Eksperts: Tūrisma nozares saglabāšanai ir nepieciešamas subsīdijas

 
©Vladislavs Proškins/F64

Tūrisma nozares saglabāšanai ir nepieciešamas subsīdijas, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvis, biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

Diskutējot par atbalsta pasākumiem Covid-19 seku pārvarēšanai un nākotnes perspektīvām Lingebērziņš stāstīja, ka šogad tūrisma nozares kritums varētu būt lēšams 60% apmērā, savukārt līdz gada beigām aptuveni 5000-8000 šajā nozarē strādājošo varētu kļūt par bezdarbniekiem.

Vērtējot līdzšinējo valsts sniegto atbalstu nozarei, Lingebērziņš atzina, ka sākoties Covid-19 krīzei, šā gada martā vairākas ar tūrisma un viesmīlības nozari saistītas asociācijas izveidoja krīzes vadības komiteju, kas formulēja kopīgas problēmas. Tās tika iesniegtas risināšanai par nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai (EM).

"Mūsu sadarbības partneris ir EM, bet krīzes laikā vairākkārt mēģinājām tikties arī ar Finanšu ministriju (FM), kura norādīja, ka par jebkuru mūsu ierosinājumu ir jārunā ar EM. Problēma, kāpēc tūrisma nozares jautājumi netika risināti valdībā, bija finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā krīzes darba grupa, kurā tika izlemts, kuri EM sagatavotie lēmumi nonāks valdībā un kuri nenonāks," skaidroja tūrisma nozares pārstāvis.

Lingebērziņš atzina, ka tūrisma nozare joprojām vēlas vienotu atbalsta mehānismu visiem nozares uzņēmumiem, lai uzņēmumi varētu izdzīvot līdz nākamā gada pavasarim, kad atkal varētu darboties šajā vasarā piedzīvotais modelis, proti, atjaunotos reģionālās ceļošanas "burbulis" un aktivizētos vietējā ceļošana.

Lai nozare varētu izdzīvot, tās pārstāvji rosinājuši EM noteikt kā dāvinājumu 30% apmērā no 2019.gadā veiktajā sociālajām iemaksām. Tāpat nozare aicina rast risinājumu viesmīlības un tūrisma nozares infrastruktūras saglabāšanai, proti, atrast veidu, kā palīdzēt viesnīcām dīkstāves gadījumā, lai tās nebūtu jāslēdz.

Tāpat nozare vēlas, lai tiktu ieviests apmācību modelis speciālistiem, paredzot arī stipendiju, kas būtu daļa no algas, proti, šajā gadījumā darba devējs apņemtos maksāt darbiniekam daļu algas, bet otra daļa būtu stipendija. "Būtībā tūrisma nozare vēlas subsīdijas, kas nonāktu visos līmeņos," uzsvēra Lingebērziņš.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta vadītāja Evita Feldberga otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai. Ministrija esot uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā. "Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.