Brīvdienu ceļvedis
Ieteikumi saturīgām brīvdienām.
UKRAINA. PERSONISKS STĀSTS
Šodien, 13. martā, pulksten 17 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā – visvecākajā publiskajā bibliotēkā valstī – notiks tikšanās ar grāmatas Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija – aculiecinieka stāsts autoru Imantu Liepiņu, kurš bagātīgi ilustrētajā grāmatā apkopojis paša acīm redzēto Ukrainā pēdējo divu gadu laikā. Darbā dokumentēta Eiromaidana revolūcija un tās uzvara, gāztā prezidenta Viktora Janukoviča aizbēgšana, Krimas okupācija un «zaļo cilvēciņu» uzlidojumi, karš Donbasā un kaujas pie Doņeckas lidostas. Autors kā Neatkarīgās Rīta Avīzes speciālkorespondents dzīvojis gan ar revolucionāriem Maidanā, gan ar teroristiem Doņeckā. Tikšanās laikā tiks demonstrēti dokumentāli foto no frontes līnijas. Tajos redzamas līķu kaudzes, prokremlisko teroristu ordas darbībā un citi skati, kas ne vienmēr piemēroti mazgadīgajiem. Sestdien, 14. martā, pulksten 13 autors tiksies ar lasītājiem Tukumā, Zvaigzne ABC grāmatnīcā Brīvības laukumā.
FRANKOFONIJAS DIENĀS
Šodien, 13. martā, Mākslas muzejā Rīgas birža pulksten 11 notiks Beļģijas Komiksu muzeja vadītāja Žana Okjē lekcija Muzejs starp vakardienu un rītdienu. Šis muzejs ir nozīmīgākais komiksu kultūras un mākslas centrs pasaulē, ik gadu to apmeklē vairāk nekā 200 000 interesentu, pērn tas nosvinēja pirmo ceturtdaļgadsimtu. Šo gadu laikā pasaule ir stipri pārvērtusies. Ceļošana kļuvusi ļoti demokrātiska, līdz ar to mainījusies arī muzeju publika. Pirms 25 gadiem internets bija pieejams tikai dažiem, bet mūsdienās ar tā palīdzību notiek lielākā daļa saziņas. No vienas puses, tas mazina muzeja informatīvo slodzi, no otras – ļauj daudz plašāk un atraktīvāk komunicēt ar sabiedrību. Lekcijā Žans Okjē dalīsies pārdomās par muzeju nākotnes perspektīvām. Kāda būs muzeju loma 2039. gadā? Kas muzejus apmeklēs? Kāda ir muzeju sabiedriskā un kultūras nozīme šodien un nākotnē?
PIRMIZRĀDE DZINTRAS GEKAS JAUNĀKAJAI FILMAI
Svētdien, 15. martā, pulksten 18 kinoteātrī Splendid Palace pirmizrāde režisores Dzintras Gekas dokumentālajai filmai Dieva putniņi – stāsts par to, kā Otrā pasaules kara beigās Vācijas bēgļu nometnēs radās jēdziens «Displaced Persons (DP)», kam ir būtiska vieta arī Latvijas vēsturē – tūkstošiem cilvēku ar šīm nometnēm sākās ilgi trimdas gadi svešumā. Filmas autori atgādina: II pasaules kara beigās, kad Sarkanā armija tuvojās Latvijai, vairāk nekā 150 000 cilvēku devās bēgļu gaitās, tie bija dažādu profesiju ļaudis – lauksaimnieki, uzņēmēji, bijušie politiķi, radošā inteliģence, darba cilvēki –, bet visi jau bija pieredzējuši «baigā gada» šausmas. Karš bija izārdījis Eiropu, vairāki miljoni bēgļu no dažādām zemēm pārpludināja Vāciju. Apvienotās Nācijas izveidoja Displaced Persons Camps (pārvietoto personu nometnes), nodrošinot patvērumu un iztiku. Bija radušies dīpīši, ko vācieši saukāja par Deutsche Parasit, bet latvieši – par Dieva putniņiem vai Dieva pabērniem. Latvieši tika izmitināti aptuveni 300 nometnēs visā Vācijā, visvairāk bija Eslingenē – apmēram 6000 latviešu rīcībā bija nodots liels pilsētas rajons. Tā bija Mazā Latvija.
AUSTRASDIENAS ATKAL ANGLIKĀŅU BAZNĪCĀ
Sestdien, 14. martā, pulksten 17 Anglikāņu baznīcā Rīgā skanēs tradicionālais Imanta Kalniņa un austrasbērnu radīto dziesmu koncerts Noausim kājas, atpīsim sirdis... Savukārt svētdien, 15. martā, pulksten 13 uz lielo sadziedāšanos koncertā Mana tautasdziesma Austra Pumpure un austrasbērni aicina visus īpašā un jaunā norises vietā – koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga. Šogad aprit 50 gadi, kopš Austra Pumpure Liepājas teātrī satikās ar Imanta Kalniņa dziesmām, un nu jau 40 gadi ar tām pavadīti uz skatuves. 1975. gadā Rīgas Mākslas darbinieku namā notika pirmais lielais Austras Pumpures veidotais Imanta Kalniņa dziesmu koncerts. Šogad Austru Pumpuri vārdadienā un viņas radītajos dziesminieku svētkos sveikt ieradīsies dažādu paaudžu austrasbērni un viesi – Juris Bartkevičs, Jānis Vītols, Uldis Ozols, Kristaps Sudmalis, Silvija Silava, Zane Šmite, Agita Kaužēna, Pēteris Draguns, Uldis Kākulis, Silvestrs Sīlis un citi.