Oktobris – kā radīts braucienam uz Svēto zemi

Tūrismā tāpat kā apavu vai rokassomiņu industrijā ir sava mode un savas sezonas aktualitātes. Ja pirms pieciem, sešiem gadiem tā bija Gruzija, tad pirms diviem, trim – Horvātija, savukārt šobrīd par savdabīgu „modes lietu” varam nodēvēt Izraēlu, kurp vēlas nonākt arvien lielāks pašmāju ceļotāju skaits.

Ja 2016. gadā no Latvijas uz Svēto zemi devās 8 tūkstoši tūristu, tad pērn tie jau bija 13 tūkstoši, savukārt šogad pirmajos sešos mēnešos Izraēlu apmeklējuši jau 9 tūkstoši ceļotāju.

Kas tieši rosina mūsu interesi par Tuvo Austrumu pērli, varam tikai minēt. Iespējams, tie ir airBaltic un WizzAir tiešie reisi un pievilcīgās biļešu cenas, iespējams impulsu iepazīt kristietības šūpuli devusi Romas pāvesta vizīte Latvijā. Bet varbūt ziņkārīgie latvieši jau krustām- šķērsām ir izpētījuši Vidusjūras un Melnās jūras piekrasti un tagad vēlas sev atklāt slavenos Sarkanās jūras kūrortus, kur zemūdens pasaules esot pati krāšņākā no visas tās daudzveidības, ko vien iespējams ieraudzīt uz planētas Zeme.

Lai kā arī būtu, runājot par Izraēlas apceļošanu, tūrisms nav atraujams no politikas un vēstures. Atrodoties starp Palestīnu, Sīriju, Ēģipti un Libānu, Izraēlas ģeopolitiskā situācija nebūt nerosina tūristos vēlmi doties uz šo reģionu. Un tomēr...

Katru gadu uz Kristietības šūpuli dodas miljoniem ceļotāju, kurus saista Nāves jūras neatkārtojamā ainava, reliģiskie objekti, Sarkanās jūras fauna, tuksnešu pārgājieni un vēl virkne lietu, kas raksturīga tikai un vienīgi Izraēlai.

Vislabākais laiks- oktobris

Uz Āzijas valstīm vispareizāk ir doties novembra izskaņā, Eiropas dienvidu apceļošanai mēs parasti izvēlamies augusta nogali, savukārt Izraēlas burvību vislabāk baudīt oktobrī.

Kā sarunā ar nra.lv skaidro Izraēlas vēstnieces Latvijā vietnieks Cvī Mirkins (Tzevy Mirkin), tad mūsu platuma grādu ceļotājiem augusts Izraēlā būs nepārvarami karsts, savukārt septembrī tiek svinēta virkne nacionālo svētku - tostarp Jaunais gads -, kas nozīmē ārkārtīgi daudz brīvdienu, milzīgu satiksmi un lielu iekšējā tūrisma plūsmu. „Septembrī valsts uz mirkli sastings. Iestādes ir slēgtas, skolās brīvdienas, pilsētās klusums,” smejas vēstnieces vietnieks, piebilstot, ka tieši oktobris būs piemērots laiks Izraēlas apceļošanai gan klimatiskajā ziņā, gan dēļ mierīgākiem iekšzemes apstākļiem.

„Kad draugi no Latvijas vaicā, kad būtu vispareizāk doties uz Izraēlu, pirmais, ko pārjautāju - kāda ir jūsu attieksme pret karstumu?,” turpina Cvī Mirkina kungs. „Vasarā termometra stabiņš stabili turas virs +40 grādu atzīmei un šāds klimats saglabājas līdz pat septembra vidum. Tādēļ es tomēr iesaku ceļojuma somas kravāt septembrī, oktobrī, vai aprīlī, maijā.”

Izraēlā gaisa temperatūra mēdz būt krasi atšķirīga, it sevišķi ziemā. Kalnainajos reģionos ir vējains un auksts (Hermonas kalna virsotni gandrīz visu gadu klāj sniegs). Jeruzalemē vismaz reizi gadā snieg. Piekrastes pilsētās — Telavivā un Haifā ir Vidusjūras klimats ar vēsām, lietainām ziemām un garām, karstām vasarām, savukārt augstākā temperatūra 53,7 °C ir reģistrēta Jordānas ielejas ziemeļdaļā.

