TŪRISMS. Latvijas apceļošana kopā ar rogainingu
Tie, kas mani nav redzējuši pēdējos trīs gadus, ir šokēti par manu ārējo izskatu, jo šajā laikā esmu atbrīvojies no liekiem 30 kilogramiem svara. Tradicionālais jautājums, ko man uzdod, ir par manu diētu. Taču mana atbilde ir daudz vienkāršāka.
Pirms trim gadiem es beidzot saņēmos pārtraukt mazkustīgu dzīves veidu un sāku regulāri nodarboties ar sportu, kas mani visvairāk saista. Rogainings ir komandu orientēšanās sports apvidū īpaši garā distancē. Klasiskajā gadījumā tās ir 24 stundas. Lai gan jaunībā varēju noskriet maratonu un spēju neatpalikt no galvenās grupas velosporta sacensībās 200 kilometru distancē, tomēr, atsākot intensīvi sportot vecumā pāri piecdesmit gadiem, atklāju, ka mani griesti ir 4-6 stundu gara distance. Lai vispār spētu izturēt pilnu rogaininga formātu, ķermenis bija jāsagatavo. To sapratis, es ikdienas darba ritmā centos ieplānot aktīvu vienas stundas sporta nodarbību. Aptuveni divu gadu laikā, pakāpeniski palielinot slodzi (sākumā skrēju 2 km dienā, bet ar laiku distanci palielināju līdz 8 km), es sasniedzu līmeni, ka jau varēju ejot izturēt pilnu rogaininga distanci. Pa šo laiku atvadījos no 30 svara kilogramiem. Mans mērķis nebija samazināt svaru, bet tā bija blakne, kas radās sagatavošanās procesā, lai es spētu izturēt pilnu rogaininga sacensību formātu.
Taču rogainings nav tikai slodze. Tas ir sporta veids, kas fantastiski labi palīdz iepazīt Latviju.
Rogaininga noteikumi paredz, ka komandā ir jābūt vismaz diviem dalībniekiem. Komandas vienlaikus saņem sacensību norises vietas karti, kurā ir atzīmēti kontrolpunkti. Komandas uzdevums ir, orientējoties apvidū tikai ar kartes un kompasa palīdzību, apmeklēt pēc iespējas vairāk kontrolpunktu. Distancē izvietoto kontrolpunktu vērtība (punktu skaits) mēdz atšķirties. Parasti tuvāk finišam novietotiem kontrolpunktiem vērtība ir mazāka, bet tālāk novietotajiem kontrolpunktiem - lielāka.
Pirmās sacensības Latvijā 2003. gadā
Rogainings nav ļoti vecs sporta veids. Pirmās oficiālās rogaininga sacensības Latvijā, lietojot šo nosaukumu, notika 2003. gadā. Tie, kam ir lielāka pieredze orientēšanās sportā, droši vien zina, ka klasiskajā orientēšanās sportā ir divu veidu distances - pavēles un izvēles. Pavēles distancē kontrolpunkti ir jāapmeklē noteiktā secībā un uzvarētāju nosaka pēc īsākā distancē pavadītā laika. Savukārt izvēles distancē dalībnieks saņem karti ar kontrolpunktu novietojumu un uzvar tas, kurš kontrollaikā (parasti vienā stundā) atzīmējas vislielākajā kontrolpunktu skaitā. Rogainings zināmā mērā ir līdzīgs orientēšanās sporta izvēles distancei, tikai kontrollaiks ir lielāks un katram kontrolpunktam ir atšķirīga ieskaites punktu vērtība. Tā kā pastāv līdzība ar orientēšanās sportu, tad ļoti bieži orientēšanās sacensību dalībnieki piedalās arī rogaininga sacensībās. Rogainingā, tāpat kā orientēšanās sportā, rezultātu apkopošana notiek pa dzimuma un vecuma grupām. Jaunieši konkurē ar jauniešiem. Plašāk pārstāvēta ir Open grupa. Tie, kuri ir vecumā starp 40 un 55 gadiem, konkurē veterānu grupā. Vecākiem par 55 gadiem ir sava - superveterānu grupa. Katrā vecuma grupā komandas ir sadalītas trīs grupās - vīriešu, sieviešu un jauktās (abu dzimumu dalībnieki). Starptautiskās sacensības rogainingā notiek ar 24 stundu ilgu kontrollaiku. Latvijā šāda formāta sacensības parasti notiek tikai reizi gadā - Latvijas rogaininga čempionātā. Latvijā vispopulārākās ir ar daudz īsāku - divu, četru vai sešu stundu - kontrollaiku, tāpēc Latvijas rogainingos tiek veidotas arī bērnu, jauniešu un ģimeņu grupas ar noteikumu, ka komandā ir jābūt vismaz vienam bērnam, jaunākam par 12 gadiem, utt. Starp rogainingu un orientēšanās sportu pastāv dažas atšķirības. Rogainingā neizmanto parastās, ļoti detalizētās orientēšanās kartes. Pēc starptautiskajiem noteikumiem rīkotajās sacensībās rogainingā izmanto kartes, kuru mērogs ir no 1:24 000 līdz 1:64 000. Ja orientēšanās sacensībās dažkārt jāsameklē, kurā no desmit bedrēm meža nogabala vidū ir noslēpts kontrolpunkts, tad pēc starptautiskajiem noteikumiem rīkotajās rogaininga sacensībās kontrolpunktus nedrīkst slēpt - kontrolpunktiem vai zīmīgam orientierim to tuvumā ir jābūt labi pamanāmiem.
