E-cigarešu depozīta sistēma: videi draudzīgs risinājums vai slēpta nozares iznīcināšana

Ministru kabinets 2026.gada 10.martā apstiprināja virzīšanai uz Saeimu likumprojektu Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Likumprojektā iekļaujot regulējumu depozīta sistēmas ieviešanai attiecībā uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.

Beztabakas produktu asociācija (turpmāk - Asociācija) 2025.gada 30.janvārī parakstīja sadarbības memorandu par brīvprātīgas elektronisko cigarešu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, un kopumā atbalstot ideju par vides drošību un depozīta sistēmu kā tādu.

Tomēr, Asociācija ir pārsteigta, ka izstrādājot grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, KEM nav ņēmusi vērā nevienu Asociācijas izteikto iebildumu, vēl vairāk, Asociācija ir kategoriski iebildusi pret likumprojekta tālāku virzību šādā redakcijā!…

Šis ir tāds interesants gadījums, kad tieši uz nozari attiecināmā likumprojekta sakarā, kurš paredz apjomīgas papildus izmaksas nozares komersantiem, un būtiski skar nozares tālāko darbības pastāvēšanu, atbildīgā ministrija, kura cita starpā arī parakstīja sadarbības memorandu, vispār neieklausās attiecīgajā nozarē. Likumprojekta izstrādes laikā nav vērtēta nedz finansiālā ietekme uz nozares komersantiem nedz kopumā uz legālā un nelegālā tirgus tendencēm un ietekme uz valsts budžetu.

Depozīta sistēma kā nelegālā tirgus veicinātāja

Likumprojekts nosaka, ka komersants, kas laiž tirgū depozīta ierīces, pārskaita depozīta sistēmas operatoram depozīta maksu par katru depozīta ierīces vienību. Savukārt likumprojekta anotācijā ir noteikts, ka depozīta sistēmas ietvaros depozīta maksa ir 1 euro par ierīci. Vēl vairāk, likumprojekts tiek attiecināts arī uz daudzreiz lietojamajiem produktiem, kurus ir iespējams lietot vairākus gadus, tas nozīmē, ka faktiski var uzskatīt, patērētājs nekad šo samaksāto depozīta maksu neatgūs un līdz ar to, nebūs ieinteresēts šo produktu iegādē.

Likumprojekts un tam pakārtotie Ministru Kabineta noteikumi nenosaka konkrētu nozares komersanta maksājuma apmēru un tā noteikšanas kritērijus depozīta sistēmas operatoram. Kas komersantam nozīmē, nezināma apmēra papildus izmaksas nākotnē.

Ja ar to nepietiek, papildus iepriekš minētajam, depozīta sistēmas ieviešanai, komersantam ir jāpārveido katrs produkts un jāpapildina tas ar noteikta veida marķējumu, kuru spētu nolasīt produktus savācošā depozīta sistēmas iekārta. Kā arī ir jāpārveido produktu iepakojumu ražošanas līnijas, paredzot atsevišķus depozīta marķējumus.

Ņemot vērā šos apstākļus, ir skaidri paredzams, ka komersanta izmaksas būtiski pieaugs, kas savukārt sadārdzinās produktu, padarot to absolūti nekonkurētspējīgu ar jau tā šobrīd tirgu pārņemošajiem nelegālajiem produktiem.

Asociācija vēlas norādīt, likumprojektā noteiktais regulējums, principā, iznīcinās atlikušo mazo daļu no legālā tirgus, kam vislielākais trieciens ir bijis 2025.gada 1.janvārī spēkā stājies aromatizētāju aizliegums. Jau šobrīd legālie produkti ir nekonkurētspējīgi un nepieprasīti tirgū, jo atļauti tikai tādi produkti, kam pievienoti tabakas garšas aromatizētāji jeb produkti, kas nav iecienīti patērētāju vidū. Tagad šiem pašiem produktiem jeb tirgū atlikušajiem produktiem komersanti būs spiesti pacelt cenas, padarot tos vēl nepievilcīgākus, savukārt nelegālos produktus tas padarīs vēl pievilcīgākus.

Asociācija atgādina, 2025.gada oktobrī tika prezentēts Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora, Arņa Saukas pētījums “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025.gads”. Šis pētījums skaidri iezīmēja to, ka aizliegums laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus ir veicinājis strauju nelegālā tirgus pieaugumu. Kā savā pētījumā norāda dr. rer. pol. Arnis Sauka, nelegālā tirgus apjoms pirmajos gada 4 mēnešos jau ir sasniedzis 42,4%, un tas ir pēc konservatīva aprēķina.

Savukārt atbilstoši pēdējiem VID datiem par visu 2025.gadu, elektronisko smēķēšanas ierīču legālā aprite ir samazinājusies par 47,8%.

