Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

Latvija atkal iepaliek no Lietuvas un Igaunijas; šoreiz tūrisma jomā

© f64.lv, Jana Kudrjavceva

Latvijā šis gads tūrisma jomā varētu būt līdzīgs kā 2023.gads vai arī nedaudz labāks, jo inflācija Eiropā  ir piebremzējusies un līdz ar to arī uzlabojas potenciālo ceļotāju maksātspēja, saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, lai Latvijā ienākošā tūrisma nozare spētu veiksmīgi strādāt, ir nepieciešams valstiskā līmenī apzināties, ka tūrisma nozarei ir būtisks pienesums Latvijas eksportā, un līdz ar to būtu svarīgi pievērsties tūrisma nozares sakārtošanai, lai tā būtu konkurētspējīga vismaz ar pārējām Baltijas valstīm.

"Jāsaprot, ka investīcijas eksportspējīgā nozarē, gan piešķirto finanšu līdzekļu veidā, gan konkurētspējīgas nodokļu politikas veidā atgriezīs valsts budžetā vidējā un ilgtermiņā būtiski lielākus ienākumus," skaidroja Kalniņš, piebilstot, ka, piemēram, 2022.gadā tiešie un netiešie ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā pārsniedza vienu miljardu eiro.

Tāpat LVRA vadītājs norādīja, ka tūrisma nozarē ir būtiski veikt investīcijas mārketinga pasākumos vismaz tādā pašā līmenī kā to dara Lietuva un Igaunija, taču šobrīd Latvija investē vismaz divas līdz trīs reizes mazāk nekā kaimiņvalstis.

"Rezultāts ir diezgan likumsakarīgs, jo ir skaidri redzams, ka Latvija būtiski iepaliek pēc ārvalstu tūristu plūsmas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju un pat ieņem pēdējo vietu visā Eiropas Savienībā (ES) pēc atgūšanās salīdzinājumā ar 2019.gadu," atzīmēja Kalniņš.

Viņš pauda viedokli, ka situācija, kad starptautiskās tūrisma izstādēs Latvijas uzņēmējiem ir jānotur tikšanās kaimiņvalstu nacionālajos stendos, jo Latvija tādu nav izveidojusi valsts piešķirto līdzekļu trūkuma dēļ, nav pieņemama.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka svarīgi ir nebiedēt potenciālos ceļotājus un investorus ar Latvijas atrašanos "kara zonā". Viņš uzsvēra, ka Latvija ir NATO un ES dalībvalsts, kura investē lielus līdzekļus valsts drošībā.

"Diemžēl diezgan bieži publiskajā telpā mūsu politiķi uztur naratīvu, ka Latvijā jebkurā brīdī var sākties karš," teica LVRA vadītājs, piebilstot, ka ir pilnīgi pareizi gatavoties visiem iespējamajiem scenārijiem, taču ir nepieciešams apdomāt, kāda informācija tiek pausta publiskajā telpā, jo no tā ir atkarīga potenciālo tūristu došanās uz Latviju un investīcijas valstī.

Tāpat Kalniņš norādīja, ka, ņemot vērā, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare ir būtiska viesmīlības un tūrisma sastāvdaļa un tiešā mērā ir arī eksportējoša nozare, ir nepieciešamas sekot citu ES valstu piemēram un ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi, lai nozare spētu atgūties no iepriekšējo gadu satricinājumiem un veikt investīcijas tās izaugsmei, tādējādi palielinot Latvijas eksportu.

LETA jau vēstīja, ka pērn decembrī tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu iniciatīvā par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai. Tādējādi iniciatīva tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā.

Tāpat ziņots, ka ēdinātāji jau vairākkārt ir aicinājuši noteikt PVN samazināto likmi sabiedriskajā ēdināšanā, bet līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka par PVN likmes samazināšanu ēdināšanas nozarē tiek runāts vismaz kopš 2018.gada, kad Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) sadarbībā ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu rīkotajās debatēs ar Saeimas deputātu kandidātiem vadošās partijas atbalstīja LTA priekšlikumu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem piemērot samazināto 12% PVN likmi.

Savukārt 2019.gadā partijas "KPV LV" Saeimas frakcija nolēma kā vienu no iniciatīvām 2020.gada budžetam virzīt priekšlikumu samazināt PVN likmi ēdināšanas nozares uzņēmumiem. 2020.gadā Covid-19 pandēmijas laikā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kā arī virkne opozīcijas deputātu rosināja piemērot tūrisma un viesmīlības nozarei PVN samazināto likmi 5% apmērā, lai šīm nozarēm palīdzētu Covid-19 pandēmijas izraisītajā krīzē.

Tāpat arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi 2020.gada maijā rīkoja akciju #KatluRevolūcija, aicinot valdību samazināt PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, tostarp ēdināšanai skolās un slimnīcās.

Tomēr 2020.gada novembrī Saeimas vairākums noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu rosinājumu divus gadus noteikt PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai 12% apmērā.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.