Stilīgi, prestiži un ļoti populāri galamērķi ir bijuši, ir un būs. Tomēr dzīve, gluži kā jūra, allaž piedāvā ko negaidītu, neparastu, pārsteidzošu un, pilnīgi neticami, bez maksas pieejamu ikvienam – to varētu teikt par šīs tūrisma sezonas jaunpienācēju, piekrastes gājēju ceļu Jūrtaka.
«Gribējām izveidot vienu garu taku. Kāpēc? Līdz šim Latvijā ir plaša pieredze veidot īsas takas dabā, un tās patiešām ir ļoti populāras. Piemēram, Kurzemē vien tādu ir ap 90, kuru garums vidēji ir līdz pieciem kilometriem. Eiropas mērogā ir populāras garāku distanču dabas takas, un mēs, kopā ar saviem sadarbības partneriem, nolēmām tādu izstrādāt,» par ieceri stāsta Lauku tūrisma asociācijas speciālists Juris Smaļinskis. Šaubu arī nav bijis par to, ka šai takai ir jāiet gar jūru, jo gandrīz 500 kilometru garais jūras krasts arī ir pieejams gandrīz visā tā garumā, protams, izņemot ostas, kurām nav grūtību apiet apkārt, un lielo upju pietekas, piemēram, Daugavas, Lielupes, Salacas, Ventas, Gaujas, tomēr tām relatīvi tuvu atrodas tilti.
Kā mēdz teikt ne tikai latviešu tautas pasakās - domāts, darīts, un asociācija Lauku ceļotājs uzņēmusies idejas virzību, rakstījusi projektu, kas arī ticis īstenots Interreg Igaunija - Latvija projektā kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā ietvaros. Rezultātā Latvija ar savu ideju iekļāvusies apjomīgā Eiropas projektā - Jūrtaka ir garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti, kas sākas pie Lietuvas un Latvijas robežas Nidas ciemā Latvijā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā. Kopējais takas garums ir ap 1200 kilometru, no kuriem 580 kilometru ir Latvijā, bet 620 kilometru Igaunijā, un tas ir garākais pārgājienu maršruts Baltijas valstīs. Turklāt ejams jebkurā gadalaikā, ja vien dabas nodomi un tās radītie apstākļi to pieļauj. Jāpiebilst, ka E9 maršruts sākas pie Sv. Vincenta raga Portugālē un beidzas Narva-Jēsū Igaunijā pie Narvas ietekas Somu līcī.
Varētu jautāt - kur āķis? Jo kurš gan nevar uzvilkt savus visērtākos apavus, paņemt līdzi vien to, kas būšanu dabā padara komfortablu, un doties izvēlētajā virzienā? Visi var, bet ne visi dodas. Dažiem vajadzīgs uzmundrinājums, dažiem - ceļabiedrs, dažiem - labi piemēri, bet daudziem - plaša informācija par to, ka jūras krastā, kur dažviet par civilizācijas esamību liecina vien tikai divkājainā dzīvnieka radītie un izmestie atkritumi, tomēr nebūs jājūtas kā uz vientuļas salas. Projekta veidotāji šo maršrutu ir izstrādājuši, vispirms paši to izejot, pēc tam izveidojot ceļvedi Jūrtaka, kas meklējams tāda paša nosaukuma lapā internetā. Ceļvedis noderēs tiem zinātkārajiem un precīzas struktūras cienītājiem, kas pat savā atvaļinājumā, kas tiek pavadīts dzimtajā zemē, kura ir tik maza, ka nomaldīties, šķiet, nav iespējams, negrib ļauties improvizētai atpūtai un pirmatklājēja instinktam. Īsi sakot - piekrastes gājēju ceļa Jūrtaka 1200 kilometru sadalīti astoņos posmos - Dižjūra (Baltijas jūras Kurzemes piekraste), Mazjūra (Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste), Jūrmala un Rīga (Latvijas populārākā kūrortpilsēta un galvaspilsēta), Vidzemes piekraste (Rīgas jūras līča austrumu piekraste), Pērnava un zvejnieku ciemi (Pērnavas līča piekraste), Matsalu nacionālais parks un Rietumigaunijas salas (Matsalu līcis, Sāmsala, Muhu, Hījumā, Vormsi salas), Hāpsala un piekrastes zviedru ciemati (Hāpsalas līcis un Noarotsi pussala, Osmusāres sala), Ziemeļrietumigaunijas klintis un ūdenskritumi (Somu līča krasts). Un ir vēl sīkāks sadalījums - 60 atsevišķu vienas dienas gājienu, un katra diena ir kā atsevišķs, neatkarīgs maršruts ar detalizētu aprakstu. Dienas savienojot, var veikt vairāku dienu maršrutu. Ceļvedī ir norādīts katras dienas ieteicamais starta un finiša punkts, kā arī praktiska informācija par naktsmītnēm un maltītes ieguves vietām.
Šis ir tas gadījums, kad tieši ceļvedis (to var apskatīt un izdrukāt projekta mājaslapā internetā) kalpo gan kā praktisks pavadonis, gan kā iedvesmas avots. Arī kā kārdinātājs un kūdītājs, jo tajā ir norādīti apskates vērtie objekti (visā maršrutā tādu ir ap 500), kuri atrodas netālu, iespējams, vien kāpas otrā pusē. Neatkarīgās notestētajā Jūrtakas maršrutā blakus jūrai bija Lapmežciema pagasta muzejs - pirms 30 gadiem izveidotais un šā gada sākumā pēc rekonstrukcijas atvērtais. Gaumīgi, stilīgi un informatīvi bagāti iekārtotais muzejs sniedz informāciju par šīs apkaimes vēsturi, cilvēkiem un visraksturīgāko nodarbi - zvejniecību.
Starp citu, viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir - ejot gar jūru, kā tikt pāri mazajām upēm, kurām nav tiltu vai laipu? Brienot. Tik vienkārši. Iespējams, ka vasaras vēl atlikušo daļu var izmantot tikpat vienkārši un nesarežģīti - aizbraucot līdz jūrai un pāris dienas, kaut vai tikai vienu dienu, noejot gar tās krastu.
