«Kāda mūzika parasti skan Ziemassvētkos? Vai nu demokrātiskas dziesmiņas ar vieglām melodijām un viegliem vārdiem, vai arī – skaistā klasika. Savukārt šis koncerts, manuprāt, ir neparasts un netradicionāls – simfoniskā mūzika, turklāt vēl jaundarbi,» uzskata komponiste Selga Mence. Sestdien, 6. decembrī, festivāls Eiropas Ziemassvētki tiek atklāts ar koncertu Eiropas vainags. Ziemassvētku mūzikas pasaules pirmatskaņojumi, kurā skanēs arī Selgas Mences īpaši šim koncertam rakstīts darbs.
Ārpus klasikas un demokrātiskām dziesmiņām
Koncertā Eiropas vainags. Ziemassvētku mūzikas pasaules pirmatskaņojumi notiks septiņi pasaules pirmatskaņojumi orķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē izpildījumā. Jaundarbus par Ziemassvētku tematiku komponējuši Rihards Dubra, Andrejs Selickis, Raimonds Tiguls, Jēkabs Jančevskis, Andris Sējāns, Valts Pūce un vienīgā sieviete šajā kompānijā – komponiste Selga Mence. Stāstus par mūziku koncertā stāstīs aktieris Mārtiņš Počs.
Komponiste atzīst, ka ikkatram pasūtījumam – morālam vai finansiālam – ir savs rāmis, un šoreiz «rāmis» bijis tematisks – Ziemassvētki. Selga Mence iedvesmu šim darbam smēlusies savā bērnības laika dzimtajā Liepājā. «Ziemassvētki man ir bērnība. Pilsēta ietinusies baltā, pūkainā segā, un silti apsegtas pat lielās baļķu kaudzes pie sērkociņu fabrikas. Mamma un tētis ir jauni un skaisti. Brālis un es, satuntuļoti katrs savās ragaviņās, ceļojam cauri pilsētai uz eglīti pie vecvecmāmiņas, kam Ieva vārdā, un tādējādi Ziemassvētku vakars ir legalizēts. Ziemassvētki man asociējas arī ar pirmo pašas izlasīto un pie eglītes skaitīto dzejoli – Jāņa Jaunsudrabiņa Kā sniegi kalnu galotnēs. Protams, tam visam vēl klāt bērna ticība, ka mūžam balti būsim mēs, balta būs pasaule un cilvēku dvēseles.»
Šis koncerts ir pirmā reize, kad komponiste sadarbojas ar Sinfonietta Rīga, un atzīst, ka varējusi «droši rakstīt, ko grib – orķestris visu izspēlēs. Manā darbā Bērnības zeme orķestra varēšana diez ko nebija vajadzīga, jo manas naivās bērna acis, atceroties savus iespaidus, arī radīja naivu mūziku. Lai gan – ir grūti izspēlēt gan virtuozu mūziku, gan maksimālu vienkāršību.»
Novatoriska, sarežģīta un vienkārša
«Mūsdienās tā bieži gadās,» apgalvo Selga Mence, komentējot faktu, ka šajā koncertā ir vienā komandā ar savu audzēkni Jēkabu Jančevski. Ik pa laikam audzēkņi un pedagogi muzicējot kopā koncertos Mūzikas akadēmijā, bet daži studenti ir tik talantīgi un stipri, ka jau mācību laikā tiek aicināti piedalīties profesionāļu līgā. «Pedagogam vienmēr ir prieks, ja students ir tik stiprs, ka var spēlēt augstākajā līgā. Daudz kas atkarīgs no studenta individualitātes, jo studentu ir daudz, bet ne visi uzreiz tik spilgti parāda sevi, lai gan pedagogi visiem ir vieni un tie paši. Viens uzplaukst agri, cits – lēnām, un nav zināms, vai kāds no variantiem ir labāks,» saka LMA profesore.
