«Tas būs kaut kas neredzēts, maģisks un tajā pašā laikā cilvēkam saprotams,» saka Happy Dance Studio vadītāja un deju skolotāja Līva Gudule, kura kopā ar Mārtiņu Līdaku iestudējusi Latvijā pirmo ēnu deju teātra izrādi Ēnas nāk gaismā. Pirmizrāde sestdien, 7. februārī, teātrī Skatuve.
Ideja iesaistīt ēnu spēles dejas priekšnesumos Līvai bijusi jau iepriekš, bet viens no iedvesmojošākajiem pagrieziena punktiem noticis Čehijā, kur viņa apmeklēja melnās gaismas teātri. «Redzēju jaunu un interesantu veidu, kā ietērpt deju un nogādāt to līdz skatītājam. Jutu sevī iedvesmu arī Latvijas auditorijai piedāvāt jaunu dejas izteiksmes veidu.» Viņa stāsta, ka atgriežoties ar savu komandu turpināja eksperimentēt ar dejas un gaismu spēļu savienošanu, kā rezultātā tapa līdz šim Latvijas publikai iepriekš neredzēta izrāde.
Sintezējot vairākus mākslas elementus (deju, multimediju, teātri un gaismas spēli), izrāde veidos stāstu par to, kā cilvēka rīcību un garastāvokli ietekmē tas, kā viņš interpretē apkārtējās pasaules notikumus. Zaudējot robežas starp patiesību un iedomāto realitāti, tiks meklēts miers, harmonija un mīlestība.
Kā savienot dažādo?
Līva stāsta, ka dejot viņai paticis kopš bērnudārza laikiem, un visus šos gadus viņa attīstījusi vairākus dejošanas virzienus (piemēram, sporta dejas, džezu, svinga dejas). «Ilgu laiku deja bija mans hobijs, jo ar vienu kāju gāju pavisam citā virzienā – matemātiskajā, loģiskajā. Izvēloties augstskolu, domāju, kā varētu apvienot loģisko ar radošo, un izkristalizējās divi varianti – Kultūras akadēmija vai zviedri. Man patika daudzas lietas – es biju viens no tiem neizvēlīgajiem cilvēkiem. Klases audzinātāja man ieteica atvērt savu deju studiju; viņa laikam redzēja, kas man liek mirdzēt visvairāk. Toreiz man tas šķita neprāts,» tagad saka Līva. «Sāku studēt zviedros, jo šī augstskola šķita drošāks variants savas nākotnes nodrošināšanai gan finansiāli, gan iespēju variāciju ziņā. Likās arī ticami, ka reiz gribēšu nodarboties ar radošo uzņēmējdarbību.» Viņa stāsta, ka Rīgas Ekonomikas augstskolā gūtās zināšanas šobrīd noder, vadot deju studiju Happy Dance Studio, tāpēc nožēlas par augstskolas izvēli nav. Viņu vienmēr saistījušas abas šīs puses – radošā un loģiskā, no kurām pirmā tomēr izrādījusies par gramu spēcīgāka. «Mācību laikā turpināju dejot un spēlēt teātri. Pabeidzot studijas, kaut kādā ziņā atkal biju turpat, kur pēc vidusskolas beigšanas – mani interesēja vairākas atšķirīgas jomas, un centos izdomāt, kā savienot radošo ar loģisko. Šķita, ka neesmu gatava pilnībā nodoties vienam vai otram. Man ir vajadzīgs līdzsvars.» Toreiz Līva pamanīja Ainas Galējas stipendiju konkursa sludinājumu, lai pieteiktos studijām Amerikā, Viskonsinas universitātē Oklērā. Tas viņu ieinteresēja, jo Amerikas izglītības sistēma studentiem piedāvā specializēties dažādos virzienos vienlaikus. Līva izturēja konkursu un guva iespēju gadu par brīvu turpināt studēt gan ekonomikas, psiholoģijas un stratēģijas kursus, gan paralēli specializēties dažādās mākslās nodarbībās, tostarp džezā un baleta dejā. «Universitāte sniedza man nepieciešamo balansu; tā bija dzīve, kurā es izmēģināju, kā būtu darīt to, kas man patīk. Tas noteikti bija viens no pagrieziena punktiem, kad sapratu, ka deja vairs nav tikai hobijs.»
Dejot rasā
Līva stāsta, ka Amerikā dzīvojošajiem šķiet pašsaprotami, ka cilvēks strādā darbu, kas viņam patīk, pat ja tas prasa ilgu laiku, lai saprastu, kas ir vēlamā nodarbošanās. Viņa spriež – iespējams, ne vienmēr viņi iedziļinās katrā situācijā, taču ar savu ticību otra spējām, iedrošinošiem vārdiem un pozitīvismu neskopojas. «Tādā ziņā Latvijā ir nedaudz grūtāk sapņot plaši, lauzt novilktās robežas. Pēc dabas man patīk izaicināt sevi un rast nestandarta risinājumus, taču ilgi neuzdrošinājos skaļi domāt par savu deju studiju, kad tik daudz sevis jau biju veltījusi citam dzīves ceļam. Amerikas vide mani noteikti iedrošināja.» Tomēr Līva ir pārliecināta, ka arī bez šīs pieredzes viņa agri vai vēlu būtu pievērsusies radošajai sfērai, savas studijas izveides realizēšanai. «Paralēli augstskolas mācībām vadīju nelielu deju pulciņu, bet vasarās deju nodarbības nometnēs. Allaž ar skolēniem man izveidojās laba ķīmija,» viņa stāsta. «Vasarā pirms Amerikas pieredzes nometnē Alfa cilvēki bija tik ļoti aizrāvušies ar deju, ka arī pēc garām dienas lekcijām vakaros un starpbrīžos vēlējās, lai iemācu ko jaunu, un lūdza vadībai, lai ļauj iet gulēt vēlāk, jo viņiem jāmācās dejot. Dažus rītus cēlāmies ar saullēktu, lai varētu to darīt. Dejojām rasā pie putnu rīta dziesmām. Viņu entuziasms likās neticams! Šķiet, ka maģiskas situācijas veidojas tad, kad cilvēks dara savu sirdslietu.»
Nesen Līva piedalījās 1. ģimnāzijas absolventu salidojumā un no bijušajiem skolasbiedriem saņēma daudz atzinības vārdu par šā brīža nodarbošanos. «Izdzīvojot savu ikdienu, pašai sava nodarbošanās nešķiet neparasta, tāpēc mani pārsteidza un šķita pat komiskas cilvēku reakcijas. Pēc uzdotajiem jautājumiem un neilgām sarunām izjutu, ka ir daudzi cilvēki, kas fiziski savu ikdienu pavada ofisā, taču viņu sirds ilgojas pēc kā cita. Es pēkšņi atcerējos vidi, no kuras pati biju izgājusi ārā.» Iepriekš Līva strādāja reklāmas aģentūrā DDB, stratēģiskajā plānošanā. Uzsākot darbu, viņa bija sajūsmināta – tā bija iespēja savienot radošo, loģisko, psiholoģisko un antropoloģisko. «Pēc tā, kā biju šo profesiju apguvusi universitātēs, man šķita, ka tas ir mans sapņu darbs manā sapņu kompānijā. Tā vienkārši bija viena no pieredzēm, kur mācījos, ka realitātē daudzas lietas ir citādas nekā teorijā. Lielāko ikdienas daļu pavadīju, analizējot kvantitatīvus datus, jo nodarboties ar antropoloģisku patērētāja pētīšanu vienkārši nebija laika. Tā bija izaicinoša vide, lielisks kolektīvs, un es daudz iemācījos, taču, ikdienā strādājot radošā aģentūrā ar skaitļu jūru, jutos kā neradošākais cilvēks pasaulē. Jutos ne savā vietā.»
Uzticīga sev
«Es daru to, kas man patīk, taču šaubos, vai būtu tik drosmīga spert soli ārpus stabilas ofisa dzīves, ja man apkārt nebūtu draugu un ģimenes atbalsts. Ģimenē esam dažādas personības; esam tuvi un nekrājam lietas sevī, tāpēc starp mums vienmēr ir dzīva enerģija. Būt patiesam pret sevi un apkārtējiem vienmēr bijusi norma. Tāpat arī draugu atbalsts bija izšķirošs. Zviedros bijām tādi trīs musketieri – sapņotāji, kas atbalstījām viens otru sava ceļa meklējumos. Mums vēl aizvien ir Volta Disneja plāksnīte ar uzrakstu It’s kind of fun to do the impossible*, ko mēs kā trofeju viens otram nododam, kad kāds izdarījis nozīmīgu un drosmīgu soli savā dzīvē.»
Līva vērtē, ka trīs studiju gadi Rīgas Ekonomikas augstskolā, gads Oklēras universitātē un tad teju pusotrs gads reklāmas aģentūrā bijis visnotaļ interesants ceļš uz savu deju studiju. «Atceros, ka pēdējo pusgadu, strādājot aģentūrā, plēsu sevi uz pusēm, jo prāts teica vienu, sirds ko citu un tam visam pa vidu vēl bailes, nedrošība, sabiedrības normas un apkārtējo viedokļi. Beigās teicu sev – man ir divdesmit četri gadi, vēl nav bērnu un bankas kredītu un, ja gribēšu, tad atgriezties ofisā varēšu arī vēlāk. Kad vēl, ja ne tagad es uzdrošināšos darīt savu lietu?» Līva atzīst, ka, lai arī studijas vadīšana ir viņas sirdslieta, izvēlētais ceļš ir izaicinājumiem kaisīts. «Ir liela atbildība, adrenalīns, bieži negulētas naktis, daudz neatbildētu un risināmu jautājumu. Mācos ar to tikt galā, uztvert kā piedzīvojumu! Jo dienas beigās vismaz zinu, kāpēc to visu daru. Esmu uzticīga sev. Daru to, kas man patīk un kam ticu.»
* It’s kind of fun to do the impossible [angļu val.] – Ir jautri darīt neiespējamo.
CV
Līva GUDULE
- Horeogrāfe; deju skolotāja un studijas Happy Dance Studio vadītāja kopš 2013. gada
- Dzimusi 1989. gada 16. oktobrī
- Izglītība: Rīgas valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Ekonomikas augstskola (bakalaura grāds biznesa un mārketinga studijās); mācījusies pie vairākiem atzītiem horeogrāfiem ārzemēs (piemēram, džeza dejas, balets un sporta dejas Viskonsinas universitātē Oklērā, lindihopa kursi Ņujorkā un festivālos utt.)
- No 2012. līdz 2013. gadamstrādāja reklāmas aģentūrā DDB par stratēģisko plānotāju
- Dejojusi sporta dejas un guvusi apbalvojumus (zelta medaļa čačača un rumbā sudraba grupā sporta deju sacensības Minesotā Star of the North DanceSport Classic 2012. gadā un 1. vieta Hobby+Seniori LA grupā sporta deju sacensībās Draudzības kauss 2013. gadā