Ko darīt Neapolē, ja ir pārāk daudz brīva laika?

Ja savu atvaļinājumu pavadāt Neapolē un pilsētas interesantākās vietas ir apskatītas, tad noteikti ir vērts izpētīt, ko interesantu piedāvā Neapoles apkārtne. Un tur ir, ko apskatīt.

Kāpjam uz Vezuva virsotni

Pirmajā Neapoles apciemojuma reizē uz apkārtni tikai noskatījos, veroties pāri līcim, savukārt šoreiz jau laikus viss bija saplānots, lai nonāktu varenā Vezuva pašā virsotnē. No Neapoles tiek piedāvātas neskaitāmas ekskursijas, kas jūs no paša viesnīcas nogādās līdz Vezuva pakājei, bet par krietni mazāku naudu to var izdarīt, arī izplānojot visu pašiem. Mēs atradām firmu, kas no Ercolano Scavi dzelzceļa stacijas mūs nogādāja Vezuva pakājē un pēc divām stundām aizveda mūs atpakaļ uz to pašu staciju. Stāvvietā Vezuva pakājē jau bija noparkoti neskaitāmi autobusi, un cilvēku straume uz vulkāna augšu bija liela.

Taka uz virsotni nav sarežģīta, uzvelciet slēgtus un ērtus apavus un paņemiet līdzi ūdeni, ja kāpjat Vezuvā vasarā. Visskaistākais šajā pastaigā bija brīnumainie skati visapkārt. Jo augstāk kāpām, jo skaistāks skats uz Neapoles līci pavērās. Divas stundas ir patiešām pietiekami, lai bez steigas uzkāptu līdz pašai augšai, uztaisītu pāris selfijus un nokāptu lejā. Es jau zināju, ka pašā augšā neieraudzīšu neko vairāk par lielu ar zāli aizaugušu krāteri, bet sajūsma tik un tā bija liela! Žēl, protams, ka krāterī auga zāle nevis burbuļoja lava, bet es priecājos, ka izdarīju to, ko biju gribēju izdarīt jau kopš iepriekšējās Neapoles apciemojuma reizes, jo cik tad bieži sagadās uzkāpt vulkānā?

Pompeji jābauda bez steigas

Dažas pieturas ar vilcienu no Ercolano, un mēs nokļuvām Pompejos. Galu galā tas taču ir perfektais komplekts: galvenais vaininieks un tā mākslas darbs - iznīcinātā Pompeju pilsēta! Jo ja esi Neapolē, tad Pompeji, šķiet kā obligātais apmeklējums, ko nedrīkst palaist garām.

Man nekādu lielu ekspektāciju nebija. Nekad neesmu bijusi senu drupu fans, man tam visam vajag kādu kontekstu, kas “atdzīvinātu” tos akmeņus. Bet Pompejos patiešām nebija grūti iztēloties, kā tur ir ritējusi dzīve Romas impērijas laikos. Ielas, mājas un apgleznotas seno villu sienas - viss bija ļoti dzīvs, un nevajadzēja daudz fantāzijas, lai uzburtu sadzīves ainas.

Vulkāna pelni bija neticami rūpīgi saglabājuši seno pilsētu, ka vietām neticējās, ka tas viss ir gandrīz 2000 gadus sens. Ar aplikācijas palīdzību varēja ļoti viegli orientēties milzīgajā Pompeju teritorijā, jo visu apstaigāt tāpat nav iespējams un arī nevajag. Galvenās villas, pirtis un, protams, prieka māja. Tie ir galvenie apskates objekti, starp kuriem arī klīst neskaitāmās tūristu grupas un arī mēs.

Pompejus jāizbauda bez steigas un ar iztēli, un, ja darāt to bez gida, tad pirms tam ir jāsagatavojas, lai zinātu, uz kuru debess pusi tur iet, bet gribētu tos izstaigāt vēlreiz, šoreiz ar zinoša gida stāstiem, kas šo piedzīvojumu padarītu vēl krāšņāku. Mums bija nopirktas pēcpusdienas biļetes, bet nedomājām, ka mēs tur paliksim gandrīz līdz pašai slēgšanai - tur patiešām ir ļoti daudz ko apskatīt. Neapolē atgriezāmies pārgurušas pēc iespaidiem bagātās dienas, lai sagaidītu nākamo, vēl iespaidīgāku!

