«Šķiet, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijusi kurzemniece,» saka Andra Konste. Savu dzimšanas dienu viņa šodien atzīmēs kolēģu lokā pašas vadītajā Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī.
Improvizētajā ballītē laipni tiks gaidīti itin visi, kas šobrīd arī strādā Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā – rakstnieki no Latvijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Gaviļniece teic, ka nekas īpašs viņas jubilejās nenotiek, un ierasts, ka kopā sanāk kolēģi. Mainīgais elements dzimšanas dienās esot tie rakstnieki, kas konkrētajā brīdī strādājot rakstnieku mājā, un pirms vairākiem gadiem tieši šo laiku esot iecienījis leģendārais latviešu detektīvu meistars Andris Kolbergs, kurš tad arī sagādājis vienu no neparastākajām dāvanām viņas mūžā. Tā kā Kolbergs esot arī mednieks un, atrodoties radošā komandējumā rakstnieku mājā, viņš izmantojis iespēju kopā ar vietējiem medniekiem doties medībās, Andra Konste reiz ieminējusies, ka viņš no tām taču varētu kādreiz atgriezties arī ar kādu taustāmu trofeju. «Pirms nu jau vairākiem gadiem es nācu uz darbu un kupenas virsotnē bija uzlikta meža cūkas galva, un iekšpusē mani sagaidīja spainis ar meža cūkas gaļu. Atceros, kā mēs ar kolēģi asiņainām rokām ņēmāmies, lai gaļu pagatavotu. Tolaik pie mums dzīvoja kāds rakstnieks no Kanādas, veģetārietis, kas bija šokā par šo skatu un, šķiet, nodomāja, ka nokļuvis pasaules malā... Vēlāk, kad viņam stāstīju, ka Latvijā ir arī opera, viņš, šķiet, nenoticēja,» smejot atceras Andra Konste.
Rit jau devītais gads, kopš Andra Konste pārcēlusies uz dzīvi Ventspilī, un pati atzīst, ka tur iejutusies ļoti ātri. «Šķiet, ka iepriekšējā dzīvē te jau esmu dzīvojusi, jo es ļoti ātri pieradu. Man patīk kurzemnieku skarbums runas veidā, uzvedībā un dzīvesveidā. Piemēram, šobrīd rakstnieku mājā strādā tulkotāja Maima Grīnberga, kas rītos dodas nūjot, un kāds vīrs, viņu saticis, tīrā ventiņu izloksnē noprasījis, kur slēpes palikušas,» stāsta Andra Konste.
Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore uzskata, ka darbs, ko viņa dara šobrīd, esot gluži kā īpaši viņai izgudrots, jo tajā viņai patīkot itin viss. Un prieks par to, ka arī rakstniekiem tur patīkot, ka viņi tur atgriežas atkal un atkal. «Laikam šī lieta tapusi zem labām zvaigznēm. Visi rakstnieki apgalvo, ka, te uzturoties, uzraksta vidēji divas trīs reizes vairāk nekā parasti. Pat tādi cilvēki, kurus varētu nosaukt par sarežģītiem, te nomierinās, nekonfliktē un ražīgi raksta,» stāsta Andra Konste. Lai gan uz Ventspili dzīvot viņa pārcēlās no Rīgas, kur ir ļoti intensīva kultūras dzīve, Andrai Konstei tās nepietrūkstot. «Tur arī ir problēma, ka mūsdienu cilvēks mēģina sevī sabāzt visu ko, cerot, ka kļūs gudrs un izglītots, katru vakaru skrienot uz kultūras pasākumu. Tā ne pie kā laba nevar nonākt. Viss jau ir cilvēkā pašā, tas tikai jāatrod un ir arī jāspēj apjaust, kas tiešām ir vajadzīgi. Ja zinu, ka man kaut ko patiešām gribas redzēt, tad iesēžos autobusā un pēc trim stundām esmu Rīgā. Es ar autobusu braucu gluži kā ar tramvaju. Turklāt Ventspilī ir plašums, visur var aiziet ar kājām, miers un nesteidzība ir brīnišķīga.»