“Mēs esam šobrīd strukturālās korupcijas sagraušanas priekšvakarā,” "nra.lv" pēcvēlēšanu diskusijā pauda Armands Puče. Vērtējot vēlēšanu rezultātus, viņš asi kritizēja, viņaprāt, pēdējos 20 gados Latvijā izveidotu politiskās ietekmes sistēmu, kurā iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas, IT nozare un mediju vide.
Sabiedrisko attiecību speciālistam Ērikam Stendzeniekam ir arī daži kritiski vārdi sakāmi par “Apvienotā saraksta” premjera amata kandidātu Andri Kulbergu. Tos viņš pauda “nra.lv” pēcvēlēšanu nakts tiešraides diskusijā.
Ārēji it kā vēlēšanas noritēja ļoti gludi – līdz šim neviens politiskais spēks vēlēšanu rezultātus nav apšaubījis. Bet kā bija patiesībā un ar kādiem izaicinājumiem nācās saskarties vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu komisijām – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Māri Zviedri.
Runājot par iespējamām koalīcijām, bieži izskan doma, ka jaunajai Andra Kulberga valdībai būšot jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, tāpēc nepieciešama pēc iespējas plašāka koalīcija ar stabilāku balsu vairākumu. Kādi būs šie “nepopulārie” lēmumi, parasti netiek konkretizēts, bet nojaušams, ka tas saistīts ar zināmiem taupības pasākumiem.
Par visu laiku zemāko aktivitāti vēlēšanās, kur par 15. Saeimu nobalsoja tikai 807 067 jeb 51,81 % balsstiesīgo, fragmenti no pēcvēlēšanu rīta “nra.lv” TV diskusijas, no žurnālistes Kristīnes Kravcovas un Filipa Rajevska sarunas ar mūziķi un televīzijas personību Andri Kiviču.
Vēlēšanās uzvarējušā “Apvienotā saraksta” (AS) līderim Andrim Kulbergam nāksies pasvīst, lai neatkārtotu daudzu savu vēsturisko priekšgājēju Pirra uzvaras. Jo bieži ir bijis tā, ka pēc spoža rezultāta vēlēšanās partija drīz vien liek vēlētājiem vilties, bet pēc tam visa ietekme un vara izčib kā nebijusi.
Liels sociālo tīklu sekotāju skaits vēl nenozīmē vēlētāju atbalstu – par to “nra.lv” pēcvēlēšanu politiskajā raidījumā runāja mūziķis Andris Kivičs, asi kritizējot Arigo Toro (iepriekš zināmo kā Aldi Gobzemu). Kiviča ieskatā cilvēki viņam seko izklaides dēļ, taču politiski viņu nopietni neuztver.
Partija “Mēs mainām noteikumus” (MMN) šā brīža Latvijā nevarēja neizveidoties. Vienalga ar kādu nosaukumu, vienalga ar kādiem līderiem, bet politisko procesu loģika lika šādam spēkam ar tā galveno vēstījumu – par pārmaiņām – parādīties zem Latvijas politiskā debess juma.