Biļetes uz prāmi - kā uz dziesmu svētku koncertiem

Kad ir uzkāpts Vezuvā un izstaigāti Pompeji, ir vērts apskatīt, uz kurieni var tikt no Neapoles ar prāmi - tikai stundas brauciena attālumā no Neapoles ir skaistā Kapri sala. Arī mums tā šķita lieliska ideja, kā pavadīt dienu.

Man vienmēr ir paticis lasīt grāmatas, un viena no manām mīļākajām grāmatām ir Aksela Muntes “Stāsts par Sanmikelu”. Esmu šo grāmatu izlasījusi vairakkārt un vienmēr sapņoju nonākt autora tik skaisti aprakstītajā salā. Grāmata ir autobiogrāfisks darbs, kurā autors atklāj savu dzīvesstāstu - no jaunā ārsta gaitām līdz sapnim par villu SanMichele Kapri salā. Grāmatā savijas personīgi pārdzīvojumi, medicīnas prakse, ceļojumi un pārdomas par dzīvi, nāvi un cilvēka dabu, un tās centrā ir Kapri sala un tās iedzīvotāju ikdiena. Tāpēc savus priekšstatus par šo salu biju uzbūrusi, balstoties tieši uz šīs grāmatas noskaņu.

Kapri ir gleznaina sala Tirēnu jūrā, Itālijas dienvidu krastos. Agri no rīta, samaksājot milzu summu par taksi, mēs bijām Neapoles ostā, lai dotos iepazīt šo salu. Biļetes uz prāmi gan iesaku pirkt labu laiku iepriekš, jo tās tiek izpirktas tikpat ātri kā biļetes uz dziesmusvētku koncertiem. Salā ir divi galvenie ciemati - Kapri un Anakapri. Kapri ir dzīvīgāks, savukārt augšējais ciemats Anakapri - mierīgāks un ar skaistiem skatiem no augšas.

Jau tuvojoties Kapri ostai, aizrāvās elpa no skaistajiem skatiem visapkārt un kalnā satupušajām baltajām mājiņām. Noteikti izmantojiet iespēju apbraukt ar kādu mazu kuģīti apkārt visai salai. Šo iespēju ir grūti palaist garām, jo turpat ostas teritorijā jau būs milzums piedāvājumu ar šādām ekskursijām. Mēs paņēmām pirmo, kas pagadījās ceļā, bet noteikti ieteiktu apjautāt vairākus piedāvājumus, jo arī kuģīši ir dažāda lieluma un ar dažādu ekskursantu skaitu.

Manuprāt, par Zilās grotas apmeklējumu nav vērts maksāt naudu, ja esat salā tikai vienu dienu. Pat maija sākumā uz ieeju grotā ir jāgaida vairākas stundas, un tās skaisto zilo ūdeni var ieraudzīt tikai saulainā laikā. Mūsu diena bija nedaudz apmākusies, tāpēc nolēmām izbaudīt braucienu bez tās, jo tas bija tieši tik skaists, ka Zilās grotas neredzēšana šķita absolūts sīkums: klinšainie krasti, dažādas mazākas grotas un visskaistāko zilo nokrāsu ūdeni un dižās Faraglioni klintis, kas diženi paceļas no ūdens un ir attēlotas uz lielākoties visām pastkartēm, ko sūtīsiet mājās no Kapri.

Neizprotami dārgais aperols

Kad atgriezāmies Kapri ostā, mūsu uzdevums bija tikt līdz salas augšējai pilsētiņai - Anakapri. Ir trīs veidi, kā tur nokļūt: ļoti dārgi ar taksi, izstāvot milzu rindu un braucot ar funikulieri vai izstāvot mazliet mazāku rindu un braucot ar parasto autobusu. Ja nopirksiet biļetes iepriekš kasē, tās būs lētākas, nekā maksājot pa tiešo šoferim, bet lai vai kā - drīz jau, līkumojot pa šaurajiem salas ceļiem, mēs nonācām Anakapri pilsētiņas centrālajā laukumā.

