Pagājušajā nedēļā Baltkrievijas rietumu daļas pilsētā Grodņā notika XIII starptautiskā daudznozaru izstāde Eiroreģions – Nemūna.
Tā ietvaros blakus citām biznesa nozarēm tika popularizēts arī tūrisms: nozare, kas tā tuvākajā nākotnē būs viena no visstraujāk augošajām. Par tūrisma politikas maiņu Baltkrievijā, par to, ar ko Grodņas apgabals varētu būt interesants ceļotājiem no Latvijas, saruna ar Mihailu Kažuro, Grodņas apgabala izpildkomitejas Tūrisma, kultūras un sporta nodaļas vadītāja vietnieku.
– Nav jābūt gaišreģim, lai uzminētu, ka pie jums ienākošā tūrisma jomā visaktīvākie ir ceļotāji no Krievijas, bet Grodņas reģionā vislielākais īpatsvars varētu būt no Polijas un Lietuvas, jo ar šīm valstīm jums ir ne tikai kopīga pagātne, bet arī kopīga netālu esošā robeža.
– Tā arī ir. Skaitļi rāda – Grodņu un tās apgabalu visvairāk apmeklē ceļotāji no Krievijas (60%) un Ukrainas (25–30%), pārējos 10 līdz 15 procentos ietilpst tūristi no daudzām valstīm, īpaši Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, pēdējā laikā īpaši pastiprinās interese no Vācijas, Lielbritānijas, Francijas un Izraēlas iedzīvotājiem.
Jāatzīst, ka iebraucošos tūristus uzskaitām nedaudz citādi, nekā to pieņemts darīt starptautiskajā apritē – apkopojam datus no tūrisma kompānijām, un tikai viņu šurp atvestie ceļotāji tiek ieskaitīti statistikā, nevis visi tie citu valstu pārstāvji, kas šķērsojuši robežu. Piemēram, pērnajā gadā Polijas un Baltkrievijas robežu mūsu apgabalā šķērsojuši apmēram pusmiljons cilvēku, no kuriem apmēram 2000 bijuši tūrisma firmu pakalpojumu izmantotāji, tātad saskaņā ar mūsu uzskaites principiem – tūristi.
– Taču realitātē daudzi brauc paši, neizmantojot firmu pakalpojumus.
– Pēdējā laikā īpaši attīstās individuālais tūrisms. Internets sniedz iespēju rezervēt viesnīcas, un praktiski vairs nav iespējams veikt tūristu uzskaiti. Man kā šīs nozares speciālistam viens no būtiskākajiem rādītājiem ir viesnīcu piepildījums, jaunu naktsmītņu rašanās.
– Cik liels ekonomiskais ieguvums no tūrisma ir apgabala budžetam?
– Saskaņā ar oficiālo uzskaiti – apmēram 2%. Mūsu apgabalā ir laba sanatoriju bāze ar labu pakalpojumu kvalitāti, bet salīdzinoši zemām cenām, un, iespējams, tieši cenu starpība ar analoģiskiem pakalpojumiem Eiropas Savienības valstīs ir galvenais intereses faktors. Sanatorijas ir pārpildītas, vietējie jau sūdzas, ka nav iespējams iegādāties ceļazīmi uz sanatoriju Baltkrievijā, jo tās ir ārzemnieku pārpildītas.
– Var prognozēt, ka sanatorijām darba vēl ilgi netrūks to profila dēļ. Tomēr kā risināsiet citu pavisam elementāri prognozējamu faktoru – lai piedāvājums neatpaliktu, bet pat apsteigtu pieprasījumu?
– Mūsu sanatorijām ir trīs virzieni – dziedniecība ar dūņām, kustību un balsta aparāta, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšana. Šo slimību ārstēšanai nepieciešama īpaša apkārtējā vide, un mūsu reģiona dabas resursi ir pietiekami, lai te attīstītu sanatoriju tīklu.
– Pēdējā laikā Grodņas apgabalā attīstās lauku tūrisms. Kā to sekmējat?
– Eko jeb lauku tūrisma attīstība reģionā ir īpaši spēcīga. Kādreiz agroviensēta skaitījās tāda, kurā ir piecas istabas, bet šobrīd tāda, kurā ir līdz desmit istabām, un tas nozīmē, ka tās īpašniekam nav pat jāreģistrējas kā individuālam uzņēmējam.
– Var sniegt pakalpojumus un gūt ienākumus, nemaksājot nodokļus?
– Tie jāmaksā reizi gadā konkrētu summu – 35 tūkstošus rubeļu (apmēram 3,5 lati – L.R.). Protams, ir jāreģistrējas nodokļu inspekcijā. Ir tikai viens būtisks nosacījums – īpašuma īpašniekam ne tikai ir jābūt pierakstītam tajā, bet arī reāli tur jādzīvo.
– Kāds ir pakalpojumu serviss šajā «tīrajā baltkrievu lauku tūrismā»?
– Tur ir iespējams saņemt dažāda līmeņa servisu, kas visupirms ir atkarīgs no saimnieka izpratnes par to, kādas elementāras un papildu nepieciešamības pienāktos nodrošināt ceļotājam. Cenšamies aktīvi izmantot Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmas, lai lauku tūrisma uzņēmējus profesionāli apmācītu.
