Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts tūrisma nozares vadītāji savas desmitās gadskārtējās tikšanās laikā vienojušies tūrisma tirgū startēt kopīgiem spēkiem ar vienotu Baltijas piedāvājumu.
Divu dienu ilgajā Baltijas valstu ekonomikas ministriju tūrisma departamentu un pārvalžu vadītāju tikšanās laikā 19.decembrī un 20.decembrī Tallinā parakstīts ne tikai tuvākā laikposma darbības plāns, bet arī kopīgā darba stratēģija 2014. gadam, konceptuāli iezīmējot vienotās aktivitātes tālākā perspektīvā.
Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs ar panākto vienošanos mūsu ziemeļu kaimiņu galvaspilsētā ir apmierināts, uzsverot, ka turpmāk paredzēts tikties ne vien reizi gadā, kā līdz šim, bet darba sanāksmes notiks regulāri katru ceturksni. Tāpat pozitīvi vērtējams tas, ka kopā ar kolēģiem tiek izstrādātas prioritātes un darba plānošana skar gan aktuālo periodu, proti, kārtējos, 2012. gada uzdevumus, gan veicamo ilgtermiņā.
Pēc dokumentu parakstīšanas TAVA vadītājs Armands Slokenbergs, Igaunijas Tūrisma padomes vadītājs Tarmo Mutso un Lietuvas Tūrisma departamenta vadītāja Raimonda Balniene paziņoja, ka mazām valstīm strādāt lielajos pasaules tūrisma tirgos nav racionāli un izdevīgi. Šis gads nozarē bijis ļoti veiksmīgs visās Baltijas valstīs, taču nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Savukārt, lai dotos uz priekšu, spēki jāapvieno.
Pēc Lietuvas tūrisma nozares vadītājas Raimondas Balnienes vārdiem, kopīgi izdos tūrisma un ceļu kartes un apvienos pūles publicitātes veicināšanā, piemēram, tiks sagatavota kopīga Baltijas prezentācija angļu valodā.
Starptautiskajā izstādē Berlīnē visas trīs valstis apvienoti rīkos preses konferenci, un arī mārketinga partneris Vācijā būs kopīgs.
"Ir saprotams, ka tūristi no lielām valstīm nebrauks uz kādu vienu mazu valsti, un mēs gribam, lai tās nebūtu ziemeļvalstis vai Balkāni, bet gan Baltija. Mēs kopīgi ieguldīsim naudu mārketingā un reklāmas materiālos, un ieguvēji būsim visi," par turpmāko sadarbību Tallinā izteicās Raimonda Balniene. Viņa arī piebilda, ka šobrīd visi mārketinga līdzekļi nāk no Eiropas Savienības fondiem un "tas mūs glābj".
Tūrisma nozares vadītāji savā starpā arī "sadalīja ietekmes sfēras", aicinot un uzņemot pie sevis žurnālistu vizītes. Lietuvai tika Ķīna, Igaunijai - ASV, bet Latvija gādās par Japānas tūristu piesaisti Baltijai.
TAVA direktors Armands Slokenbergs uzskata, ka panāktā vienošanās zināmā mērā apstiprina to, kas praksē jau sācis īstenoties. Viņaprāt, tūrisma tirgi Baltijas valstīs jau ir integrēti un lielākie tūrisma operatori strādā nevis katras atsevišķās valsts, bet visa reģiona mērogā. Tagad tikai šis pozitīvais faktors prasmīgi jāizmanto tālāk.
Runājot par projektiem, kas Baltijas valstīs gadu gaitā jau ir labi iesakņojušies, Tallinā tika apstiprināts, ka arī 2012. gadā visu trīs valstu iedzīvotāji tiks aicināti piedalīties kārtējā tūrisma projektā "Dižā Baltijas apceļošana". Tāpat nākamgad notiks starptautiskais tūrisma profesionāļu sarīkojums "Baltic Connecting", tikai šoreiz saimnieku lomu uzņemsies nevis Latvija, kā tas bijis līdz šim, bet Lietuvas puse.
Tallinā sabraukušie tūrisma nozares vadītāji dalījās iepriecinošajos rezultātos, kas sasniegti tūrismā gan šajā gadā kopumā, gan tieši Baltijas starpvalstu tirgos.
Piemēram, Tallinas osta, pēc statistikas datiem, šogad apkalpojusi astoņus miljonus pasažieru, kas ir rekordliels skaits, un rekordliels ir ne tikai Latvijas ceļotāju, bet arī viņu nakšņojumu skaits Igaunijā, kas jau decembra sākumā par diviem tūkstošiem nakšu pārsniedza iepriekšējo vislabāko rezultātu 2008. gadā.
Lietuvas tūrisma nozares speciālisti, lepojoties ar šo gadu kā visveiksmīgāko ārvalstu tūristu skaita ziņā visā atjaunotās neatkarīgās Lietuvas vēsturē (+ 20% salīdzinājumā ar 2010. g.), slavē sevi arī par to, ka pratuši panākt, lai tūristi viņu valstī atstātu tikpat lielu naudas summu, cik Latvijā un Igaunijā.
Rīgas lidosta tikko kā pārkāpusi piecu miljonu apkalpoto pasažieru līnijai. TAVA direktors Armands Slokenbergs, uzsverot, ka ārvalstu tūristu skaita ziņā šis bijis visu laiku labākais gads un šā gada trijos mēnešos šis skaitlis bijis tik liels kā visā pagājušajā gadā, vērsa uzmanību uz to, ka strādāts ļoti produktīvi, efektīvi izmantojot Eiropā vismazāko tūrisma attīstībai atvēlēto budžetu. Lielākā tūristu plūsma šajā gadā bijusi no kaimiņvalstīm, to vidū - no Igaunijas un Lietuvas.