Nevajag aloties, domājot, ka “laukums” ir kaut kas liels. Šajā salā viss ir maziņš, izņemot cenas kafejnīcās, piemēram, cenas par aperolu svārstījās no 15 līdz 22 eiro, un ēdieni aptuveni attiecīgi tikpat dārgi. Ja braucat dienas ekskursijā uz Kapri kā mēs, ieteiktu paņemt pusdienas līdzi no Neapoles, jo salā atradīsiet neskaitāmas skaistas vietas, kur tās apēst, skatoties uz brīnišķīgo līci no augšas.

Bet turpat pie Anakapri laukuma atrodas Villa SanMikele, un mans ceļš veda uz to. Draudzenes piebiedrojās manai sajūsmai, un drīz jau mēs skatījām villas mazās istabiņas un skaisto dārzu. Ļoti labi varēju iztēloties, kā rakstnieks rakstīja savu grāmatu, sēžot dārza pavēnī, malkojot vīnu un skatoties uz līci turpat lejā.

Lai arī mazāka, Anakapri ir klusāka un mīlīgāka par lejā esošo Kapri pilsētu. Izstaigājām mazās klusās ieliņas, tur patiešām varēja patverties no salā esošajiem tūristu pūļiem. Vai ar mazu vienvietīgu pacēlāju uzbraukt salas pašā augšā - Monte Solaro. Ja ir bail no augstuma - brauciens ar pacēlāju būs izaicinājums, bet ja pārvarēsiet bailes - no pašas augšas paveras fantastiski skati visapkārt: uz lejā esošo pilsētu, ostu, un arī Faraglioni klintis pavērsies no pavisam cita skatu punkta.

Realitāte ir tālu no fantāzijām

Nobraucot lejā, Kapri pilsēta šķita dzīvīgāka, ielas un kafejnīcas tūristu pilnas: cilvēki baudīja skaisto salu, iepirkās uz glaunās Camerelle ielas vai vienkārši klausījās ekskursiju vadītāju stāstos, bet mums gribējās atrast kādu klusāku nostūri.

Ja ir laiks, ieteiktu aiziet uz salas tālākajiem nostūriem, piemēram, uz romiešu villas drupām - Villa Jovis vai apmeklēt Villa Lysis, kas ir mākslas galerija. Pēc Kapri pilsētas izstaigāšanas mēs nolēmām doties lejā uz ostu ar kājām, taču pirms tam vēl izbaudījām Augusta dārzus. Tas ir vēl viens burvīgs salas nostūris mazliet prom no lielās cilvēku burzmas, kur par nelielu ieejas maksu var izbaudīt salas skaistumu visapkārt.

Kapri ir fantastiski skaista sala, kas noteikti ir jāredz! Taču nepieļaujiet manu kļūdu un neuzburiet ainiņu par to, kādai salai jābūt pēc izlasītas grāmatas, jo realitāte ir krietni tālu no izfantazētajām ainām. Man bieži vien skaistumu visapkārt liedza saskatīt nenormālie tūristu pūļi visapkārt. Lielākās pilsētās tas mani nekad nav uztraucis, taču mazajā Kapri man gribējās izbaudīt romantisku divvientulību ar Aksela Muntes grāmatā uzburto salu.

Itālijas dienvidi ir aizraujoši, skaisti un tik dažādi. Pārliecinos par to, katru reizi tos apceļojot. Neapole ir pilsēta ar raksturu, kas noteikti nebūtu katra cilvēka gaumē, taču manās acīs tas tikai palielina tās šarmu. Un Neapoles apkārtnē ir tik daudz ko apskatīt!

Vēl viens burvīgs ceļojuma apraksts šeit: Neapoles burvīgais haoss, Vezuvs un fritētas jūras veltes