Koncertā "Dzimuši Rīgā" tiksies izcilākās latviešu zvaigznes

© F64

Šī gada 6.jūlijā Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu ietvaros paredzēts grandiozs koncerts ar nosaukumu "Dzimuši Rīgā" kurā piedalīsies izcilākās un pasaulslavenās latviešu zvaigznes.

Kā šodien notikušajās mediju brokastīs tika stāstīts, ievērības cienīgais koncerts ar Eiropas kultūras kanāla „ARTE” un citu Eiropas valstu televīziju starpniecību tiks rādīts visā Eiropā un pasaulē.

"Mums likās tikai likumsakarīgi un saprotami, ka Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā ir jāizceļ mūsu izcilie mūziķi. Koncerta galvenais uzdevums ir parādīt to, ko mūsu izcilie mākslinieki kā viens kopums spēj parādīt mums pašiem Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā un ko spēj parādīt pasaulei. Tas bijis liels izaicinājums – saaicināt kopā visas mūsu zvaigznes, jo tiem, kas strādā ārpus Latvijas, katram ir savi plāni piedalīties operu izrādēs, koncertos un diriģēt orķestrus.Mūsu mērķis bija radīt izcilu, neatkārtojamu koncertu un parādīt to gan šeit, Rīgā, gan palaist pasaulē. To darījām sadarbībā gan ar Latvijas televīziju, gan tiem, kas labi pārzina mūziku," teica nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Jāatgādina, ka "Dzimuši Rīgā" ir cikls, kas norisinās visa gada garumā un kura ietvaros koncertē ar Rīgu un Latviju saistīti izcili mūziķi.

6. jūlija koncerts ir šī cikla galā koncerts. Koncertu, kuru pārraidīs franču un vācu kultūras kanāls "ARTE" tiks piedāvāts arī EBU un citu Eiropas valstu sabiedriskajām televīzijām.

LTV plānojusi, kā televīzijas režisoru uzaicināt raidorganizācijas BBC režisoru Pīteru Maniuru, kurš ir ierakstījis gan karalienes Elizabetes II jubilejas koncertu Londonā, gan vairāku prestižu festivālu koncertu ierakstus. 

Šajā koncertā piedalīsies izcilie instrumentālisti Miša Maiskis, Ksenija Sidorova, Raimonds Pauls un Laima Jansone, lieliskie dziedātāji Egils Siliņš, Aleksandrs Antoņenko, Inese Galante, Maija Kovaļevska.

Koncerta programma ir ļoti plaša – no klasiķiem Verdi un Pučīni līdz pat latviešu komponistiem Georgam Pelēcim un Ērikam Ešenvaldam. To komentējot, koncerta mākslinieciskās programmas veidotāja un Latvijas Radio 3 „Programma Klasika” direktore Gunda Vaivode teic: „Veidojot koncerta programmu, radošā grupa mēģināja ieklausīties mākslinieku vēlmēs, jo viņiem ir jādod iespēja tik milzīgai auditorijai parādīt sevi pēc iespējas labāk.Tie ir meistari, kuru vārdi komentārus neprasa, un jau kuro reizi varu apgalvot, ka, tiekoties gan ar „Eiroradio” kolēģiem, gan citur pasaulē, viņi nudien apbrīno mūs par šo lielisko mūzikas un mākslinieku blīvumu, kas ir mums, Latvijā.”

Koncertā starptautiskajai auditorijai noteikti jāparāda, ka mums ir savi komponisti un saiknes ar pasaules mūzikas kultūru, tādēļ programmā iekļauti Vāgnera, Šūmaņa un Lista – komponistu, kuri viesojušies Rīgā – skaņdarbi. „Rādīsim arī savu mūziku, jo seši no sešpadsmit skaņdarbiem būs latviešu autoru darbi, kuri izskanēs arī pasaulē: gan E. Dārziņa „Melanholiskais valsis”, gan Artura Maskata „Tango”, Georga Pelēča skaņdarbs „Plaukstošais jasmīns”, kuru kopā ar „Kremerata Baltica” atskaņos desmitgadīgais brīnumbērns – vijolnieks Daniils Bulajevs.” Izcilā latviešu vijolniece Baiba Skride apņēmusies iemācīties Jāņa Mediņa sarakstīto un Romualda Kalsona aranžēto „Latvju kapričo”, skanēs arī Jura Karlsona kora epizode „Rotaļa”, kuru diriģēs Māris Sirmais. „Visu pārējo Festivāla orķestri, kurā sapulcināti visi labākie mūziķi un kurā, diriģēs Andris Poga,” koncertu ieskicē Gunda Vaivode, atgādinot būtisku aspektu, ka ērģelniece Iveta Apkalna arī uzstāsies uz lielās koncertskatuves, spēlējot digitālās ērģeles un izvēloties šim koncertam ļoti spilgtu skaņdarbu - Johana Jungena „Simmphonia Concertante” finālu.

Tās latviešu zvaigznes, kuras dažādu apstākļu dēļ šajā koncertā nevar piedalīties, sagatavojušas īpašus videosveicienus, kas būs redzami 6.jūlija vakarā.

„Kad pirms pusotra gada saņēmu uzaicinājumu piedalīties šādā koncertā, līdz galam nenoticēju, ka tas ir iespējams – sapulcināt latviešu opermūzikas un instrumentālās mūzikas zvaigznes vienā koncertā un vienā laikā un telpā,” atzīst diriģents Andris Poga, atklājot – Festivāla orķestris, kuru viņš diriģēs, tika veidots pēc principa, ka tajā piedalās gan Latvijas izcilākie orķestranti – ne tikai visu Latvijas orķestru pārstāvji, bet arī tie mūziķi, kas savu dzīvi saistījuši ar muzicēšanu ārpus Latvijas un kurā koncertmeistares pienākumus uzņēmusies lieliskā vijolniece Vineta Sareika.

„Tas, ka varam likt priekšā savus latviešu mūzikas zelta graudus, man šķiet sevišķi būtiski, runājot par miljonu auditoriju, jo liela daļa šos skaņdarbus dzirdēs pirmo reizi.

Izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko atzīst, ka viņam Rīga asociējas ar visiem mūzikas stiliem.

"Atceros, kad 2007. vai 2008.gadā braucu no Grācas uz Triesti, un gar ceļa malām bija izliktas reklāmas, kas vēstīja, ka Grāca ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Toreiz domāju – kāpēc Rīga vēl nav bijusi Eiropas kultūras galvaspilsēta? Šis sapnis ir ļoti negaidīti piepildījies. Bieži vien ārzemēs man jautā, kāpēc no Latvijas un no Rīgas nāk tik ļoti daudz izcilu mūziķu. Esmu par šo jautājumu paudis savu viedokli, un domāju, ka daudzi tam piekrīt.Un šī mākslinieku buķete, kas uzstāsies 6. jūlija vakarā – tas ir kaut kas neticams! Grūti iedomāties, vai kaut kas tamlīdzīgs varētu notikt Londonā..,” stāsta Antoņenko.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais