Projekta "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība" ietvaros maijā atklāti 9 jauni pilskalni Latgalē.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) īstenotais, Latvijas Zinātnes padomes finansētais projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada arheologs, akadēmijas profesors Juris Urtāns, turpina uzņemt apgriezienus - 2021.gada maijā atklāti vēl deviņi jauni pilskalni!
Jaunatklātie arheoloģijas objekti ir: Ploņu pilskalns Jēkabpils novada Dunavas pagastā, Lielindricas pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, Borovkas pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, Silavišku pilskalns Daugavpils novada Višķu pagastā, Cucuru pilskalns Zilupes novada Lauderu pagastā, Vērēmu Škūru kalns-pilskalns Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Bierzinīku pilskalns Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, Svātovas pilskalns Rēzeknes novada Pušas pagastā, Hmilovkas pilskalns Aglonas novada Kastuļinas pagastā.
Jaunatklāto pilskalnu atrašanās vietu koordinātes un īsi Jura Urtāna sagatavoti apraksti pieejami LKA mājaslapā. Jaunatklāto pilskalnu sarakstu papildina arheologa, projekta īstenotāja Jāņa Meinerta sagatavotā karte.
Šajā pavasarī, projekta ietvaros īstenojot lauka pētījumus un apsekojot vietas ainavā, pagaidām atklāti pavisam 14 jauni pilskalni, kopējam jaunatklājumu skaitam pēdējo trīs gadu laikā sasniedzot 49!
Tik ievērojams iepriekš nezināmu pilskalnu skaita pieaugums Latvijā skaidrojams ar LIDAR datu publisku pieejamību, aerolāzerskenēšanas materiāliem labi atklājot pārveidojumus zemes reljefā. Par maijā atklātajiem pilskalniem pirmās ziņas projekta vadītājam Jurim Urtānam snieguši senvēstures entuziasts Atis Blūms un arheologs Raimonds Rozenvalds. Projekta darba grupa priecājas par šo sadarbību, augstu novērtējot ieguldīto laiku, kas pavadīts pie datorekrāniem, detalizēti pētot liela apjoma aerolāzerskenēšanas informāciju un meklējot aizdomīgus, pilskalniem raksturīgus nocietinājumus LIDAR kartēs!