Manuprāt, kopumā piedāvājums šajās lauku tūrisma vietās ir labs, nereti pat neatpaliek no tā saucamā Eiropas līmeņa. Turklāt šo piedāvājumu izmanto pavisam cits ceļotāju segments – ne jau tie, kas vēlas skatīt kultūrvēsturisko mantojumu, bet gan tie, kam apnikusi pilsētas burzma un troksnis, kas vēlas klusumu, mieru un pēc iespējas mazāk cilvēku apkārt. Īsi sakot – pavisam maz civilizācijas labumu, mājās gatavotu ēdienu un tikai pēc tam kādu apskates objektu, vislabāk – ekoloģisku. To arī pierāda fakti – vislabāk veicas tām lauku viensētām, no kurām netālu ir, piemēram, dabas rezervāti.
– Kāda ir uzņēmēju atsaucība šāda veida biznesa iespēju izmantošanā?
– 2007. gada janvārī mūsu apgabalā bija reģistrētas 14 šādas lauku tūrisma sētas, šobrīd – 240. Turklāt šiem individuālajiem uzņēmējiem tiek sniegts īpašs finansiāls atbalsts – Belagroprombank izsniedz kredītus 2000 nosacīto vienību (dolāros – L.R.) apjomā ar īpaši izdevīgiem noteikumiem – ar 5% likmi uz septiņiem gadiem, un šādi kredīta nosacījumi nav pieejami nevienā citā bankā. Protams, ir jāraksta biznesa plāns, protams, to vērtē īpaša komisija, brauc skatīties reālo situāciju un tad lemj, izsniegt kredītu vai nē.
– Cik firmas no Latvijas jums piegādā tūristus?
– Piecas vai sešas. Latviešu tūrists pie mums brauc no Minskas – tur viņš ierodas, apskata pilsētu un pēc tam dodas tālāk pa Baltkrieviju. Nav tiešā piedāvājuma – Rīga–Grodņa, tāpēc mūsu speciālisti, lai popularizētu tieši mūsu apgabalu, cenšas apmeklēt nozares izstādes kaimiņvalstīs, arī Latvijā.
– Grodņā notikušajā biznesa forumā bija jūtama apņemšanās diezgan neatlaidīgi, var pat teikt – agresīvi, popularizēt Baltkrieviju kā tūrisma galamērķi. Salīdzinot ar ilgstošo inertumu tūrisma mārketingā no Baltkrievijas puses, šīs uzskatāmas par jaunām vēsmām. Kas ir mainījies?
– Tūrismam ir īpašs Baltkrievijas valdības atbalsts. Šī biznesa nozare tiek atzīta par nacionālu prioritāti.
– Cik ilgi jau?
– Pēdējos trīs četrus gadus. 2006. gadā nāca klajā pirmā nacionālā programma, kas bija veltīta šai nozarei. Turklāt šīs programmas īstenošanai tiek izdalīts finansējums, rajonu un apgabalu budžetos mērķtiecīgi tiek paredzēta nauda šīs sfēras attīstībai, jo kādreiz tam naudas budžetā nemaz nebija.
– No malas raugoties, notiekošo var nosaukt arī par politikas maiņu.
– Ja tā sakāt... Pirmkārt, te nemaz nav tik draudīgi un bīstami, kā runā...
– Kur runā?
– Ārzemēs. Tiesa, mums pašiem ir bijušas problēmas tūrisma kā biznesa izpratnes jautājumos – ka tūrisms nav tikai cilvēks ar mugursomu plecos; tas ir bizness – naktsmītnes, sabiedriskā ēdināšana, transports... Ar mūsu nozari ir saistītas 24 ministrijas, un katru vajag pārliecināt, ka viss nav tik vienkārši, kā var šķist – nomaļā vietā kājāmgājējs pats sev uzceļ telti un no rīta brauc mājās... Tūrisms ir atpūtas un izklaides industrija. Milzīga.
– Minējāt, ka viens no nacionālās programmas mērķiem ir parādīt, ka «te nemaz nav tik draudīgi». Vai šīs programmas cits mērķis ir arī propaganda, vai tomēr tās vadmotīvs ir ekonomisks?
– Atbildēšu kā tūrisma jomas speciālists – tās mērķis ir ekonomisks, jaunu darba vietu radīšana, investīciju piesaiste. Saskaņā ar pasaules tūrisma organizācijas aprēķiniem, tūrists dienā vidēji tērē apmēram 200–300 dolāru. Labi, mums vēl nav tāds līmenis, lai būtu iespējams no ceļotājiem paņemt tādas summas, bet uz 120–130 dolāriem dienā mēs varam cerēt. Ja mūsu apgabalā ik gadu atbrauks nevis 2000, bet 20 000 ceļotāju, nav ilgi jārēķina, lai saprastu ekonomisko ieguvumu no šīs nozares. Tāpēc aktuāls ir jautājums par vīzu režīma liberalizāciju.
– Kādi ir virzības varianti?
– Ar vīzu saņemšanu problēmu nav. Tomēr eiropieši atklāti teikuši, ka problēma jau nav maksā par vīzu, bet gan tās saņemšanas kārtībā. Eiropas tūrists ir ļoti mobils, viņš grib ceļot ātri un ar komfortu. Lai saņemtu vīzu, ir iepriekš jābrauc uz vēstniecību un jāiesniedz dokumenti, pēc tam jābrauc tai pakaļ, un vismazākās grūtības ir tiem, kas dzīvo galvaspilsētās, bet tiem, kas ārpus tām, šī tehnisko jautājumu kārtošana ir papildu laika un enerģijas patēriņš. Nostalģiskais un mērķtiecīgais tūrists nemainīs nodomus, bet tie, kas, ceļojot pa Eiropas šo daļu, labprāt būtu uz īsu laiku iebraukuši Baltkrievijā, noteikti mainīs savus plānus. Ja sakām, ka esam tūrisma valsts, tad šajā jomā ir jābūt zināmai liberalizācijai.