TŪRISMS. Cilvēki, daba un garšas igauņu salās

 
LUITEMĀ dabas taka – izcila vieta, lai dotos divu kilometru garā pastaigā pa kāpām un purvu. Skaista ainava, apbrīnojams klusums un miers, un, ja īpaši paveicas, var redzēt arī kādu savvaļas dzīvnieku ©Līga RUŠENIECE

Ēšana ir viena no nepieciešamībām – tas ir likums dzīvo būtņu pasaulē, tomēr cilvēks ir nolēmis, ka viņam vajag vairāk, un dzīvības uzturēšanu un nodrošināšanu pasludinājis par vienu no baudām.

Tūrisma industrijā viens no augošākajiem segmentiem ir kulinārais tūrisms, ceļojuma iemesls un mērķis var būt ēdienu un garšu iepazīšana. Un pat tie, kas ceļojumā nedodas, garšas kārpiņu nemiera dzīti, tā laikā neatsakās no iespējas izbaudīt dažādas gastronomiskas pieredzes.

Ēdiens ir viens no vilinātājiem, pievilinātājiem. Pēdējā laikā tūrisma nozarē gluži kā sēnes pēc lietus aug dažādi ar kulināriju saistīti pasākumi - māju kafejnīcu dienas, restorānu nedēļas, garšu festivāli... Latviešu tik iecienītajā Sāmsalā, ko gan latviešiem ļoti patīk saukt oriģinālā - Sāremā, notiek daudzi un dažādi pasākumi, ieskaitot operas, valša, rallija un jūras dienas. Vasarās pilsēta ir tūristu pārplūdināta, un vietējie izmēģina dažādas akcijas un atrakcijas, lai, no vienas puses, tūrisma sezonu pagarinātu un, no otras puses, piesaistītu vietējos iedzīvotājus. Tā pirms pieciem gadiem arī kaimiņvalsts Igaunijas lielākajā salā, kas vienlaikus ir arī trešā lielākā sala Baltijas jūrā, tika dibināts festivāls, ko latviski var tulkot gan kā ēdienu, gan kā pārtikas festivālu. Tas tiek organizēts tūristu samazināšanās laikā - septembrī, ilgst nepilnas divas nedēļas un norisinās visā salā, lai gan epicentrs noteikti ir tās vienīgajā pilsētā Kuresārē. Lai arī tas piesaista tūristus no cietzemes, tajā dominē vietējie, tāpēc, ja ir vēlēšanās nebizenēt pa salu kopā ar tūristiem no citām valstīm, bet satikt saliniekus, ir vērts apsvērt iespēju uz Sāmsalu kādreiz doties šī festivāla laikā. Jo īpaši tad, ja šīs salas populārie tūrisma objekti jau sen iepazīti, iespējams, ne reizi vien, un jāmeklē kāds iemesls ne pārāk garā ceļa mērošanai uz šo skaisto salu. Festivāls arī piedāvā plašu programmu - Kūku koncertu, Restorānu nedēļu, Lielo tirgus dienu, ciemošanos saieta namos Ciemos uz ciemu, īpašas vakariņas Sivēns maisā, Zuša zupas vakariņas, Kuresāres ielu pikniku, bērnu restorānu un daudz ko citu. Vienkāršākais veids, kā nokļūt Sāmsalā no Igaunijas cietzemes, ir ar prāmi no Virtsu ostas, no kuras prāmis kursē gandrīz katru pilno stundu. Brauciens pāri jūras šaurumam ilgst 30 minūtes, un, nokļūstot Muhu salas Kuivastu ostā, ceļš tālāk ved pāri simtgadīgajam uz jūras šauruma uzceltajam dambim uz Sāmsalu. Lai nokļūtu salas galvaspilsētā Kuresārē no cietzemes ir nepieciešama aptuveni stunda.

Atpakaļceļā piestājām vietā, kur vienmēr braukts garām - Luitemā dabas takā. Secinājums - izcila vieta, lai divu kilometru garā pastaigā pa kāpām un purvu, izvēdinātu galvu un prātā saliktu pa plauktiņiem visu piedzīvoto. Šajā takā ir arī skatu tornis, no kura lieliski redzama Baltijas jūra. Izcili skaista ainava, apbrīnojams klusums un miers, un, ja īpaši paveicas, var redzēt arī kādu savvaļas dzīvnieku. Starp citu, gide padalījās ar dzīvei noderīgu informāciju - ja nākas purvā iet ne tikai pa labiekārtotām koka takām un izdzīvot gribas, tad jāatceras, ka purvā satiksme notiek pretēji tiem noteikumiem, kas darbojas uz cilvēku būvētajiem ceļiem - purvā ir droši stāvēt uz sarkanīgiem un dzeltenīgiem ciņiem, bet nedrīkst kāpt uz zaļganiem. Pastaiga pa dabas takām kļūst arvien populārāka arī Igaunijā, līdzīgi kā citviet pasaulē. Katrā no vairāk nekā 200 dabas takām Igaunijā ir skaitītāji, kas piefiksē ikvienu apmeklētāju, un ir saskaitīts, ka valstī, kur ir apmēram 1,3 miljoni iedzīvotāju, 2015. gadā dabas takās iegriezušies vairāk nekā divi miljoni apmeklētāju.

 

Rīgas namu pārvaldnieks