APRITĒ: Kungfu māksla dejas izrādē

© Publicitātes foto

«Tas, cik sliktos apstākļos puiši trenējas, ir neiedomājami! Mēģinājumi notiek vecā peldbaseinā, ko trupas dalībnieki pielāgojuši treniņu vajadzībām. Mūsu Maskavas forštate salīdzinājumā ar to ir gluži vai labiekārtots pilsētas centrs,» saka horeogrāfe Olga Žitluhina.

Viņa uz Latviju uzaicinājusi 12 jaunus puišus no Pekinas – 19–22 gadus vecus kungfu meistarus un dejotājus, kuri jau 4. maijā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā Gors un 5. maijā Ķīpsalas hallē iespaidīgā Ķīnas kungfu laikmetīgās dejas izrādē Durvis (Gateway) demonstrēs elpu aizraujošas kustības un unikālu cīņas tehniku, kas neatlaidīgi slīpēta no agras bērnības.

Talantīgos dejotājus Olga Žitluhina noskatījusi, pērn oktobrī viesojoties Ķīnā, kurp vienkopus bija uzaicināti laikmetīgo deju festivālu direktori no Centrālās Eiropas un Austrumeiropas – lai iepazīstinātu ar Ķīnas laikmetīgo deju un rastu abpusējas sadarbības iespējas. «Es neredzēju pašu izrādi, tikai mēģinājumu, bet, redzot, ko šie puiši dara un kādos apstākļos trenējas, es biju šokā! Turklāt – grupa nav veca, bet pasaulē jau ļoti pazīstama. Viņi ir izgājuši kungfu skolu un tikai tad sākuši dejot. Viņi ir smuki kā lellītes, piedalījušies jau daudzās filmās [Dragon Blade, The Karate Kid, Taichi 2 un citās], dažādās izrādēs un televīzijas uzvedumos. Uzklikšķiniet youtube.com un paskatieties!» aicina Olga Žitluhina.

Deju apvienību The Contemporary Dragon KungFu Company 2006. gadā nodibināja pasaulslavenais aktieris Džekijs Čans, un tās stils ietver tradicionālo Ķīnas kaujas mākslu un laikmetīgo deju, kurā, protams, jaušama arī Džekija Čana unikālās akrobātiskās cīņas tehnikas ietekme. Savas prasmes mākslinieki slīpējuši slavenākajās Ķīnas kungfu skolās, tostarp Šaoliņas klosterī, un pie Pekinas Deju akadēmijas pasniedzējiem.

Olga Žitluhina ir priecīga, ka Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 ģenerāldirektors Viesturs Tīle atsaucās viņas piedāvājumam noorganizēt šo izrādi Ķīpsalas hallē. «Bija piedāvājums to organizēt laikmetīgās dejas festivāla Laiks dejot! ietvaros, taču mūsu budžets diemžēl ir tāds, kāds tas ir, un mums tas ir neiespējami. Viesturam Tīlem šī ideja iepatikās, viņš to momentā akceptēja, turklāt mēs spējām vienoties, ka tas nebūs biznesa projekts – ka biļešu cenas nebūs ļoti augstas un izrāde būs pieejama.» Starp citu, biļetes iepriekšpārdošanā (8,50–25 eiro) iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs visā Latvijā vai tīmekļa vietnē bilesuserviss.lv..

No kurienes mēs nākam? Kurp mēs dodamies? Izrāde Durvis (Gateway) ir stāsts par dzīvi – cilvēks instinktīvi izvēlas durvis, kuras atvērt, lai nostātos uz fiziskās un garīgās pilnveidošanās ceļa. Lai sasniegtu briedumu un kļūtu par pieaugušiem vīriem, jaunie puiši atvērs un izies cauri Cilvēka, Dieva un Gara vārtiem, kas simbolizē dažādus personības attīstības posmus. «Izrāde ir uztaisīta ļoti gudri, viss ir saprotams bez vārdiem. Turklāt tā papildināta ar dokumentālu video, kas parāda, ka tie skaistie puiši, kuri ir uz skatuves, ir pavisam normāli cilvēki. Viņi cīnās, dejo un dzīvo diezgan askētiskos apstākļos – tādos, kādus Latvijas jaunieši nekad nav piedzīvojuši,» stāsta Olga Žitluhina. Esot Ķīnā, viņai sanāca ar puišiem parunāties, un viņi atklājuši, ka cīņas māksla un deja būs līdz 30 gadu vecumam, pēc tam viņi sāks dzīvot «normālu dzīvi».

Horeogrāfe lūdz mūs turēt īkšķus, lai izdotos šovasar ieplānotais brauciens uz Ķīnu, kur trīs nedēļu garumā «dejas laboratorijā» kopā mācīsies jaunieši un deju pedagogi no Eiropas un Ķīnas. Olga Žitluhina turp vedīs trīs savus studentus. «Šī projekta mērķis ir savest kopā jauniešus, kuri dejo laikmetīgo deju – lai viņi komunicē savā starpā, lai šēro un laiko savas prasmes un iespējas. Divas nedēļas mēs pavadīsim šai dejas laboratorijā kādā Ķīnas provincē, kur viss notiks ārā, bet trešo nedēļu – konservatorijā Siaņā, kur zālē būs laikmetīgās dejas meistarklases, bet visas izrādes un performances – ārā uz ielas.».

Kultūra

Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (LNRMM) kultūrtelpā "Tintnīca" Rīgā 30. novembrī svinēs dzejnieka un prozaiķa Kārļa Skalbes 145. jubileju, informē muzeja pārstāve Annija Luīze Pentjuša.