Pie šādiem faktiskajiem apstākļiem ieviest nepārdomātu un būtiskas izmaksas veicinošu sistēmu ir kā valsts paziņojums, mums nodokļu ieņēmumi nav svarīgi, mēs atbalstām nelegālo tirgu

Depozīta sistēma: vai tajā būs ko nodot

Ņemot vērā pieejamos datus ir skaidri redzams, ka liela, ja ne pat lielākā daļa produktu, kuri tiek lietoti šobrīd nekādā veidā nepakļautos depozīta sistēmai, jo tie vienkārši ir aizliegti tirdzniecībai Latvijā.

Asociācija norāda, ka tik liels cenas kāpums produktiem, kuri šobrīd cenšas tirgū izdzīvot, nevis dominē, netieši iznīcina atlikušo tirgus daļu, priekš kuras vispār tiek radīta depozīta sistēma

Jāpaskaidro, ka nav jēgas no depozīta sistēmas, kuru neviens neizmanto tādēļ, ka nemaz nav produktu, kurus tajā nodot. Nav jēga no depozīta sistēmas, kura sadārdzina legālos produktus tik būtiski, ka vienkārši sarūk to patēriņš, nevis tiek radīta interese un motivācija atkritumu šķirošanai.

Kā jau iepriekš norādīju, Latvijā, pēc aromatizētāju aizlieguma, būtiski pieaudzis beztabakas nikotīna produktu nelegālā tirgus apjoms. Depozīta ieviešana šāda regulējumā, kāds tas tiek virzīts, turpinās pārvirzīt patērētājus nelegālajā tirgū, kurā pieejamie produkti būs nu jau krietni lētāki, satur aromatizētājus, satur lielāku atļautā nikotīna daudzumu produktos, nekā Tabakas likums nosaka, un nemaz nav nododami depozīta sistēmā pēc izlietošanas.

Kas atver nākošo jautājumu, kas notiks ar šiem nelegālajiem produktiem, vai tie arī tiks savākti, un ja tiks, kurš to finansēs.

Šobrīd nedz likumprojekts, nedz tā anotācija neparedz tādu regulējumu vai šo apstākļu izvērtējumu. Asociācijas rīcībā ir informācija par produktu, kuri nepakļaujas depozīta sistēmas regulējumam, proti, nelegāli apritē esošo produktu plānoto savākšanu depozīta sistēmas ietvaros. Asociācija vēlas norādīt, ka neesot skaidram un saprotamam regulējumam par šādu produktu savākšanas finansēšanu, un ņemot vērā valsts budžeta stāvokli, ir skaidrs, ka vienīgais finansējuma avots ir komersants, kura produkti ir pakļauti depozīta sistēmai, tādejādi faktiski uzliekot vēl lielāku maksājumu, kas komersantam ir jāmaksā depozīta sistēmas operatoram.

Nav pieļaujams, ka depozīta sistēmas dalībnieki finansē arī nelegālo produktu savākšanu

Plānotā depozīta sistēma tikai saasina nelegālā tirgus apjomu radot apstākļus, kuros patērētāji lielākoties lietos produktus, kurus nemaz nevar nodot depozīta sistēmā. Proti, ne tikai saruks legālais tirgus, bet arī depozīta sistēma neatmaksāsies un valsts no tās negūs jebkādu labumu.

Savukārt, ja nelegālo produktu savākšana nav paredzēta, tad principā ieviešot šādu regulējumu, tiks panākta vēl lielāka bīstamu atkritumu nonākšana vidē.

Depozīta sistēma nošauj divus zaķus vienlaicīgi - legālo tirgu un valsts budžeta ieņēmumus

Ievērojot visu iepriekš minēto, ja tiktu ieviesta depozīta sistēma redakcijā, kāda tā šobrīd tiek virzīta, jebkuram nozarē strādājošajam komersantam, kā arī legālajam tirgum kā tādam, tas faktiski ir nāves spriedums

Pie šādiem apstākļiem, kad komersantiem tiek uzlikti aizvien jauni ierobežojumi un jauni maksājumi, prognozējamais iznākums te ir viens, legālais tirgus Latvijā “veras ciet”.

Ņemot vērā nelegālā tirgus apjomu, 2025.gadā no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa valsts budžetā neieņemti ir aptuveni 15 miljoni euro. Virzoties ar šādu regulējumu depozīta sistēmas ieviešanai, šis cipars būtiski pieaugs, un tam nāks klāt arī slogs uz sociālo budžetu, ņemot vērā to, ka komersanti būs spiesti samazināt darbinieku skaitu un/vai likvidēt uzņēmumus.

Ar šo regulējumu, mēs faktiski aizejam uz to pašu situāciju, kura tiek bieži publiski apspriesta, proti, komersanti pārceļas uz citu valstu (kaimiņvalstu) tirgiem, tādejādi palielinot valsts budžeta ieņēmumus kaimiņvalstīs, bet nevis Latvijā. Vai mūsu valsts var atļauties šādu izšķērdību, es domāju, ka nē.

