesmo labāku Latviju. Šogad apbalvojumam tika saņemti 170 pieteikumi piecās nominācijās.
Nominācijā Zinātne – Taureņu uzbrukums balvu saņēma profesors Jurģis Šķilters, kognitīvo zinātņu pētnieks, kurš šai zinātnes jomai atvēris durvis arī Latvijā. Savos pētījumos viņš pievērsies valodai un tam, kā domājam, uztveram pasauli un sevi. Šobrīd viņa interešu lokā nonācis tas, kā latviešu valodā uztveram telpu. «Jurģi virza negraujama pārliecība, ka Latvijai ir jābūt pasaules līmeņa spēlētājai zinātnē. Viņa radītā kognitīvo zinātņu skola ir jaunrades arēna, ar ko rēķinās izcilākie prāta pētnieki. Jurģim ir īpašais talants būvēt tiltus starp zinātņu nozarēm, idejām un personībām. Šie tilti ļauj gan pasaules elpai ienākt Latvijā, gan pētīt tieši latviešu valodas ietekmi uz uztveri un domāšanu,» uzskata fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, Laiks Ziedonim 2014. gada laureāts nominācijā Taureņu uzbrukums un šā gada vizionārs.
Nominācijā Dzīve literatūrā – Bize balva pasniegta latviešu bērnu literatūras veicinātājai un rakstniecei Inesei Zanderei, bērnu grāmatu apgāda Liels un mazs redaktorei. «Līdzīgi kā savulaik Imants Ziedonis, arī Inese Zandere šobrīd bērnu literatūrā ir nemiera gars, kas uztur augstus kvalitātes standartus. Vienlaikus neaizmirstot rotaļīgumu, kas īpaši nepieciešams bērniem domātās grāmatās. Bez Ineses Zanderes latviešu bērnu literatūra neatkarības gadu gaitā būtu jau nonīkusi, ņemot vērā to, cik ļoti ātri mūsu kultūrā ienāk ārzemju multiplikācijas filmu varoņu tēli un estētika,» uzskata Aivars Berķis, nominācijas Bize vizionārs.
Nominācijā Bērni un jaunieši – Rabarbers balvu saņēma septiņpadsmitgadīgais Valters Dakša, aizrautīgs grāmatu kolekcionārs jeb grāmatu krājējs, kā viņš pats saka. Viņa plašā kolekcija, kurā ir jau pieci tūkstoši grāmatu, glabājas Oskara Kalpaka muzejā Airītes un ir pieejama ikvienam muzeja apmeklētājam. Valtera sasniegums ir viņa patiesais patriotisms un latviskās kultūras izzināšana un tās vērtību novērtēšana. Viņš atšķiras no citiem jauniešiem – ar padziļināto interesi par Latvijas vēsturi, tagadni, tās literatūru, kultūru un cilvēkiem, kas to rada. «To, cik svarīgas Valteram ir zināšanas, apliecina viņa grāmatu kolekcija, taču visvairāk pārsteidz tas dzīvesprieks, ar kādu viņš stāsta par katru satikto interesanto cilvēku. Viņš ir citādāks nekā citi. Viņš ir cilvēks, kurš liek aizdomāties par cilvēkiem,» aizkustināts ir Ghetto Games radošais direktors Renārs Zeltiņš, Rabarbera vizionārs. Ieklausieties, kā Valters Dakša atbild uz viņa jautājumu par dzīves jēgu. «Mums katram dzīvē ir dotas trīs lietas: dzīvība, laiks un izvēle. Bet noteikt savu dzīvi varam tikai ar trešo – ar savu izvēli, ar to, ko izvēlamies. Kā Imants [Ziedonis] ir teicis un dzejolī rakstījis: «Viss, kas manī labs, – no citiem viss. [..] Viss, kas manī ļauns, no citiem ir.» Un mūsu dzīves jēga ir labo atdot citiem, bet ļauno nekad un nevienam neatdot. Mūsu dzīves jēga ir saskatīt labo un mīlēt. Mīlēt to, kas ir augstāks. Mīlēt to, kas ir zemāks. Mīlēt to, kas tev ir līdzīgs, un galu galā – mīlēt labo sevī pašā. Dzīvot, domāt un darīt labu!»
Nominācijā Tautsaimniecība – Zemi es mācos balvu saņēma Uldis Leiterts, uzņēmuma Infogr.am dibinātājs. Infogr.am ir pasaulē vienkāršākā datu vizualizācijas aplikācija, kas ļauj katram bez dizaina un programmēšanas spējām radīt skaistas un interaktīvas info grafikas. Šo produktu lieto vairāk nekā divi miljoni žurnālistu, komunikācijas speciālistu un izglītības darbinieku visā pasaulē.
Savukārt nominācijā Novadpētniecība – Kedas balvu saņēma Varis Auziņš, kurš pāris gados ir paveicis lielu darbu. Viņš izpētījis un sācis atjaunot gandrīz izzudušu Vidzemes folkloras kapelu tradīciju – latviešu basa instrumenta basītes spēli. «Varis Auziņš pelnījis laureāta godu, jo pēc savas būtības sevī iemieso drosmīgu jauna ceļa gājēju, patiesu un kvalitatīvu spēju iedziļināties, spēju parādīt savu paveikto jaunā, svaigā, uzrunājošā veidā. Viņš aizrauj arī citus, domā par sevis izzinātā tālāk nodošanu sabiedrībai – gan interesentiem, gan tautas mūzikas lietpratējiem, gan arī ir paraugs jaunākajai paaudzei,» uzskata Rūta Jirgensone, Kedas vizionāre.