Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam. Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.
"Tūrisma industrija COVID-19 pandēmijā ir cietusi vissmagāk, tāpēc tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Piemēram, Lietuvas valdība tūrisma nozarei iezīmējusi atbalstu 45 miljonu eiro apmērā. Arī Latvijas valdībai ir svarīgi ieklausīties nozarē un tās akūtajās vajadzībās, pretējā gadījumā tuvākajā laikā ne tikai būtiski pieaugs bezdarbnieku skaits un slogs uz sociālo budžetu, bet mēs arī riskējam pazaudēt Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozari," uzsver Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.
Saskaņā ar aptaujas datiem, ārkārtas situācijas dēļ 50% nozares uzņēmumu apgrozījuma kritums uz 2020.gada 1.maiju ir bijis no 80 līdz pat 100%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tas attiecīgi ir novedis pie darbinieku piespiedu dīkstāves vai atlaišanas. Lai arī 85 aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka daļa darbinieku ir saņēmuši dīkstāves pabalstu, diemžēl apmēram puse uzņēmumu ir atlaiduši līdz pat 50 darbiniekiem, 2 uzņēmumi līdz 100 darbiniekiem, bet viens - līdz pat 150 darbiniekiem.
Aptaujā arī noskaidrots tūrisma nozares uzņēmumu viedoklis par efektīvākajiem atbalsta mehānismiem, kas varētu palīdzēt sekmīgi pārvarēt krīzi. 50% respondentu dod priekšroku apgrozījuma kompensācijai vismaz 25% apmērā no 2019.gadā nodokļos nomaksātās naudas summas, kā arī subsidētajām darbavietām vismaz 700 EUR mēnesī (ar darba devēja piemaksu līdz 31.12.2020). 59% aptaujkāto piekrīt, ka būtu nepieciešamas atsevišķas grantu programmas inovācijām un konkurētspējas palielināšanai, kā tas, piemēram, ir Igaunijā un plānotas arī Lietuvā.
Savukārt šobrīd valdības piedāvātā iespēja ar ALTUM aizdevumiem uzņēmēju vidū netiek uzskatīta par pieņemamu risinājumu. 70% respondentu ir pārliecināti, ka tas vēl vairāk palielinās uzņēmēju parādsaistības.
"Aptaujas rezultāti skaidri apliecina nozares profesionālo asociāciju jau agrāk pausto, ka valsts atbalstam, lai pārvarētu COVD-19 radīto krīzi, ir jābūt vērstam gan uz darba vietu saglabāšanu - subsidētās darba vietas vismaz līdz šī gada beigām, tā arī uzņēmuma saglabāšanai - subsīdijas/granta veidā, ko uzņēmums var izmantot gan parādsaistību segšanai, gan inovācijām un konkurētspējas palielināšanai," norāda LKB valdes priekšsēdētājs Jānis Astahovs.
Aptaujā piedalījās 146 vadošie tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi no visas Latvijas, pārstāvot dažādus tūrisma un viesmīlības nozares sektorus (viesnīcas un kempingus, tūrisma aģentūras un operatorus, ēdināšanas uzņēmumus, pasākumu norises vietas u.c.), kā arī dažādas uzņēmējdarbības formas (AS, SIA, IK, ZS, u.c.).
2020.gada 6.martā, kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) Tūrisma nozares krīzes vadības komitejā (turpmāk - KVK) apvienojās nozares vadošās darba devēju organizācijas - Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA), Latvijas Kongresu birojs (LKB) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB). Ņemot vērā notiekošo nozarē, KVK ir pievienojusies arī Latvijas Pasākumu producentu asociācija, Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", Latvijas Tirgotāju asociācija un tūrisma klāsteris "Enter Gauja"; KVK atbalsta Latvijas Pašvaldību savienība.