Izstrādājot šo likumprojektu, kā arī kopumā depozīta sistēmu, nav veikts finansiālās ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi, nozari kopumā un valsts budžetu, izvērtējums. Kā arī vispār nav vērtēta reālā situācija legālā un nelegālā tirgus kontekstā.

Vai izstrādātā depozīta sistēma vispār ir legāla

Papildus iepriekš minētajam, ņemot vērā to, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces ir akcīzes preces, kuru iegāde atļauta tikai tām personām, kas sasniegušas 20 gadu vecumu, nav skaidrs, kā tieši tiks atgriezta depozīta maksa un kam šo depozīta maksu varēs izmantot tālāk. Atbilstoši Tabakas likumam akcīzes precēm atlaides piemērot un noteikt nedrīkst. Prece ir pārdodama par to summu, kas norādīta akcīzes markā, ar kuru katrs individuālais produkts ir marķēts. Depozīta maksa ir tāds maksājums, kuru pēc izlietotās preces nodošanas atgūst. Lai gan teorētiski ir iespējams atgriezt konkrētu summu par nodoto ierīci, tomēr nav skaidrots un nav atrisināts jautājums par produkta cenu akcīzes markā un cenu, par kādu šo produktu ir jāpārdod, lai tajā iekļauto depozīta maksu varētu vispār legāli atgriezt. Akcīzes preci ir jāpārdod par konkrētu, skaidri noteiktu summu, kas norādīta jau uz produktam uzlīmētās akcīzes markas. Nav pieļaujams produktu pārdod nedz dārgāk, nedz lētāk, kā norādīts akcīzes markā.

Tāpat nav skaidrots, kur šo atgūto depozīta maksu varēs pēc tam izmantot, jo Tabakas likums liedz pārdot ar to regulētos produktus par akcijas cenām, vai nosakot un piemērojot jebkāda veida atlaides. Ja šos čekus iespējams izlietot iegādājoties jaunus nikotīnu saturošus produktus, tad depozīta čeki tos padarīs lētākus un apies akcīzes precei noteikto cenu, kā arī netieši veicinās šo produktu iegādi.

Šobrīd izskatās, ka valstij pašai nav izprotams, kā vispār strādās akcīzes preču depozīta sistēma, kuru regulē virkne speciālo un vispārējo tiesību normu.

Pie tam, ja persona ir sakrājusi pietiekamu skaitu depozīta čeku (pieņemot, ka šāda ir depozīta maksājuma atmaksas forma), tai ir teorētiska iespēja iegādāties ar Tabakas likumu regulētu produktu, faktiski, bez maksas, ko Tabakas likums nepieļauj

Depozīta sistēma kā nozares pārdales objekts

Likumprojekta anotācijā un kopumā, sniedzot skaidrojumu par to, kāpēc ir nepieciešams ieviest depozīta sistēmu tiek norādīts, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces satur litija baterijas, kas tiek uzskatītas par bīstamiem atkritumiem un var radīt uzliesmojumus atkritumu savākšanas mašīnās un poligonos, un var radīt ķīmisku piesārņojumu. Ņemot vērā šo apstākli, Asociācijai nav skaidrs, kāpēc likumprojekts paredz attiecināt depozīta sistēmu tikai uz vienu no elektronisko smēķēšanas produktu veidiem - elektroniskajām cigaretēm, lai gan Tabakas likuma ietvaros pastāv arī elektroniskās ierīces un elektroniskās karsēšanas ierīces, kuras ne tikai ir arī ar litija baterijām, bet ir tieši konkurējošs produkts elektroniskajām cigaretēm.

Ņemot vērā šo apstākli, šobrīd virzītais regulējums sāk vairāk izskatīties nevis pēc rūpēm par vidi un drošību, bet par konkurējošo produktu aizvākšanas no tirgus

Noslēgumā

Asociācija uzskata, ka depozīta sistēma nav tādā izstrādes stadijā, kurā būtu pieļaujams to padarīt par faktisko un tiesisko realitāti Latvijā. Likumdevēja darbam ir jākalpo būtiskai valsts un sabiedrības interešu piepildīšanai. Šīs intereses depozīta sistēmas kontekstā ir vides aizsardzība jeb atkritumu efektīva apsaimniekošana.

Jebkura efektīva sistēma pieprasa tās izstrādes aplūkot visus apstākļus objektīvi un saprātīgi. Proti, nevis izvēloties formālus risinājumus, bet gan efektīvus risinājumus reālai problēmai

Šobrīd depozīta sistēmas ieviešana ir sasteigta, līdz galam nepārdomāta, nesaskaņota un pat ar nozari nepārrunāta. Depozīta sistēmas ieviešanu ir jāatliek līdz brīdim, kad ir zināmas visas tehniskās, finansiālās un regulējuma nianses. Kad ir skaidrs kā tā ietekmēs gan uzņēmējus, gan kādu iespaidu tā atstās uz valsts budžetu, gan visbeidzot, vai vispār tai ir jebkāds ekonomiskais pamatojums.