Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pasūtītā pētījuma, kurā aptaujāti ceļotāji un tūrisma nozares eksperti no Latvijas augsti prioritārajiem tūrisma mērķa tirgiem - Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Krievijas rezultāti atklāj, ka Latvija novērtēta kā atvaļinājumu vai brīvdienu pavadīšanas vieta, savukārt tās attīstīšanā par labu biznesa tūrisma vietu vēl daudz darāmā gan pakalpojumu sniedzējiem, gan valstij.
Ārvalstu tūristu apmierinātības rādītājs ar atpūtu Latvijā ir samērā augsts, vidēji 4,3 punkti no 5.
Pētījumu 2010. gada otrajā pusē veikusi “Factum Group”, aptaujājot tūristus to pulcēšanās vietās un veicot datorizētas intervijas, kā arī organizējot nozares ekspertu diskusijas Krievijā, Zviedrijā un Somijā.
Tūrisma profesionāļu viedoklis palīdzēs izdarīt secinājumus par produktu pozicionēšanu attiecīgajos tirgos, pakalpojumu uzlabošanu, piemērošanu konkrētajai mērķgrupai, trūkumu novēršanu.
Latvijas NPS (Net Promoter Score) reitings atvaļinājumam/brīvdienām ir +26 punkti, kas veidojas no 44% aptaujāto, kas ieteiktu Latvijā pavadīt brīvdienas, 18%, kas to neieteiktu un 38% ar neitrālu attieksmi. Visaugstāk atpūtas iespējas Latvijā vērtē Krievijas un Vācijas tūristi, kā arī gados vecākie ceļotāji, zemāk – tūristi no Igaunijas. Vērtīgākais viņu skatījumā ir Rīgas vēsturiskā un mūsdienīgā apvienojums, Latvijas daba, smilšainās pludmales, Jūrmala.
“Priecē, ka lielāko gandarījumu ārvalstu tūristi guvuši, baudot Latvijas dabu, mieru un klusumu, atpūtu pludmalē, iepazīstoties ar Latvijas cilvēkiem un kultūras mantojumu, pavadot brīvdienas ar bērniem, dodoties pārgājienos (4,3-4,4 punkti no 5). Tieši šīs vērtības arī cenšamies akcentēt mūsu tūrisma tēlā “Best enjoyed slowly” (“Izbaudi nesteidzoties!”), kas, saskaņā ar aptauju, viesiem galvenokārt asociējas latviešu ēdienu, atpūtu pie jūras, kā arī dabas baudīšanu un atpūtu Rīgā,” norāda TAVA direktors Armands Slokenbergs. Par šā tūrisma tēla potenciālu liecina arī tas, ka 71%-65% ārvalstu ceļotāji sevi identificē kā iespaidu, zināšanu un dabas tūristus, augsts ir arī zaļā, nesteidzīgā un ekotūrisma piekritēju loks (42% līdz 31%), jo īpaši no Vācijas.
Nedaudz zemāka, bet arī pozitīvi novērtēta (4,1-4,2 punkti) ir viesu apmierinātība ar tūrisma objektu un pilsētas apskati, tradīciju izpēti, vietējo virtuvi, SPA un naktsmītnēm. Zemāku par vidējo vērtējumu ieguvusi iepirkšanās iespējas (3,8), sabiedriskā ēdināšana (4,0), izklaide un naktsdzīve, Latvijas dzīvesveida iepazīšana (4,0).
Nedaudz zemāk, tomēr pietiekami labi novērtēts ceļojuma finansiālais izdevīgums – 4,0 punkti. Arī te prasīgāki ir vācieši (3,6), bet apmierinātāki – krievi (4,3) un zviedri (4,2).
Krievijas tūristi ir arī dāsnākie, Latvijā vidēji ceļojuma laikā tērējot 1277 eiro uz cilvēku, kas ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju - 531 eiro. Zemākās ir Lietuvas ceļotāju izmaksas vidēji – 160 eiro. Krievijas ceļotāji ir arī nedaudz vairāk apmierināti (vidēji 4,6 punkti) kā citu Latvijai augsti prioritāro tūrisma valstu ceļotāji (4,3), jo īpaši, salīdzinot ar vāciešiem (3,9).