Turpat 30 gadus Selga Mence strādā Mūzikas akadēmijā, skolo jaunos komponistus un jau desmit gadus vada Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedru. «Neko labāku es nevarētu vēlēties, jo šis nav tikai darbs. Ik dienu es tiekos ar studentiem un visu laiku runāju par mūziku, par savu un citu radītu mūziku. Komponista darba process ir klausīties, domāt, pētīt, un, ja pētīšana notiek kopā ar studentu, tas nozīmē – arī es katru dienu augu un iegūstu kā profesionāle,» uzskata komponiste. «Tās ir sarunas par notīm, mūziku un dzīvi.»
Pedagoģe atzīst, ka vienubrīd ir mazāk, citubrīd – vairāk studēt gribētāju, kā tas vērojams pēdējos gados. Žēl vien tā, ka grūtie finansiālie laiki mūzikas skolām spieduši likvidēt vai samazināt vairākas disciplīnas, arī kompozīcijas stundas, tāpēc nereti jaunie talanti uz akadēmiju nāk nesagatavoti. «Mēs redzam, ka jaunietis ir talantīgs, bet – akadēmijā ir jāsāk gluži no nulles, jo mūzikas skolā nav ielikti pamati. Tomēr talantu mums ir gana,» uzskata Selga Mence. Pedagoģei prieks, ka jaunie komponisti itin labi kotējas arī ārzemēs, ir gana daudz pasūtījumu. «Talants un darbs ir būtiski elementi, lai jaunais komponists izsistos profesionālajā vidē, tomēr mūsdienās, atšķirībā no manas jaunības, ir ļoti svarīgi pašam sevi menedžēt. Ne vienmēr tie komponisti, kuru mūziku plaši atskaņo, ir ļoti talantīgi, bieži vien daudz kas atkarīgs no tā, vai īstajā brīdī atradis īsto kontaktu ar īsto cilvēku. Bet tā jau ir šī laika iezīme, kas dominē visās mākslas jomās. Un kurš tad var pateikt, kura mūzika ir talantīga, kura – ne? Ir tik daudzas izpratnes par to, kādai mūsdienās jābūt mūzikai. Daudzi uzskata, ka mūsdienu mūzikai jābūt ļoti sarežģītai, tehnoloģiski interesantai un novatoriskai, jo visu laiku klausītājiem jāpiedāvā kas jauns un interesants, bet ir arī tā saucamais jaunais garīgums, kas izpaužas ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem. Un rezultātā viss beidzas ar – patīk, nepatīk.»
Komponiste atzīst, ka pašas radošajam darbam nereti tiek veltītas brīvdienas. Piemēram, nesenie valsts svētki, kad iekritušas vairākas brīvas dienas, viņai pagājuši pie partitūras. «Kamēr darbs top, nepārtraukti par to tiek domāts, iespējams, pat pusgadu, bet, kad tas ieiet finiša fāzē, man vajag daudz brīva laika, lai partitūru pabeigtu,» atzīst Selga Mence. Jaunu pasūtījumu viņai esot gana, katrā ziņā tik, lai varētu savienot gan pedagoģisko darbu, gan izpildīt profesionālos solījumus. «Sūdzēties nevaru. Labi, ka man nav jāatsaka tiem, kas mani uzrunā, un labi, ka arī nav jāsēž dīkā, bez komponēšanas,» viņa smaidot nosaka. Un vēl viņai prieks, ka vairums no pasūtījumu veicējiem atgriežoties pie viņas atkal un atkal. «Latvijas mūzikas sabiedrība ir neliela, cits citu zina un zina arī, pie kura komponista jāiet, ja grib saņemt to vai to.» Laimīgā kārtā garās Ziemassvētku brīvdienas netiks pavadītas strādājot, jo pēdējais pasūtījums šogad jānodod tieši pirms Ziemassvētkiem. «Šveices duetam es šobrīd rakstu darbu – blokflauta, balss un elektronika.»
