TEĀTRA ZIŅAS: "Valmieras Džuljeta" netic īstai mīlestībai

No oktobra sākuma uz Valmieras Drāmas teātra mazās skatuves būs skatāma modernā versija par «Romeo un Džuljetu». Galvenā loma izrādē atvēlēta jaunajai aktrisei Rūtai Dišlerei, kuru »VZ+« satika augusta beigās, kad tikai sākās mēģinājumu process.

Valmieras Drāmas teātris pēdējos trīs gadus savus skatītājus lutina, iestudējot kādu no klasiķa Viljama Šekspīra lugām. Arī šī sezona nebūs izņēmums, un valmierieši skatītājus vilinās ar klasiskā mīlas stāsta «Romeo un Džuljeta» moderno versiju, kuru iestudē režisors Mārtiņš Eihe. Galvenā mīlētājas jeb Džuljetas loma šajā izrādē atvēlēta aktrisei Rūtai Dišlerei. »VZ+« devās uz Valmieru, lai uzzinātu kaut ko vairāk par moderno Džuljetu un arī pašu Rūtu.

– Vai esi no tām aktrisēm, kas ir sapņojusi būt par Džuljetu? Vai pirms tam esi skatījusies filmas vai teātra izrādes, kas tapušas pēc Šekspīra traģēdijas «Romeo un Džuljeta»?

– Ir tāds priekšstats, ka visas mazas meitenītes iztēlojas savu kāzu dienu, kāda būs viņu kāzu kleita un kādas puķes atradīsies uz galda. Tāpat ir arī uzskats, ka visas aktrises cer nospēlēt Džuljetas lomu. Es nekad neesmu iztēlojusies sevi kāzu kleitā un nekad neesmu ticējusi, ka man dzīvē būs jāspēlē Džuljeta (smejoties). Tāpēc šis fakts ir kā auksta ūdens duša. Un panikas pilnām acīm es lēnām sāku pierast pie šī tēla. Es to daru tīri caur Šekspīru un viņa tekstu. Ja man vajadzēs iedvesmu no filmām un citām izrādēm un režisors liks smelties iedvesmu no malas, tad es to arī darīšu.

– Tātad neesi redzējusi šo stāstu pat filmās?

– Kauns, protams, atzīties, tomēr es neesmu šo stāstu redzējusi vizuālā veidā. Taču tā varbūt ir pat labāk – es esmu no tām aktrisēm, kas ļoti ietekmējas [no redzētā]. Tāpēc man ir vieglāk šo Džuljetas tēlu veidot tikai pēc Šekspīra tekstiem.

– Tātad tekstu jau esi apguvusi?

– Principā jā! Mēs tekstu krietni īsinājām, jo šī būs modernā versija par «Romeo un Džuljetu». Pagaidām vēl nav īsti skaidrs, bet, šķiet, izrāde būs vienā spraigā cēlienā, nevis kā oriģinālā piecos. Tā ka savas varones tekstu jau esmu iemācījusies.

– Un kā bija tikt galā ar Šekspīra valodu?

– Mums ir ļoti loģisks un kvalitatīvs Auškāpa tulkojums [režisors Kārlis Auškāps šo lugu klasiskajā versijā iestudēja Dailes teātri 1994. gadā. Toreiz Džuljetas lomu atveidoja aktrises Indra Briķe un Agnese Zeltiņa]. Teksts ir tāds «garšīgs» un pateicīgs. To lasot, uzreiz sajūti cilvēku, par kuru ir šis teksts. Sajūti, kāds ir šis cilvēks, ko viņš jūt, ko domā.

– Ko tu sajūti sevī no Džuljetas?

– Ko es sajūtu... (aizdomājas). Man bišķiņ ir bailes no tās atdošanās savām jūtām, no šīs augstākās pakāpes mīlestības. Šobrīd es sajūtu bailes, taču līdz pirmizrādei man vēl ir daudz laika, un es ar to tikšu galā.

– Vai pati tici bezkompromisa mīlestībai, kas ir atainota šajā lugā?

– Es tā kā ļoti gribētu to ieraudzīt un cerēt, ka tāda ir. Bet kaut kā man zūd ticība, ka tāda mīlestība tiešām ir atrodama. Tāpēc ir patīkami strādāt pie šāda darba un izdzīvot šo mīlestību uz skatuves. Man šķiet, ka arī šis stāsts kopumā būs par to, ka eksistē šāda mīlestība, kas ir stipri atšķirīga no mums ierastās mīlestības izpratnes un miesaskāres.

– Kas tevi saista pie šīs lomas, kas tev patīk Džuljetas tēlā?

– Tīrība. Viņas iekšējā tīrība, tas laikam būtu īstais vārds. Jā, viņas garīgā tīrība mani saista šajā tēlā.

– Un kas būs tas, ko tu Džuljetā gribi ienest no sevis?

– (Aizdomājas.) Džuljetai šajā stāstā vēl nav 14 gadu, bet mums šajā versijā būs tā, kā ir tagad dzīvē. Es Džuljetā gribu ielikt vēl lielāku šo dzīves spēku, ko viņa dažu dienu laikā izlaiž caur sevi, gribu caur sevi šo milzīgo dzīves spēku iznest, to milzīgo enerģiju, kas ir Džuljetā. Es gribu iznest to izjūtu sprādzienu no iemīlēšanās līdz pat sevis nogalināšanai.

– Neesi nekad sapņojusi būt par Džuljetu – kādas bija tavas izjūtas, uzzinot, ka būs jāspēlē šī loma?

– Pauze, bija liela pauze. Tad pamazām es sāku ievākt informāciju. Tā, ja mazā zāle, tātad nebūs klasiskā versija. Arī mans skatuves partneris, Romeo lomas atveidotājs Rihards Jakovels nekad nav sevi uztvēris par šāda tipa varoni. Tad sāku saprast, ka mēs laikam iesim citā virzienā. Tas ļāva nedaudz nomierināties. Tagad, kad sākušies pirmie mēģinājumi, bailes vēl ir palikušas, bet es jau sāku izjust šo lomu.

– Pirmizrāde, protams, ir svarīga diena. Tev ir kāds rituāls, ko dari pirmizrādēs?

– Jā, man katrai pirmizrādei ir savs rituāls. Tas palīdz, jo es atceros, ar kādām domām eju uz skatuves. Man ir izprasts kodols, par ko ir šī izrāde, kas ir mans tēls. Tāpēc katrai izrādei un tēlam man ir savs rituāls, kas rodas mēģinājumu laikā. Interesanti, kāds rituāls man atradīsies Džuljetai? Bet to redzēsim 26. oktobrī.