Projekta „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” ietvaros Vidzemes reģions ir izdevis tūrisma ceļvedi - bukletu „Senās dabas svētvietas - Vidzeme” latviešu un angļu valodā.
Ceļvedī apkopoti maršruti un informācija par nozīmīgākajām Vidzemes senajām dabas svētvietām.
Vidzemes apceļotājiem pieejami divi svētvietu maršruti, kuri apvieno Alūksnes, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cesvaines, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu Strenču un Vecpiebalgas novadus. Vienā no maršrutiem “Ziemeļvidzemes dabas svētvietu stāsti un nostāsti” ar kopējo garumu 175 kilometri iekļautas tādas dabas svētvietas kā Zilaiskalns ar upurakmeni (Kocēnu pagasts), Daviņu lielais akmens (Bērzaines pagasts), Lielais Bauņu greižu akmens (Matīšu pagasts), Velnozols - Dreimaņu ozols (Sēļu pagasts) , Pantenes svētavots (Sēļu pagasts), Jaunutēnu velnakmens (Skaņkalnes pagasts), Mazsalacas velna pagrabs (Mazsalaca), Skābumbaļļas avots un ala (Mazsalaca), Rūjienas svētavots un krustakmens (Rūjiena), Andrecēnu velna gulta (Naukšēnu pagasts), Jēču bļodakmens (Naukšēnu pagasts), Kaņepju svētozols (Jērcēnu pagasts), Sīmanēnu ozols (Valmieras pagasts), Elku saliņa (Valmiera). Otrā maršrutā „Vidzemes augstienes spēka vieta” ar kopējo garumu 145 kilometri iekļautās svētvietas - Bānūžu svētavots (Taurenes pagasts), Bānūšu velnakmens - vella vārtu akmens (Taurenes pagasts), Velna tupele Alauksta krastā (Taurenes pagasts), Bolēnu acu avots (Bērzaunes pagasts), Īvānu velnakmens (Sarkaņu pagasts), Vaļģu velna akmens (Cesvaines novads), Kāpurkalns - Māras svētnīca un Māras akmens (Zosēnu pagasts).
Ar svētvietu maršrutiem var iepazīties arī virtuālajā muzejā www.ancientsites.eu, kur muzeja apmeklētājiem ir iespēja pašiem izstrādāt savus maršrutus, kā arī uzzināt vairāk informāciju par svētvietu objektiem.