Latvija un mazmeitas
Mazmeitas un visa Latvija izbraukāta krustu šķērsu – tā komponiste raksturo savas privātās dzīves galvenās sastāvdaļas. Diemžēl diez ko daudz laika neatliekot, ko pavadīt kopā ar trim mazmeitām, bet ik pa laikam jau visa ģimene sanākot kopā – dēla un brāļa ģimene, no Liepājas atbraucot arī mamma. «Tieši sestdienu un svētdienu, kad mazmeitas nav skolā vai bērnudārzā un kas ir īstais vecmāmiņu laiks, nereti esmu aizņemta. Arī mans dzīvesbiedrs Madars, dzīvojot kopā ar mani daudzus gadus, jau ir samierinājies ar to, ka brīvdienas es nereti pavadu pie partitūras,» saka Selga Mence.
Mazliet jau žēl, ka neviena no mazmeitām, tieši tāpat kā dēls, nav aizgājušas pa mūzikas ceļu, bet – tāda dzīve. «Vecākiem ir lielas rūpes jāpieliek, lai bērnus izvadātu pa visām sporta un interešu nodarbībām, un vēl mūzikas skolu. Manā bērnībā, atceros, vecāki mani tikai vienu reizi aizveda līdz mūzikas skolai, parādīja ceļu, un pēc tam es gāju pati. Bet tā jau bija pavisam cita dzīve, turklāt – Liepājā.»
Vislielāko iedvesmu kā komponiste viņa gūstot dabā, tāpēc vasarās cenšoties daudz laika pavadīt svaigā gaisā un ārpus pilsētas. Vasarās abi ar dzīvesbiedru dodas Latvijas apceļošanā un dara to ar vislabāko pārvietošanās līdzekli – velosipēdu. Lai pievarētu lielākus attālumus, viņi izmanto vilcienu vai autobusu, bet tālāk gan dodas ar velosipēdiem. «Ja ceļo ar automašīnu, tad neredz visu to skaistumu, kas paveras aiz katra līkumiņa, un pavisam noteikti – nesajūt smaržas. Un katrai Latvijas vietai ir sava smarža.»
***
Selga MENCE
• Komponiste
• Dzimusi 1953. gada 12. janvārī Liepājā. Viņas tēvs – matemātikas pedagogs Jānis Mencis – jaunībā pie Jēkaba Vītoliņa Rīgas Skolotāju institūtā apguvis kordiriģēšanu, brālis Jānis Mencis jun. – arī matemātiķis. Dēls Lauris (36), mazmeitas – Lilita (8), Elizabete (6), audžu mazmeita – Nikola (18)
• Absolvējusi Liepājas 5. vidusskolu, ar vācu valodas novirzienu (zelta medaļa, 1971), Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu, Latvijas Valsts Konservatorijas kompozīcijas klasi un asistentūru pie Paula Dambja (1978, 1988). Ir studējusi muzikoloģiju.
• Strādājusi Latvijas Kultūras ministrijas repertuāra redakcijas kolēģijā (1980–1987). Kopš 1985. gada ir Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras docētāja, patlaban profesore, kopš 2004. gada – katedras vadītāja
• Saņēmusi JVLMA un Swedbank Gada balvu mācībspēkam ‘2012 par izcilu pedagoģisko un katedras organizatorisko darbu
• Selgas Mences skaņdarbi skanējuši Dziesmu svētkos Latvijā, ASV, Kanādā, arī Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos Norvēģijā (2000). Ar komponistes skaņdarbiem daudzi Latvijas un ārvalstu kori guvuši uzvaras starptautiskos konkursos, viņas skaņdarbu cikls Dziesmas divām klavierēm ticis iekļauts rekomendēto skaņdarbu desmitniekā 1999. gadā Starptautiskajā komponistu radio tribīnē (International Rostrum of Composers) Parīzē
• Latvijas Komponistu savienības biedre