Māksliniece Kaulača: Man skatīšanās ir daļa no darba

 
©f64

«Man šķiet valdzinoši, ka skatiens, kas nav taustāms, gleznošanas procesā piedzīvo materializēšanās procesu, kļūstot par fizisku, ķermenisku objektu,» domā māksliniece Vineta Kaulača, kurai rīt izstādes Skatiena attālums atklāšana galerijā Māksla XO.

Ne reizi vien mākslinieki atzinuši, ka savā radošajā darbībā vieglāk nekā vārdos ir iespēja izpaust savas domas un emocijas. Vineta domā: «Ja ikdienā daudz jāstrādā ar vizuālo informāciju un jātulko tā, verbāli izteikties ir sarežģīti, jo nav viegli raksturot vārdos procesu, kurā mākslinieks ikdienā atrodas. Tomēr, manuprāt, tas ir jādara, vien tāpēc, lai spētu ieraudzīt procesu no cita skata punkta. Nosaucot vārdā, mēs noformulējam, pabeidzam un atbrīvojam telpu. Ja netiekam līdz vārdam, tad neziņas migla ir gana liela.»

Vineta stāsta, ka, cik vien sevi atceras, vienmēr izjutusi mudinājumu pievērsties mākslas pasaulei. «Ir grūti izskaidrot, kādēļ, bet man bija aptuveni četri gadi, kad pētīju mājās esošās mākslas grāmatas. Man ļoti patika flāmu un holandiešu glezniecība; joprojām patīk Vermērs un viņam līdzīgi autori. Tolaik šķita, ka tā ir telpa, kurā vēlos nokļūt, tādēļ tā nav bijusi apzināti izrēķināta izvēle, bet vilkme, kurai esmu sekojusi,» viņa stāsta un bilst, ka piedzīvojusi lielisku iespēju Romā redzēt jau minētā Jana Vermēra izstādi. «Mani pārsteidza, ka telpas plašums mazos formātos ir tik lieliski atklāts! Viņš mazā audeklā ir panācis efektu, kas daudzu gadsimtu garumā ir noturējis skatienu. Šobrīd labprāt vēlētos apskatīt Dimā izstādi, kas aplūkojama Amsterdamā, un Kīfera izstādi Londonā.» Vineta iecienījusi vairākus autorus, kas pārstāv dažādus mākslas stilus, un, vaicāta, kas, pēc viņas domām, veido mākslas gaumi, viņa teic: «Skatīšanās pieredze. Ilgā laikā ļaujot savam skatienam sekot, pētīt un iedziļināties mākslas darbos, gaume veidojas neatkarīgi no akadēmiskām zināšanām. Tās palīdz strukturēt informāciju, bet, manuprāt, kontakts ir neizsakāmi svarīgs, tādēļ nozīmīgi ir iet un redzēt. Uzskatu, ka ir svarīgi, lai Rīgā būtu vairāk šīs iespējas, jo tā veido pieredzi un zināšanas.»

Par spilgtāko mākslas pieredzi Vineta sauc Brēmenes Mākslas muzejā aplūkoto Bila Violas video darbu, kas ievietots sakrālās glezniecības telpā. «Nevis viņa video darbs vai sakrālā glezniecība, kas to ieskāva, bija spēks, kas mani iespaidoja, bet konteksts – mūsdienīgs autors, kas pievēršas cilvēkam un viņa pasaulei, un sakrāli darbi, kas to paceļ citā līmenī.» Un vaicāta, vai ikdienā bieži piedzīvo mirkļus, kas aizrauj, māksliniece atbild, ka reti. «Liela daļa mūsdienu mākslas tendēta izklaides virzienā, tā cenšas efektīgiem līdzekļiem iespaidot skatītājus, un tas nomāc laika ekspresiju, kas tiek izmantota. Paātrinājums, kas uztveres ziņā laikam ir vardarbīgs, nomāc.».

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!