Aptauja: atsākoties aktīvai ceļošanai, palielinās neskaitāmi riski dažādas jomās

43% Latvijas iedzīvotāju šovasar apsver iespēju ceļot, un katram ceturtajam ceļojumu plāni saistās ar atpūtas braucieniem ārpus Baltijas valstīm, liecina AAS "Balta" (PZU grupa) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Katrs trešais ceļojumu plānus kaldina ar zināmu piesardzību, vērtējot epidemioloģisko situāciju kā nestabilu.

Apdrošinātājs norāda - atlīdzībās tikai par Covid-19 dēļ atceltiem ceļojumiem vien četru mēnešu laikā izmaksāti jau 100 000 eiro.

Kopumā cilvēki iespēju ceļot vērtē visai piesardzīgi

Eiropas apceļošanas plānus šovasar lielākoties kaldina gados jauni iedzīvotāji vecumā līdz 40 gadiem, kuru ikmēneša personīgie ienākumi pārsniedz 1000 eiro (33%). Katrs piektais jeb 22% apsver ceļojumus pa Eiropu, 3% plāno atpūsties kādā no Āzijas, Āfrikas, Amerikas vai Okeānijas valstīm, bet lielākā daļa ceļotāju savus atpūtas braucienus saista ar ceļojumiem Baltijas valstīs.

Nogaidoša stratēģija ir 34% iedzīvotāju, kas īpaši raksturīgi potenciālajiem ceļotājiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem. 15% aptaujāto patlaban no ceļojumiem atturas pavisam.

Lielākās bažas - negaidīti pavērsieni ceļojuma laikā

Domājot par ceļošanu Covid-19 pandēmijas apstākļos, iedzīvotājus visvairāk satrauc risks iestrēgt svešā valstī atcelta lidojuma vai robežu slēgšanas dēļ (49%). Risks ceļojuma laikā nonākt karantīnā satrauc 34% no ceļotājiem, un 35% respondentu bažas rada tas, ka ceļojumu varētu nākties pēkšņi atcelt, pārcelt vai pārtraukt ar Covid-19 saistītu iemeslu dēļ.

Tieši negaidīti pavērsieni ceļojuma laikā ir galvenais iemesls, kāpēc daļa sabiedrības labprātāk izsver ceļošanu tikai Baltijas valstu robežās. Risks pašam inficēties ar Covid-19 ceļojuma laikā satrauc gandrīz trešdaļu Latvijas iedzīvotāju (32%), savukārt bažas atvest mājās jaunu Covid-19 vīrusa paveidu ir aktuālas 25% sabiedrības. Potenciālā nepieciešamība pēc ceļojuma ievērot pašizolāciju izrādās īpaši atturošs arguments jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem (34% jauniešu vidū; vidēji respondentiem - 23%). 19% iedzīvotāju nav nekādu bažu saistībā ar ceļošanu ārpus valsts.

Atsākoties aktīvai ceļošanai, palielinās riski

"Pieredze rāda, ka cilvēki kopš marta ir atsākuši aktīvi ceļot, un, visticamāk, līdz ar Covid-19 vakcināciju sertifikātu ieviešanu šī tendence turpinās palielināties. Atsākoties ceļošanai, varam droši apgalvot, ka divu vienādu situāciju saistībā ar Covid-19 nav. Tas vienmēr ir izaicinājums, jo katrs gadījums ir unikāls, un ceļotāji no mums gaida ātru reakciju, kas pārsvarā nozīmē nestandarta risinājumus. Par ceļojumu atcelšanu vien četros mēnešos atlīdzībās ir izmaksāti jau 100 000 eiro. Lielākais šādu gadījumu īpatsvars vērojams, kad klienti Covid-19 dēļ nevar uzsākt ceļojumu no Latvijas, jo ir inficēti vai atrodas karantīnā kā kontaktpersonas. Taču daudz gadījumu ir arī ārzemēs. Ceļotāji no Latvijas ir bijuši spiesti palikt karantīnā Portugālē, Ēģiptē, Turcijā, Seišelu salās, Kazahstānā, Gruzijā, Norvēģijā, kad apmaksājam izmitināšanu un transporta izdevumus. Pēdējā laikā esam saskārušies arī ar gadījumiem, kad ar Covid-19 saslimst tikai bērns, un tad mēs apmaksājam karantīnas un transporta izdevumus gan bērnam, gan arī vecākam," par pieredzi darbā ar Covid-19 saistītiem atlīdzību gadījumiem stāsta Balta Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Viņa piebilst, ka ir arī pietiekami daudz gadījumu, kad, saslimstot ar Covid-19, nepieciešama ārstēšanās stacionārā, un tas var izmaksāt ļoti dārgi.

