Tūristu vidū tik iecienītā Pataijas pludmale Taizemē jau piecu gadu laikā var pilnībā izzust, brīdinājuši vietējie zinātnieki. Kopš 1952. gada pludmales vidējais platums jau sarucis no 35,6 metriem līdz mazliet vairāk nekā pieciem metriem, turklāt augsnes erozija kļūst aizvien straujāka. Vietējās varas iestādes, pamatojoties ar speciālistu ieteikumiem, sākušas izstrādāt plānus pludmales glābšanai.
Piecdesmitajos gados, Vjetnamas kara laikā, Pataija tika izmantota kā amerikāņu karavīru atpūtas bāze, atgādina AP, piebilstot, ka vēlāk daudzi amerikāņi atgriezās iecienītajā vietā un tā kļuva par vienu no pirmajiem Taizemes kūrortiem. Kaut gan Pataijas slava jau norietējusi un pašlaik to kā atpūtas vietu izmanto galvenokārt finansiālos līdzekļos ierobežoti cilvēki, jaunu viesnīcu celtniecība un veco atjaunošana piekrastē turpinās, un, pēc Čulalongkornas universitātes profesora Tanavata Jarupongsakula domām, tas ir viens no iemesliem, kādēļ pludmale tiek izskalota. Savu artavu gan devušas arī globālās klimata izmaiņas – ar nelielu valdošo vēju virziena maiņu pieticis, lai smiltis, kas zaudētas ziemas sezonas laikā, netiktu izskalotas krastā arī vasarā, norādījis profesors.
Pēc viņa domām, ir pēdējais laiks ķerties pie pludmales glābšanas, pretējā gadījumā Pataija jau pēc pāris gadiem būs nevis pasaulē pazīstams kūrorts, bet gan vienkārši apdzīvota vieta Siāmas līča krastā. T. Jarupongsakula ierosinājums ir pavisam vienkāršs – nogādāt 4,5 kilometrus garajā pludmalē aptuveni 200 000 kubikmetru smilšu, kas ļautu pludmales vidējo platumu atjaunot vismaz līdz 18,7 metriem, kā tas bija 2002. gadā. Līdzīgi projekti iepriekš sekmīgi realizēti, piemēram, Japānā un Singapūrā.
Taizemes laikraksts The Nation raksta, ka šo plānu sliecas atbalstīt Pataijas mērs Itipons Khunpleums, kurš atzinis, ka augsnes erozija ir nopietna problēma. Par to ar abām rokām iestājas arī vietējo viesnīcu īpašnieki un ļaudis, kuri pelna naudu, izīrējot pludmales sauļošanās krēslus un saliekamās gultas. Jau tagad daudzi no viņiem savu teritoriju norobežojuši ar smilšu maisiem, taču speciālisti atzīst, ka pludmali var glābt tikai koordinēta rīcība. Pataijas varas iestādes jau vērsušās pie Taizemes valdības ar aicinājumu vismaz daļēji finansēt pludmales glābšanu, taču pagaidām atbildi nav saņēmušas. Līdz šim atrasta nauda tikai tam, lai apsekotu piekrastē augošos kokus, kuru saknes ūdens paisuma laikā izskalojis. "Tā tikai vēl trūka, lai kāds no tiem uzgāztos tieši virsū tūristiem," sarunā ar The Nation sacījis mēra vietnieks Ronnakijs Ekasings.