Cēsis - tūristu iemīļota pilsēta

© baltic pictures

2018. gads Cēsīm ir bijis pārliecinošs tūrisma nozares izaugsmes gads. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, nakšņotāju skaits Cēsu novada naktsmītnēs pieaudzis par 26%. Ārzemju tūristu skaits pieaudzis par 19%.

Cēsis ir iemīļojuši tūristi no Vācijas, Krievijas, Igaunijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, taču arī latviešu vidū pilsēta un tās apkārtne ir bijusi gana iecienīta. Pilsētā aktīvi tiek domāts par jauniem piedāvājumiem un brīvā laika pavadīšanas iespējām.

Cēsīs Latvijas simtgades jubilejas notikumus atzīmē tieši šogad. Jaunajā pilī līdz rudenim apskatāma Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde Pirmais gads. Izstādē apmeklētājiem ir iespēja interaktīvā veidā iepazīties ar galvenajiem notikumiem un procesiem Latvijas valsts izveides pirmajā, 1918. gadā. Īpaši padomāts ir par jauniešu auditoriju, lai skaidrotu tik sarežģīto mūsu valsts vēstures posmu, tāpēc izstāde ir papildināta ar audiovizuālo materiālu, interaktīvu spēli - Cēsu kauju simulāciju, īpašu izstādes «bērnu ceļu», kuru veidojis izstādes scenogrāfa, mākslinieka Rituma Ivanova dēls - Rasmus Ivanovs, un daudziem citiem apmeklētājiem saistošiem elementiem.

22. jūnijā Cēsīs tiks svinēta Latvijas Uzvaras diena, kas tiek rīkota par godu pirms 100 gadiem notikušajām Cēsu kaujām - pirmajam izšķirošajam pagrieziena punktam Latvijas Neatkarības karā. Dienas programmas centrā būs jaunais cilvēks - ne tikai gadu, bet domāšanas un vērtību dēļ. Programma būs ļoti daudzveidīga, risināsies visā pilsētā un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Svētki pulcēs arī dziedātājus un dejotājus no visas Vidzemes, kuru koncertuzvedums Vienības laukumā aizraus ar mūsdienīgu programmu. Bet Cēsu galvenā artērija - Rīgas iela - būs pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notiks dokumentālas performances. Pēcpusdienā Pirtsupītes gravā notiks vēsturisko kauju rekonstrukcija. Dienas izskaņā notiks Cēsu kauju simtgadei īpaši veidots koncertuzvedums - muzikālā hronika 1919. Visgarākā diena, kurā sastapsies smagā metāla un simfoniskā mūzika.

Gan pilsētas viesi, gan arī vietējie iedzīvotāji ir ļoti iemīļojuši pastaigas pa Cīrulīšu dabas takām. Šogad tās iegūs vēl vienu jaunu, marķētu atzaru Gaujaslīču posmu, kuru pastaigu mīļotāji ērti varēs savienot ar Ērgļu klintīm, tādējādi dodoties vairāk nekā 20 km garās pastaigās. Taka vedīs pa mazām Cēsu ieliņām, kur iespējams apskatīt gleznainās 19. gadsimtā celtas koka villas un to rekonstrukcijas, kā arī maršruta laikā būs iespējams iepazīt Gaujas Nacionālā parka dabas bagātību un baudīt priežu meža tīro gaisu.

Tomēr tas nav viss, ar ko tūristus šogad priecēs Cēsis! Jau zināmā mākslas telpa Mala šovasar no vecpilsētas pārcelsies uz jaunajām telpām ar vēsturisku auru - Cēsu vecajā alus darītavā. Jaunā Malas un brūža savienība iezīmēs spēcīgu punktu Cēsu kultūrkartē, veidojot pilsētai un iedzīvotājiem svarīgu simbiozi - brūža vēsturiskā mantojuma un tā teritorijas pakāpeniska iedzīvināšana, radot īpašu, atvērtu un autentisku vietu dažādu vecumu un interešu apmeklētājiem.

Vasarā tūristu Cēsīs netrūkts, taču arī ziemā pilsēta un tās apkārtne pārvēršas par ziemas sporta cienītāju paradīzi. Jaunu elpu atguvis Slēpošanas un biatlona centrs Cēsis. Tas piedāvā ļoti labas kvalitātes apgaismotas trases klasiskajai un slidsoļa slēpošanai ainaviskā skujkoku mežā. Trasē trenējas Latvijas sportisti, līdz ar to jārēķinās ar publiskiem apmeklējuma laikiem. Trasē darbojas inventāra noma. Kā pierādījusi šī ziema, slēpotāju trasē nav trūcis, un sniega sega ir sagatavota tik labi, ka slēpot te varēs vēl līdz pat vēlam pavasarim.

Izklaide

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.