Latvijā ir pieņemts, ka lielākajā daļā sacensību tiek lietotas kartes mērogā 1:20 000 (vienā centimetrā - 200 metru). Starptautiskās sacensībās ir aizliegts izmantot jebkādas papildu ierīces - GPS, altimetru vai soļu skaitītāju. Distancē drīkst izmantot tikai mehānisko pulksteni, kompasu un karti. Sakaru ierīcēm ir jābūt izslēgtām, tās jāievieto slēgtā maisiņā, kuru drīkst attaisīt tikai ārkārtas gadījumā. Sakaru ierīces maisiņa atvēršana nozīmē izstāšanos no sacensībām jeb diskvalifikāciju. Savukārt lielākajā daļā Latvijā novadu un pilsētu rogaininga sacensībās pastāv obligāta prasība, ka distancē ir jābūt mobilajam telefonam. Uz kartes tiek norādīts telefona numurs, pa kuru var sazināties ar organizatoriem, sūtot SMS utt.
Pilna distance ir ļoti liela slodze
Rogainings ar 24 stundu kontrollaiku ir ļoti liela slodze. Pasaules līmeņa sportisti distanci veic pārsvarā skriešus un šajā laikā pieveic vairākas maratona distances. Turklāt skriešana ir nevis pa līdzenām ielām kā parastā pilsētu maratonā, bet pa aizaugušām pļavām, purviem, krūmājiem, kritalu pilniem mežiem un izcirtumiem, pārvarot paugurus, upes un grāvjus. Turklāt komandām ir jāspēj vienlīdz labi orientēties gan dienas tumšajā, gan gaišajā laikā. Savukārt Latvijas novadu un pilsētu rogainingi ilgst tikai divas, trīs, četras vai sešas stundas. Katra komanda pati izvēlas, cik garu distanci plānot, vai vispār skriet vai arī tikai iet, cik garas būs atpūtas pauzes. Rogainingā komandas brīvi izvēlas, kurus punktus apmeklēt, bet kurus - neapmeklēt. Ja kādu punktu ir grūti atrast, tad ir iespējams to pārstāt meklēt un turpināt distanci, meklējot nākamos punktus. Tie, kuru mērķis ir cīņa par medaļām, plāno distanci tā, lai savāktu maksimālo punktu skaitu. Savukārt tie, kuru galvenais mērķis ir aktīvā atpūta, var iekļaut savā distancē tos kontrolpunktus, kuri ir novietoti pie ļoti interesantiem apskates objektiem. Ļoti daudzi rogaininga sacensību organizatori vairākus kontrolpunktus noteikti novieto augstāko pauguru virsotnēs ar burvīgu panorāmas skatu. Ļoti bieži Tukuma apkārtnes rogainingos kāds punkts mēdz būt Milzukalna vai Āžukalna virsotnē. 2017. gada pasaules čempionātā, kas notika Rāznas ezera apkārtnē, viens punkts bija Lielā Liepukalna virsotnē, bet cits punkts - Mākoņkalna virsotnē. Novadu rogaininga sacensībās vairākus punktus parasti novieto pie izciliem kultūras vai dabas pieminekļiem - baznīcām, atsegumiem, dižkokiem, dižakmeņiem vai muižu drupām utt. Šogad Skaistkalnes rogainingā vairāki kontrolpunkti bija novietoti pie karsta kritenēm. 2017. gada janvārī Ziemassvētku kauju rogainingā kontrolpunkti bija izvietoti šo kauju norises un piemiņas vietās (togad tika atzīmēta Ziemassvētku kauju simtgade). Šogad Olaines rogainingā daudzi kontrolpunkti bija novietoti pie padomju laika militārajiem objektiem un pasaules karu aizaugušajiem ierakumiem un bunkuriem utt. Līdzīga pieeja ir arī daudzos citos rogainingos, tātad piedalīšanās rogaininga sacensībās nozīmē, ka sacensību norises vieta tiks pamatīgi iepazīta.
Sacensības un pilsētas svētki
Dažkārt pilsētas rogaininga sacensības tiek apvienotas ar novada vai pilsētas svētkiem. Bauskas rogaininga sacensības notiek vienlaikus ar Bauskas pilsētas svētkiem, un sacensību dalības maksā ir iekļautas arī ieejas biļetes uz pilsētas svētku koncertiem un izklaidēm.
