Brīvdienu ceļvedis

Idejas brīvdienu pavadīšanai

VERSIJA PAR KOKO ŠANELI

Biogrāfiskie romāni allaž piesaistījuši lasītāju uzmanību, un nu ir jauns papildinājums šajā segmentā – izdevniecība Jumava klajā laidusi Lizas Čeinijas grāmatu Koko Šanele. Apslēptā dzīve. Pirmā pasaules kara beigās ārlaulībā dzimusī ceļojoša tirgotāja meita ne tikai radikāli mainīja sieviešu modi, viņa veidoja ideju par modernu sievieti. Šī grāmata ir versija par Koko Šaneles (1883–1971) dzīvi un viņas atstāto mantojumu ne tikai modes pasaulē. Īsi mati, bižutērija, bikškostīms, mazā melnā kleitiņa... Šai leģendārajai modes dizainerei bija arī vētraina un sarežģīta privātā dzīve, lai gan tieši to pašu var teikt par viņas biznesu. Laba lasāmviela brīvdienu vakariem, kuros papildināt zināšanas par pasaulē slaveno bāreni, šuvēju, miljonāri, modernisti, sieviešu tērpu modelētāju, kolaboracionisti, jebkurā gadījumā – izcilu personību.

VERSIJA PAR EIROPU

Sestdien, 25. aprīlī, pulksten 23.10 LTV1 ir iespējams noskatīties Nacionālā teātra izrādi Eiro Vīzija, kas tapusi lietuviešu režisora Vida Bareiķa režijā. Šīs sezonas sākumā tā tapa cikla Šengenas zonas spožums un posts ietvaros. Lietuvas jaunās paaudzes režisors veidojis savu versiju par Eiropu un to, kas mums visiem ir kopīgs, kas mūs visus vieno – iespējams, tas ir Eirovīzijas dziesmu konkurss. Režisors kopā ar aktieriem tādēļ veido savu alternatīvu dziesmu konkursu. Šis konkurss runā par tām problēmām, ar kurām pašlaik mums nākas saskarties, bet katrā valstī tās ir iespējams uztvert no cita skatpunkta. Izrādē piedalās aktieri Zane Dombrovska, Sanita Pušpure, Jānis Vimba, Kristians Kareļins un Raimonds Celms.

GREGORISKIE DZIEDĀJUMI RĪGAS DOMĀ

Gregoriskās mūzikas simpozija Cantus Posterior ietvaros piektdien, 24. aprīlī, pulksten 19 Rīgas Domā notiks koncerts Resurrexi, kurā piedalīsies vokālā grupa Schola Cantorum Riga (Latvija) un ērģelniece Ilze Reine. Savukārt sestdien, 25. aprīlī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā pulksten 19 – koncerts In Manibus Tuis Tempora Mea. Programmā: gregoriskais korālis un citi viduslaiku repertuāri. Piedalās vokālā grupa Graces & Voices (Austrija). Savukārt sestdien, 25. aprīlī, pulksten 17 Rīgas Marijas Magdalēnas baznīcā notiks gregoriskās vesperes un svētdien, 26. aprīlī, pulksten 12 Rīgas Domā – gregoriskā mesa.

KRIEVIJĀ AIZLIEGTU FILMU SĀK DEMONSTRĒT LATVIJĀ

Šonedēļ uz kinoekrāniem iznāk vēsturiska filma Bērns Nr. 44 (Child 44, 2015). Filma, kurā tiek atainoti represīvie Staļina laiki (filmas darbība risinās 1952. gadā – gadu pirms Staļina nāves), jau aizliegta Krievijā, jo, kā ziņo Krievijas Kultūras ministrijas pārstāvji, tā «izkropļo vēsturi» un tās izrādīšana būtu nepieļaujama tā dēvētās lielās uzvaras svinību laikā. Par ko stāsts? Ļevs zaudē savu augsto statusu Valsts drošības komitejā jeb Čekā, varu un mājas brīdī, kad atsakās denonsēt savu sievu, kura tiek apsūdzēta spiegošanā. Viņi abi no Maskavas tiek izsūtīti trimdā uz provinces nostūri Sibīrijā, kur Ļevs kopā ar ģenerāli Ņestrovu nonāk uz pēdām slepkavam, kurš jau ir nogalinājis četrdesmit trīs bērnus. Taču izmeklēšanai traucē oficiālā attieksme, ka šādas slepkavības Padomju Savienībā nav iespējamas. Holivudas trilleris veidots, balstoties uz rakstnieka Toma Roba Smita fantāzijas romāna motīviem, kas kļuvis par bestselleru visā pasaulē.

RADOŠĀ DARBNĪCA BĒRNIEM DAILES TEĀTRĪ

Svētdien, 26. aprīlī, pulksten 12 Dailes teātrī notiks radošā darbnīca bērniem Papīra pārvērtības. Kā uzsver pasākuma rīkotāji – baltā papīra lapa sevī slēpj iespējas, kas savām rokām ļauj uzburt viskrāšņāko pasauli. Origami – spēja, salokot papīru, radīt gan ziedu, gan vardi, gan... Gluži visu no vienas papīra lapas gan nevar salocīt, bet paša radītu krāšņu ziedu katrs radošās darbnīcas dalībnieks varēs aiznest sev līdzi. Tāpat no olu iesaiņojamā materiāla taps rozes, kas tiek izmantotas ugunskura iekuram. Bet ar puķēm vien darbnīcas radošā doma neaprobežosies...

MĀKSLAS DIENAS IKŠĶILĒ

Mākslas dienās 26. aprīlī pulksten 11 pasākumā Top Ikšķiles josta Ikšķiles tautas namā kopīgi tiks darināta Ikšķiles josta, tādējādi dodot otro elpu nenovērtējamai un neaizstājamai kultūrvēsturiskai vērtībai – Ikšķiles jostai –, kura līdz šim aizmirsta gulēja dziļi vēstures krājumos. Līdz šim Ikšķile savus tērpus darināja atvasinātus no blakus vai attālākiem novadiem, bet nesen Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumos atrasta Ikšķiles josta, tā varētu būt darināta 19. gs. vidū vai tā otrajā pusē. Jostas raksts veidojas no sarkaniem vilnas un baltiem lina pavedieniem, līdzīgs krāsu salikums ir Lielvārdes novada jostām. Par godu Ikšķiles 830 gadu jubilejas svētkiem, audēja amatmeistare Natālija Logina darinājusi Ikšķiles jostu pēc tās pirmavota, kas atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.