Pakistānas dienvidu daļas provinces Sindas varasiestādes nolēmušas atvēlēt apmēram miljonu dolāru, lai masu tūrismam atkal darītu pieejamu seno pilsētu Mohendžodaro, kas jau sen iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Viens no pasaules slavenākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem vēl nesen bija atvērts apskatei, ik dienu no Karāči turp ar lidmašīnām tika aizvesti tūristi, kas, pēc unikālās vietas apskates, vakarpusē tika nogādāti atpakaļ. Taču pārmaiņas nāca dažos pēdējos gados, kad Pakistānai blakus esošajā Afganistānā norisinājās aktīva karadarbība un tūristu pieplūdums apsīka. Tolaik daudzas rietumvalstis saviem pilsoņiem ieteica neapmeklēt šo reģionu un vispār izvairīties no Pakistānas apmeklēšanas. Tomēr Mohendžodaro ir klusa vieta, terora akti tur nav bijuši, uzsver laikraksts Dawn. Saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju tiek plānots ieguldīt apmēram miljons dolāru, lai Mohendžodaro atjaunotu ceļotājiem nepieciešamo infrastruktūru, izremontētu viņu atpūtai paredzētās telpas, pat atjaunotu slavenā britu zinātnieka Džona Māršala apmešanās vietu – viņš pirmais tur vadīja arheoloģiskos izrakumus pagājušā gadsimta divdesmitajos gados.
Mohendžodaro (mirušo kalns – tulkojumā no urdu valodas) kļuva par arheoloģisko sensāciju pagājušā gadsimta sākumā, līdzās Tutanhamona kapenēm un izrakumiem Meždurečje. 20. gadsimta 20. gados, vēl Britu impērijas valdīšanas laikā Indijā, arheologi ieradās izpētīt milzīgu senu Budas statuju, kas arī šobrīd atrodas virs izraktās pilsētas. Speciālisti atklāja, ka budisti ir uzmeistarojuši stūpu no daudz senākiem ķieģeļiem – zem kalna atklājās milzīgi plaša apdzīvota vieta. Tā tika atklāta Indas ielejas civilizācija.
Speciālistus pārsteidza, ka apdzīvotā vieta ir tikusi celta saskaņā ar iepriekšēju plānu – taisnas ielas, kas šķērso cita citu, bet vislielākais pārsteigums – Mohendžodaro bija ūdensvads un kanalizācija, arī ne pārāk turīgajos kvartālos, un tas viss – jau trīs tūkstošus gadus pirms mūsu ēras. Saskaņā ar vienu no versijām Mohendžodaro ir bijusi šīs civilizācijas galvaspilsēta. Tās galvenais apskates objekts ir milzīgs baseins – pats senākais no pasaulē zināmajiem.
Pilsēta izmirusi nezināmu iemeslu dēļ. Tiek izteikti minējumi, ka tā nav izturējusi āriešu uzbrukumu. Kā jau minēts, Mohendžodaro pirmo nopietno pētniecību veicis Džons Māršals, kurš diemžēl nesaskatīja šīs vietas līdzību ar tikai 400 kilometru attālo Harapu, kas arī atrodas Indas upes krastos. Jaunākos pētījumos «mirušo kalns» tiek minēts kā Mezopotāmijas robežcietoksnis. Tikmēr dzeltenā prese tiražē teoriju, ka pilsētu cēluši citplanētieši, bet tās izmiršana tiek skaidrota ar atomkaru.