Ļoti masveidīgs pasākums, kurā piedalās vairāk nekā tūkstotis dalībnieku, ir Rīgas rogainings. Regulāra piedalīšanās Rīgas rogainingā ir fantastiska iespēja ļoti labi iepazīt visas Rīgas apkaimes. Vairāku gadu laikā, piedaloties Rīgas rogainingos, esmu kājām pa Rīgu un Rīgas tuvāko apkārtni veicis vairākus simtus kilometru. Kājāmgājēju Rīga ir pavisam cita Rīga nekā tā, kas paveras no automašīnas loga vai kura ir pieejama saistībā ar sabiedriskā transporta pieturvietu izvietojumu. Tiem, kuriem nav pieredzes piedalīties šādā veida sacensībās, būtu ieteicams sākt, piesakoties tieši Rīgas, Jūrmalas vai citu pilsētu rogainingos. Nomaldīties pilsētās ir grūtāk, bet orientēties pēc pilsētu ielām - daudz vieglāk nekā mežu masīvos ar biezu pamežu. Lielāks izaicinājums ir sacensības, kuras notiek mežainos un saimnieciskas darbības minimāli skartos apvidos - Gaujas senlejā, Vidzemes Centrālajā augstienē, Latgales augstienē vai Kurzemes mežos.
Rogaininga sacensībās ir ārkārtīgi svarīgi ievērot aizliegumus. Sacensību kartēs ir norādītas teritorijas, kuras nedrīkst šķērsot, ja to īpašnieks nevēlas, ka viņa īpašumā notiek šāda veida sporta aktivitātes. Kartē kā aizliegtas tiek norādītas teritorijas, kuras tiek izmantotas saimnieciskiem (karjeri) vai militāriem (poligoni u.c.) mērķiem. Pat tad, ja kartē īpaši aizliegumi nav norādīti, noteikti nevajadzētu šķērsot iekoptus dārzus, zālājus vai labības laukus. Sacensību norises vietā nekādā gadījumā nedrīkst izmest jebkādu aprīkojumu vai arī atstāt neorganiskas izcelsmes atkritumus. Viss, kas tiek ienests un netiek apēsts vai izdzerts, ir jāiznes arī laukā. Atkritumi ir jāizmet tikai šim mērķim domātajās vietās.
Sacensībās ir jārespektē cilvēku privātums. Ja ir iespējams, nevajadzētu traucēt cilvēku privātumu, atturoties iet cauri viensētu pagalmiem u.c., taču daudzviet vietējie iedzīvotāji ir ļoti viesmīlīgi un, zinot, ka viņu apkārtnē notiek sacensības, pie viensētām ceļa malā mēdz novietot galdu ar cienastiem sacensību dalībniekiem - augļiem, ievārījumu, bērzu sulām utt.
Sākt nodarboties ar rogainingu ir ļoti vienkārši - savlaicīgi jāpiesakās kādā no sacensību mājaslapām. Ja nav nepieciešamā inventāra, tad to var izīrēt. Parasti organizatori piedāvā izīrēt identu - elektronisku ierīci, ar kuru ir jāatzīmējas startā, kontrolpunktos un finišā, kā arī kompasu. Tad ir laikus jāierodas sacensību norises vietā, jāpaņem karte, jāizplāno distance, un, atskanot starta šāvienam, sacensības var sākties.
Šogad 25 sacensības
Latvijā ir ievērojami pieaugusi rogaininga popularitāte. Šogad vien 25 dažādās Latvijas vietās jau notika vai notiks rogaininga sacensības. Piedaloties rogaininga sacensībās, ir iespējams viena gada laikā apceļot teju vai trešo daļu no Latvijas. Šogad jau ir notikušas rogaininga sacensības Embūtē, Rīgā, Skaistkalnē, Ventspils novadā, Dolē un Olainē. Līdz gada beigām vēl var pagūt piedalīties lielākajā daļā no daudzveidīgajām 2019. gada rogaininga sacensībām.
Manuprāt, rogaininga būtību visprecīzāk izsaka Rūdolfa Blaumaņa četrrinde:
«Kas godīgi pa ceļu ies, Tas maldīt neapmaldīsies. Bet kas gan tādam ziņu dos Par brīnumiem meža biezokņos?»
Es neaicinu kopēt manu veikumu. Atteikties no mazkustīga dzīvesveida var, arī atrodot jebkuru citu interesantu nodarbi, kas nodrošinās regulāru fizisko slodzi. Divas stundas dārza darbos pēc intelektuālas darba dienas būs lielāka slodze par tikpat ilgu pastaigu pa mežu. Taču, ja kādam šķiet interesanta Latvijas apceļošana kopā ar fizisku slodzi, tad rogainings ir jauks veids, kā veselīgi pavadīt brīvo laiku.