Pētījums: visatzinīgāk viesošanos Rīgā novērtē tūristi no Ukrainas, Krievijas un Lietuvas

© f64

Rīgas vēsturiskā mantojuma apskate un izcili restorāni ir galvenie iemesli, kāpēc tūristi izvēlas apmeklēt Latvijas galvaspilsētu, tā liecina pēc “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs” pasūtījuma Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 2018. gadā veiktais ārvalstu tūristu patērētajuzvedības pētījums.

“Šis pētījums vēlreiz apliecina, ka restorāni dod būtisku pienesumu gan tūrisma nozarei, gan visai Latvijas ekonomikai, tāpēc atbalsts ēdināšanas nozarei ir valstiski nozīmīgs. Tieši restorāni un pasaules līmeņa kultūras dzīve pie mums atved inteliģentus un maksātspējīgus viesus. Arī mūsu biedrības apkopotā informācija, liecina, ka pie mums arvien vairāk brauc gardēži, kas novērtē mūsu restorānu kvalitāti un gaumi. Tas ir virziens, kurā mums jāattīstās, ja mēs vēlamies saglabāt pievilcīgu pilsētvidi un vairot kopējo labklājību,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Vairāk nekā puse pētījuma aptaujas respondentu norādījuši, ka savas aktivitātes Rīgā jau izplānojuši pirms ceļojuma. Apmēram 50% iepriekš bija plānojuši arī restorānu apmeklējumus, iepirkšanos un operas/koncerta apmeklējumu.

Kopējais visu respondentu sniegtais Rīgas apmeklējuma novērtējums ir ļoti augusts - 6.2 punkti 7 punktu skalā. Visaugstāk Rīgas apmeklējumu ir novērtējuši viesi no Ukrainas, Krievijas un Lietuvas. Apmierinātību ar pilsētas apskati visaugstāk ir novērtējuši Rīgas viesi no Ukrainas un Krievijas, operas/koncerta apmeklējumus - viesi no Lietuvas un Zviedrijas, bet restorānus un kafejnīcas - viesi no Ukrainas, Krievijas, Lietuvas un Vācijas, kā arī Skandināvijas valstīm.

Nedaudz vairāk nekā puse (50,7%) no respondentiem atzīst, ka Rīgas apmeklējums ir bijis labāks nekā gaidīts, 47,7% to atzinuši kā atbilstošu gaidītajam, bet tikai 1,6% (16 respondenti) ir vīlušies Rīgas apmeklējumā, atzīstot, ka tas ir bijis sliktāks nekā gaidīts.

Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.