Ir vismaz divi iemesli, lai šīs nedēļas nogalē dotos uz Kurzemes jūrmalu – 1. un 2. jūnijā Slīteres Nacionālajā parkā jau desmito gadu notiks Ceļotāju dienas, bet Lībiešu krastā Latvijā pirmo reizi notiks Mājas kafejnīcu dienas.
Lībiešu jeb Līvu krasts mūsdienās ir piekrastes ciemi no Ovišiem līdz Ģipkai - gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastiem. Nepilni 50 kilometri īpašas vietas Latvijā, kas padomju laikos bija slēgta teritorija, kurā varēja iekļūt tikai ar speciālām atļaujām. Lībiešu krasta traģiskā vēsture ir postījusi Latvijas pamatiedzīvotāju lībiešu jeb līvu likteņus, tautas likteni, un tas, ka mūsdienās ir aptuveni 250 cilvēki, kas sevi sauc par lībiešiem (lai arī tikai retais runā savas tautas valodā), protams, ir traģiski. Vēsture rādīs, vai iznīcības ritenis būs vēršams atpakaļgaitā, bet šodien ir iespējams iepazīt šo īpašo vietu, uzzināt par lībiešu pēdām latviskajā kultūrā, un katram pašam mēģināt atbildēt, vai viņa asinīs arī ir kāda lāse lībiskā. Lauku ceļotājs jau vairākus gadus strādā pie projekta Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis, tajā ir iekļauti četri etnisko kultūru reģioni - Suitu novads un Lībiešu krasts Latvijā, Setu zeme (Setomaa) un Kihnu sala Igaunijā, lai veidotu piedāvājumu tūristiem, iepazīstot šīs kultūras. Visi šie reģioni ir īpaši un unikāli ar savu etnisko kultūru un vērtībām, un sauklis Dzīvās tradīcijas: Unikālais vieno apvieno visus četrus reģionus, izceļot to, ka katrā reģionā ikdienā tiek uzturētas vietējās unikālās tradīcijas. Cik dzīvas ir šīs tradīcijas, katram pašam jāpārliecinās, tāpēc pārrobežu projekta Interreg Estonia-Latvia ietvaros Neatkarīgā devās uz Lībiešu krastu. Un iesaka šajā nedēļas nogalē turp doties ikvienam, kuru interesē ne tikai lībiešu vēsture un kultūra, bet arī šī zemes nostūra savdabība, jo tieši 1. un 2. jūnijā Slīteres Nacionālajā parkā jau desmito gadu notiks Ceļotāju dienas, bet Lībiešu krastā pirmo reizi notiks Mājas kafejnīcu dienas.
Kurzemē vienīgajā nacionālajā parkā notiekošās Ceļotāju dienas jau atradušas savu auditoriju, un ar katru gadu pieaug to ceļotāju skaits, kas izmanto iespēju par baltu velti iepazīt unikālo parka vidi kopā ar dabas un novada pētniekiem - kā profesionāļiem, tā amatieriem. Takas, kuras var iepazīt, ļaujoties vietējo cilvēku gaumei, parasti nav īpaši zināmas un populāras, turklāt daudzas nav arī ikdienā pieejamas. Ņemot vērā cilvēku dažādo gaumi un ieradumus, interesentiem ir sarūpētas pat daudzas iespējas - izzinošā pastaigā var doties pa vieglu, grūtu un ļoti sarežģītu pārgājiena taku, to var darīt arī agri no rīta vai vēlu vakarā. Ceļā var doties pa sauszemi, pa jūru (piemēram, pa Irbes upi, pa jūru uz Kolkas bāku), ar binokli (vērot putnus) vai bez tā. Lai atrastu sev saistošāko piedāvājumu, jāieskatās www.sliteresdiena.lv.