"Papildus jāvērš uzmanība uz to, ka ārpus Eiropas Savienības (piemēram, Ēģiptē, Turcijā, Krievijā) nedarbojas Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) un neapdrošinātiem cilvēkiem medicīniskā palīdzība šajās valstīs parasti izmaksā vairākus tūkstošus vai pat desmitus tūkstošu eiro," atklāj L. Ščegoļeva. Turklāt ceļojot neizpaliek arī tipiskie atlīdzību gadījumi. L. Ščegoļeva norāda, ka šī pusgada laikā ievērojami pieaudzis atlīdzību pieprasījumu skaits par bagāžas bojājumiem, sevišķi tad, ja lidojums organizēts ar čarterreisu.

Visvairāk paļaujas uz vakcinācijas sertifikātu

Pandēmijas apstākļus raksturo dažādi ceļošanas ierobežojumi, un viens no tiem ir obligāta prasība uzrādīt negatīvu PĶR testu, vakcinācijas sertifikātu vai citu apliecinājumu par to, ka cilvēks nav infekciozs. Aptaujas dati rāda, ka, dodoties ceļojumā ārpus Latvijas, iedzīvotāji visbiežāk līdzi ņemtu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu (61%), liekot domāt, ka ceļošana, iespējams, ir viens no pamudinājumiem vakcinēties. Covid-19 testu pirms un pēc ceļojuma kā risinājumu redz 15%, bet uz Covid-19 pārslimošanas fakta apliecinājumu paļautos 7% potenciālo ceļotāju.

Vienlaikus novērota arvien lielāka iedzīvotāju interese par atbilstošu ceļojuma apdrošināšanu, kas ietver ar Covid-19 saistītos riskus: atlīdzību par ceļojuma atcelšanu, kompensējot viesnīcas, biļetes un ceļazīmes, ja klients saslimst vai tiek ievietots karantīnā pirms ceļojuma sākuma; uzturēšanos karantīnā ārzemēs; medicīnisko palīdzību, repatriāciju, izdevumu segšanu, lai nogādātu saslimušā bērnu uz mājām; tradicionālos riskus - aizkavējušos vai pazaudētu bagāžu un nozaudētus dokumentus.

"Pandēmija ir mainījusi ne tikai ceļošanas dokumentu komplektu, bet arī ceļojuma apdrošināšanas produktu, jo tagad cilvēki visbiežāk interesējas tieši par Covid-19 segumu - gan iespēju kompensēt nenotikušu ceļojumu, gan "drošības spilvenu", atrodoties ārzemēs. Apdrošināšanas kompensācija nav atkarīga no tā, vai ceļotājs ir vakcinējies, vai izvēlējies citu oficiālo ceļošanas dokumentu, un atlīdzību gadījumos noteikumi ir vienādi visiem. Atbilstoša ceļojuma apdrošināšana ir būtiska gan tiem, kuri jau noslēguši vakcinācijas procesu, gan tiem, kuri ir gatavi pirms sēšanās lidmašīnā veikt Covid-19 testu," uzsver L. Ščegoļeva.