Tūristu nodevas jeb pilsētas nodokļi – tā ir vispārpieņemta prakse daudzās Eiropas valstīs. Taču Carnikavas pašvaldības lēmums iekasēt 60 santīmu dienā no katra tūrista ir izraisījis sašutuma vētru. Bet ne jau tāpēc, ka sabiedrība protestētu pret nodevu kā tādu, drīzāk gan fakts, ka, pirms iekasēt nodokli, ir jābūt ieguldījumam infrastruktūrā.
Tūristu nodeva ir simboliska maksa, bet vēsturiski tā ir lielākoties visos Eiropas veselības kūrortos, it īpaši Vācijā, Čehijā, Polijā un Austrijā. Neatkarīgās aptaujātie tūrisma eksperti ir vienisprātis – nekā peļama tūrisma nodevā nav. Bet cits jautājums, vai tāda ieviešama nelielā miestā, kur nav manīti milzu ieguldījumi infrastruktūras sakārtošanā un kas ir salīdzinoši jauns ceļotāju galamērķis.
Līdz šim vienīgā pilsēta Latvijā, kurā ir ievests tūristu nodoklis, ir Jūrmala. «Nodevas vienas diennakts likme no 1. maija līdz 30. septembrim ir 25 santīmi par vienu uzņemto personu, pārējā laikā – 15 santīmu par vienu uzņemto personu tūristu mītnēs – viesnīcās, kūrortviesnīcās, viesu namos, kūrorta rehabilitācijas centros, sanatorijās. Nodevas vienas diennakts likme ir 15 santīmu par vienu uzņemto personu kempingā vai jauniešu viesnīcā jeb hostelī, kā pasaulē tos vairāk pazīst,» Neatkarīgajai stāsta Jūrmalas Tūrisma informācijas centra vadītāja Gunta Ušpele.
Jūrmala ir veiksmīgs precedents Latvijā. Pēc G. Ušpeles teiktā, pērn Jūrmalas kūrortnodeva sastādīja 53 998 latus, šogad tā arī pildās pēc plānotajām prognozēm, jo tūristu skaits arvien pieaug. Taču Jūrmalas prakse sašutumu neizraisa, jo pilsētā ir attīsta tūrisma infrastruktūra.
«Manuprāt, Carnikavas dome nav rēķinājusies ar uzņēmēju attīstības iespējām, jo Carnikava konkurē ar Saulkrastiem, Pabažiem un citām netālu esošām vietām. Lēmums ir pieņemts sasteigti, jo Carnikavas uzņēmēji būs spiesti maksāt nodokli, bet cenas pacelt nevar,» Neatkarīgajai uzsver Latvijas jaunatnes tūrisma mītņu asociācijas Hostelling Latvia valdes priekšsēdētājs Armands Muižnieks. Viņaprāt, ja kāda pilsēta arī varētu apsvērt domu par tūristu nodevas ieviešanu, tā būtu Ventspils, Liepāja un Rīga, kur ir attīstīts tūrisms un viesiem tiek piedāvāts pilns komplekss. «Kas tad ir Carnikavā? Tikai jūra un kur gulēt un paēst,» norāda A. Muižnieks.
Par sasteigtu Carnikavas pašvaldības lēmumu dēvē arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. «Nedomāju, ka tas būtu veiksmīgs veids, kā veicināt tūrisma attīstību. Parasti pašvaldība investē līdzekļus, izveido programmu, un tad šis nodoklis ir veids, kā atgūt ieguldītos līdzekļus,» uzsver TAVA direktors. Vēl šādu nodevu varētu ieviest, ja kādai pašvaldībai tūristi jau būtu kļuvuši par slogu, un tad šāds maksājums var samazināt tūristu skaitu.
«Nupat atgriezos no Francijas pilsētas Būgsenmorisas – tā ir izteikti sezonāla pilsēta slēpotājiem. Vasarā tūristu tur ir ļoti maz, un tas nav arī brīnums, jo pat sabiedriskā transporta sistēma, kas to savienotu ar citām pilsētām, vasaras sezonā praktiski nedarbojas. Arī šajā pilsētā ir ievests tūristu nodoklis [0,45 eiro], kura galvenais mērķis – izlīdzināt sezonalitāti. Šī nauda, kas no tūristiem tiek iekasēta ziemā, vasarā tiek izmantota, lai rīkotu dažādus festivālus un šādi piesaistītu tūristus arī nesezonā. Šajā gadījumā, kad tūristu nodeva tiek izmantota tūrisma infrastruktūras uzlabošanai un pasākumu organizēšanai, tas ir tikai apsveicami. Nezinu, kā ir Carnikavas gadījumā, bet, ja pašvaldība iegūto naudu plāno izmantot budžeta robu aizpildīšanai citās nozarēs, tas ir peļami,» Neatkarīgajai pauž ceļojumu aģentūras Travel Art valdes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa.