Par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi (EDEN) Latvijā šogad atzīts Līgatnes papīrfabrikas ciemats, kura projektu konkursam iesniedza Līgatnes novada dome.
EDEN projekta tēma šogad bija Arhitektūras pieminekļu atjaunošana par tūrisma objektiem.
Līgatnes papīrfabrika darbojas kopš 1815. gada. Līdz ar papīrfabriku, jo īpaši tās uzplaukumu 19. gadsimta beigās, attīstījās arī papīrfabrikas ciemats – vairāki koka māju rindu puduri. Dzīvojamā platība bija neliela, toties vilināja sociālais nodrošinājums – bezmaksas malka, apkure, elektrība, sava skola, dzemdību nams, ambulance, tautas nams ar pirmo ķegļu celiņu Latvijā. Strādnieku mājās, kas ir senākās barakas tipa ēkas Latvijā, ir apdzīvotas joprojām, un to apskate līdzinās ceļojuma laika mašīnā. Tūristiem gidi piedāvā ekskursijas gan strādnieku ciematos, kurus apstaigājot vienlaikus var baudīt skaistās, reljefās Līgatnes ainavas, gan pašā papīrfabrikā. Tā joprojām darbojas, pielāgojusi produkciju šodienas tirgus prasībām. Daļa iekārtu ir modernizētas, daļa – vecas, pašu būvētas. Arī ielūkošanas kabinetos atsauks atmiņā vecos laikus. Te nekas nav glancēts un spožs, bet funkcionāls gan.
Līgatnes mērs Ainārs Šteins stāsta, ka nākotnē plānots ierīkot arī papīrfabrikas muzeju, izveidot un labiekārtot četras kultūrvēsturiskās takas, no kurām pašlaik atvērtas divas: Līgatnes dabas taka un līgatniešu dzīvesveids. Lai arī tas prasīs prāvus resursus, A. Šteins ir pārliecināts: «Ja ir mērķis, līdzekļi atradīsies.» Ar tādu pašu pārliecību Līgatnes tūrisma piedāvājumu papildinājis arī, piemēram, Vienkoču parks, kas tapis, pateicoties koktēlnieka Riharda Vidzicka entuziasmam un domes atbalstam. Bez populārā dabas parka un rehabilitācijas centra Līgatnē par tūrisma objektiem pārvērstas arī pāris smilšakmens alas. Vienā no tām tūristiem piedāvā vietējo zemnieku sieru un vīna degustēšanu un pārdošanu. Alu apsaimniekojošā Vanagu ģimene tūrisma piedāvājumu papildina arī ar iespēju iemēģināt roku koka karošu darbnīcā un atklāt nepārspējamos dabas rakstus koka izstrādājumos, kas tiek izgatavoti no
17 dažādiem Latvijā augošiem kokiem, arī ievas, kastaņas, ceriņa, valrieksta. Līgatnē populārs tūrisma objekts ir arī unikāls padomju slepenais bunkurs – vairāk nekā 2000 kvadrātmetru platībā deviņus metrus zem zemes, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā.
Konkursa komisijas priekšsēdētāja, Ekonomikas ministrijas (EM) tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova un EDEN Latvija projekta vadītājs Armands Muižnieks atzīst – Līgatnes pieteikums bija unikāls ar to, ka kultūrvēsturiskais mantojums tiek atklāts, pateicoties industriālajai videi, kas ir dzīvs un autentisks, turklāt atrodas skaistā, ainaviskā vidē. Uzteikta arī vietējo tūrisma attīstītāju sadarbība. A. Muižnieks atzīst, ka Līgatnei nepieciešams plašāks mārketings, kuram līdzekļus tā varēs saņemt, piedaloties turpmākajās EDEN aktivitātēs. Pēc nacionālo EDEN projektu vadītāju ieteikuma Eiropas Komisija nolēmusi nākamgad vairs neizsludināt jaunu izcilo tūrisma galamērķu meklēšanu, bet atvēlēt līdzekļus jau esošo vietu popularizēšanai un attīstīšanai.
Iekļauties EDEN tūrisma vietu tīklā aicinātas arī četru nākamo vietu ieguvējas šā gada konkursā, kas ir Liepājas Karosta (2. vieta), Lielupes ielejas dārgumi – pilis, muižas, pilskalni (3.), Siguldas pils un Turaidas muzejrezervāts (4.) Cēsu pils komplekss, Āraišu arheoloģiskais muzejparks un Ungurmuiža (5.).
Par visiem pieciem uzvarētājiem uzņems videofilmiņas, bet EDEN uzvarētāja zīmolu gan varēs baudīt tikai Līgatne.
Eiropas komisijas konkursu Latvijā organizē EM un Tūrisma attīstības valsts aģentūra.