Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

Latvijā sākts darbs pie tūrisma nozares atjaunošanas plāna

© Vladislavs Proškins/F64

Lai mazinātu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes sekas un nodrošinātu atbalstu tūrisma nozarei, Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) ir izveidojis Krīzes vadības padomi un sācis darbu pie tūrisma nozares atjaunošanas plāna, informēja RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Vienlaikus RTAB ir atcēlis visus plānotos mārketinga pasākumus, lai ietaupīto naudu novirzītu nozares atbalsta pasākumu īstenošanai pēc krīzes, norādīja Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka, saprotot situācijas nopietnību, birojs sācis budžeta, rīcības un finanšu plāna izstrādi, lai pēc krīzes beigām maksimāli ātri Rīgā atgrieztu tūristus.

"Mums jāapzinās, ka nākotnē konkurence par pasākumiem un tūristiem būs milzīga, citas valstis un pašvaldības būs izstrādājušas atbalsta mehānismus nozares uzņēmējiem, lai iespējami ātri atjaunotu iepriekšējo darījumu un atpūtas tūrisma plūsmu. Rīgai ir vitāli nepieciešams sava efektīva stratēģija, un RTAB tādu izstrādās," uzsvēra Jenzis.

Viņš norādīja, ka birojs pārskatīs plānotos pasākumus un mārketinga aktivitātes, uzklausīs nozares akūtās vajadzības, lai iespēju robežās minimizētu tās zaudējumus un maksimizētu atbalstu. Plāna izstrādē plānots piesaistīt Latvijas tūrisma nozares speciālistus, krīzes vadības ekspertus un arī universitāšu pārstāvjus - ekonomistus un tūrisma nozares ekspertus, kas kopīgā darba grupā ir apņēmušies radīt labākos un efektīvākos risinājumus.

"Jau pašlaik ik dienu notiek darbs ar nozari, tiek sniegti ieteikumi valdībai, darba devējiem un ņēmējiem krīzes radītā negatīvā iespaida mazināšanas pasākumiem. Mēs ceram, ka aizliegumi ceļot nebūs ilgi, bet jebkurā gadījumā tūrisma nozare mainīsies un šīs krīzes iespaids būs vēl ilgi jūtams. Tāpēc tiklīdz situācija normalizēsies, tūrisma jomā būs nepieciešama ātra rīcība tieši pilsētas mārketinga jomā, lai nebūtu jāslēdz visas viesnīcas un restorāni," norādīja RTAB valdes priekšsēdētājs.

RTAB Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, Latvijas kongresu biroja vadītāja Irēna Riekstiņa atzīmēja, ka pēc krīzes visi tūrisma nozares uzņēmumi būs uz izdzīvošanas robežas, tiem nebūs resursu, lai īstenotu, piemēram, mārketinga aktivitātes. "Šajā situācijā RTAB plānotās aktivitātes un valsts atbalsts būs vienīgais glābšanas salmiņš, tāpēc tūrisma nozares uzņēmumi pilnībā atbalsta biroja iniciatīvu," viņa sacīja.

Riekstiņa arī norādīja, ka tūrisma nozare veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Jau ziņots, lai novērstu Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets otrdien, 17.martā, atbalstīja virkni priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) arī informēja, ka Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai ceturtdien, 19.marta, valdības ārkārtas sēdē virzīs priekšlikumu par atbalstu uzņēmumiem krīzes radītas dīkstāves gadījumā, proti, Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbiniekiem valsts maksās 75% no strādājošā darba algas, nosakot izmaksātās summa griestus 700 eiro apmērā.

Nozares, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, vēl tiks izstrādāts, tomēr jau tagad ir zināms, ka valdība varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un restorāniem. Pēc finanšu ministra stāstītā, minētais atbalsts varētu tikt piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, tātad no 12.marta.

Latvijā līdz 14.aprīlim saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.