Ja jau nedēļas nogalē tikts līdz Kurzemes jūrmalai, tad tikai lielas nepieciešamības gadījumā vajadzētu steigties atpakaļ pie savām mīļajām čībām un televizora pults. Lai vai cik spēcīgs ir publiskajā telpā dominējošais priekšstats, ka Lībiešu krastā dzīvu lībieti vai vismaz lībiešu valodā nerunājošu, tomēr lībiešu kultūru lolojošu cilvēku nevar sastapt, tas izrādās aplams. Tādus ļaudis sastapt var, lai gan ir jāpapūlas vai arī jābūt lielai veiksmei. Kurš gan nezina, ka latvietis ir savrups tipiņš, bet vēl savrupāks ir kurzemnieks, un arī Lībiešu krastā tādu ir gana daudz, jo īpaši starp tiem, kuru rocība ļāvusi tur iegādāties īpašumus apmēram kāpu zonā vai ļoti tuvu tai. Viss liecina par to, ka Lībiešu krastā mītošie uzņēmēji mazliet apslāpējuši savu savrupību un sarīkojuši pirmās Mājas kafejnīcu dienas ar autentisku ēdienu klāstu vairākos desmitos mājsaimniecību, sākot no Valpenes, Dundagā, Šlīterē, Mazirbē, Košragā, Pitragā, Kolkā, Melnsilā. Tas nozīmē, ka tikai divas dienas ikviens var doties uz Lībiešu krastu un, personiski neaicināts, ieciemoties kādā sētā un izbaudīt vietējā kulinārā mantojuma maltītes. Jāliek aiz auss, ka Mājas kafejnīcu dienas ir mazliet maldinošs nosaukums - ceļotājiem pa Lībiešu krastu ikdienā netiek dota iespēja tur paēst kādā mājas kafejnīcā, jo tādu tur vienkārši nav. Diez vai kāds uzņēmējs, kurš gribētu nodarboties ar sabiedrisko ēdināšanu, varētu izdzīvot kaut pāris dienas, jo tā nu reiz ir vieta, kur varētu pietikt ar 1. klases zināšanām matemātikā, lai saskaitītu tūristus, kuri būtu tikt izsalkuši, ka enerģijas rezervju atjaunošanas nolūkos nespētu tikt līdz Ventspilij vai Rojai. Šīs nedēļas nogalē vietējie aicina nebraukt cauri Lībiešu krastam, bet - uz to, pie viņiem, jo ciemos gaidīs 22 īpašās mājas kafejnīcas, kas durvis saviem viesiem vērs tikai šajās dienās, sarūpējot īpašus ēdienus, piemēram, sklandrauš, drupšiņzup, drādž, skābputr, drupanmaiz, knapsieriš... Tiek solīta arī lībiešu aukstā zupa slorkam, rūšrāceņi un pašu cepta maizīte. Saldajā - cimdiņpankūkas, omītes sklandrausis, mannā šūm, ūdensklinģeri…
Gastronomiskās baudas visos laikos bijušas labs stimuls un motivators, tomēr ir vērts izmantot iespēju, lai uz Lībiešu krastu dotos pēc stāstiem, ko nevar izlasīt grāmatās un bukletos, bet var gūt personiskā saskarsmē. Un stāsti Lībiešu krastā ir visai skarbi.
Aizvadītajā gadā lībiešu kultūrtelpa tika iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un tiek strādāts, lai iesniegtu pieteikumu UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstam. Protams, grūti paredzēt, vai tas izdosies tikpat labi kā suitiem, kas tur jau iekļuvuši, un ne tikai tāpēc, ka lībiešu nav nemaz tik daudz, bet vēl mazāk ir to, kas patiešām dzīvo Lībiešu krastā.
Tieši Slīteres Nacionālā parka teritorija ir viena no mazākās tautas pasaulē - lībiešu - lokalizācijas vietām. Daudzi no lībiešu pēctečiem vasarās tur mīt savu dzimtu mājās, tāpēc šis ir ļoti labs laiks, lai legāli un neaicināti uzzinātu par lībiešu vēsturi, dzimtas likteņiem un reāliem dzīvesstāstiem.
***
DODOTIES UZ LĪBIEŠU KRASTU, VĒRTS IZLASĪT
• Maršruta karte Līvu krasts aicina!. Ar šī maršruta palīdzību ir iespējams iepazīt reģiona tradicionālos ēdienus, svētku tradīcijas un citas vērtības, kas šo reģionu padara tik unikālu, turklāt tā tradīcijas joprojām caurvij vietējo iedzīvotāju ikdienu.
• Lībiešu krasta ceļvedis. Tajā uzskaitīti galvenie ar Lībiešu krastu saistītie vēsturiskie notikumi, interesanti fakti, aprakstītas 23 vietas, kur var iepazīt lībiešu mantojumu, minēti svarīgākie ikgadējie notikumi, kā arī pievienota maza latviešu-lībiešu vārdnīca. Pieejams: latviešu, angļu, igauņu un vācu valodā.
• Maršruts Līvu krasts aicina ir Lauku ceļotāja izstrādātais vienas dienas maršruts Līvu krasta apceļošanai ar auto.
Vairāk par lībiešiem: http://www.livones.net/lv