NPS biznesa tūrismam ir mīnus 18 punkti - tikai 22% gatavi ieteikt Latviju kā biznesa tūrisma vietu, 48% to nedarītu, 38% ir neitrāla attieksme. Respondenti norāda uz Latvijas priekšrocību – ģeogrāfisko novietojumu, tuvumu Krievijas tirgum, bet kritizē ceļu kvalitāti, norāžu trūkumu, iesaka sakārtot likumdošanu, rūpēties par drošu un paredzamu biznesa vidi, mazināt korupciju, krāpšanu. Pašiem pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcām vairāk jāpadomā par atbilstoša līmeņa servisu, semināru un konferenču telpām, pozitīvāku personāla attieksmi, svešvalodu prasmēm. Lielāka uzmanība jāpievērš arī apkārtējās vides sakopšanai un informācijas pieejamībai par tūrisma objektiem un atpūtas iespējām. Arī šajā segmentā pozitīvāk noskaņotie ir tūristi no Krievijas, kuri pamatā norāda uz nepieciešamību vienkāršot vīzu saņemšanas procedūru. Kritiskāki ir Vācijas un Igaunijas tūristi, kā arī aktīvie biznesa ceļotāji.
“Ne pārāk augstais biznesa tūrisma vērtējums, neapšaubāmi, nav patīkams, bet nav mums arī pilnīgs pārsteigums. Nav noslēpums, ka pēdējos gados pietrūka mērķtiecīgu aktivitāšu, lai veicinātu Latvijas un Rīgas kā biznesa tūrisma galamērķa atpazīstamību mūsu galvenajos tirgos. Cenšamies šo trūkumu novērst, un pēdējā laikā šajā jomā daudz tiek darīts, jo īpaši informācijas pieejamības, reputācijas uzlabošanas jomā,” atzīst “Live Riga” direktors Gastons Neimanis. “Pieaugums biznesa tūrismā ir liels izaicinājums mūsu jaunradītajam zīmolam - “Meet Riga”, lai Rīga un Latvija ieņemtu sev pienākošos vietu “MICE” tūrisma segmentā gan Baltijas, gan Skandināvijas, gan Eiropas mērogā,” darbīgi noskaņots “Live Riga” direktors. Šo pētījumu viņš uztver kā labu materiālu, lai pareizi un kritiski izvērtētu turpmākās aktivitātes. “Īpaši būtiski tas ir šogad, lai pēc veiksmīgā 2010.gada mēs neieslīgtu pašapmierinātībā un nezaudētu uzsākto pieauguma tempu,” teic Gastons Neimanis.
Galvenie informācijas avoti par tūrisma iespējām Latvijā ir atsauksmes un draugu ieteikumi (47% respondentu), interneta meklētāji (41%) un pašu iepriekšējā pieredze (38%), kam seko tūrisma ceļveži (25%) un Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv (18%). “Jaunam portālam, kas svešvalodās tika izveidots tikai pagājušā gada vidū, šis ļoti labs rādītājs,” uzskata Armands Slokenbergs.
Ceļojumi daudz biežāk tiek organizēti individuāli, bet tikai apmēram piektdaļa izmanto tūrisma aģentūru pakalpojumus, biežāk Krievijas tūristi.
81% aptaujāto ceļojuma laikā bijuši Rīgā, 21% - Jūrmalā, 8%- 9% - Ventspilī, Liepājā vai Siguldā, 5% - Valmierā un Cēsīs, 4% - Kuldīgā – 4%, 3% - Daugavpilī, 1% - Jelgavā vai Rēzeknē. Katrs ceturtais ir atpūties pludmalē, baudījis mieru un klusumu, iepazinies ar Latvijas cilvēkiem un dzīvesveidu vai izmantojis izklaides un naktsdzīves iespējas, ap 10% devušies pārgājienos, iepazinušies ar vietējām tradīcijām, izmantojuši SPA pakalpojumus vai pavadījuši brīvdienas kopā ar bērniem.
Pētījumā sīkāk analizētas dažādo valstu ceļotāju pieprasījuma, interešu un apmierinātības atšķirības, īpatnības.
“Šā gada pētījumu rezultāti apstiprina iepriekšējo gadu tendences attiecībā uz informācijas avotiem, ceļojuma motivāciju. Lielākā daļa tūristu ar Latvijas apmeklējumu ir apmierināti, un ir diezgan augsta iespēja, ka viņi rekomendēs Latviju kā atpūtas galamērķi saviem draugiem, paziņām. Nav indikāciju, ka krīzes laikā būtu pasliktinājusies pakalpojumu kvalitāte, kas vērtējams atzinīgi. Pakalpojumu sniedzēji varētu vairāk padomāt par cenas un pakalpojuma atbilstību, par ko viesu apmierinātības rādītājs ir nedaudz zemāks kā vispārējās apmierinātības rādītājs ar ceļojumu. Šī gan nav ļoti izteikta tendence, bet parādās atsevišķos gadījumos. Nedaudz apbēdināja biznesa tūrisma iespēju salīdzinoši zemais vērtējums,” rezumē Inese Šīrava.