Nedēļa sākas ar svētdienu

Vēl viens aspekts, kuru nedrīkst neņemt vērā dodoties uz Svēto zemi, ir sabats, šabats jeb atpūtas laiks, kas jūdaismā tiek ievērots daudz striktāk nekā svētās dienas svētīšana kristīgajā reliģijā. Proti, ir stingri jāatceras, ka Izraēlā nedēļa sākas svētdienā, savukārt piektdiena un sestdiena ir brīvdiena. Turklāt - brīvdiena vispārākajā pakāpē, kas nozīmē, ka no piektdienas pēcpusdienas līdz sestdienas vakaram nestrādā daudzi muzeji, nekursē sabiedriskais transports, var būt slēgti daudzi veikali un iestādes. No piektdienas pēcpusdienas līdz sestdienas vakaram mazpilsētas ir pilnībā „izmirušas”, tajās nenotiek nekas, savukārt lielpilsētās strādājošs restorāns vai lielveikals būs vieglāk atrodams.

Pētiet autoceļu karti!

Ja esat nolēmis apceļot Izraēlu pats uz savu galvu, tad vēl lielāks izaicinājums par sabatu, jums var izrādīties autoceļu tīkls un neizpratne - kur īsti atrodas Palestīnas autonomās teritorijas un kā nejauši tajās neiebraukt?

Ja ar Vidusjūras piekrasti un Gazas sektoru robežlīnijas jautājumos viss vairāk vai mazāk ir skaidrs, tad Rietumu krastā un pierobežā ar Jordāniju Izraēlas un Palestīnas teritorijas gadu gaitā ir mainījušās un arī šobrīd atgādina nevis ar lineālu novilktu līniju, bet drīzāk lupatu deķi, kas vietām iezīmē Izraēlu, bet vietām - Palestīnu.

Nevienam nav noslēpums, ka attiecības starp Izraēlu un Palestīnas pašpārvaldi nav vienkāršas un automašīna ar Izraēlas numurzīmēm ne visur tiks uztvertas ar sajūsmu. Tāpat vairums autonomu, kas izīrē mašīnas Izraēlā, kā nosacījumu uzstāda aizliegumu iebraukt Palestīnas autonomijā. Cvī Mirkins akcentē, ka „nejauši” iebraukt Palestīnā neesot iespējams. „Tā ir mūsu ikdiena. Starp Izraēlu un Palestīnu it visur ir armijas posteņi. Nejauši šķērsot robežu nav iespējams.”

Jāpiebilst, ka Rietumu krastā kā nerakstīts likums ir autoceļu dalījums A, B un C kategorijās, kur pirmie ceļi ir paredzēti Izraēlas pilsoņu ceļošanai, otrie - tiek izmantoti kopīgi, bet trešie - iet cauri Palestīnas teritorijām un pa tām izraēlieši nebrauc. Tā, piemēram, ir šoseja numur 90, kuras stratēģiskais izvietojums ir tik nozīmīgs, ka to izmanto gan palestīnieši, gan izraēlieši, savukārt šoseja numur 60 ir atstāta tikai Palestīnas lietošanai.

Cvī kungs neslēpj - viskomfortablāk tūristi jutīsies Izraēlas vidienē, lielajās Izraēlas pilsētās, kur drošības jautājumi nostādīti ļoti augstā līmenī.

„Bruņoti cilvēki ir daudzviet. Pat, ja jūs viņus neredzēsiet, situācijas kontrole notiek nemitīgi. Mēs esam iemācījušies nodrošināt mieru tā, lai neradītu civiliedzīvotājiem pārlieku stresu ar komuflāžas tērpos ģērbtiem cilvēkiem ielās. Arī Bena Guriona lidostā kontrole, iespējams, būs lielāka nekā kādā citā Eiropas valstī, taču tas viss tiek darīts, lai tūristi un vietējie iedzīvotāji justos maksimāli komfortabli. Tā, piemēram, Telavivā, atšķirībā no citām Eiropas pilsētām, nav tādu rajonu, kurus nav ieteicams apmeklēt drošības apsvērumu dēļ. Lielās pilsētas ir absolūti drošas! Savukārt, ja tūrista ceļi ved tuvāk Rietumu krastam, tad šajās teritorijās ir ievēro elementāri piesardzības noteikumi,” pauž Cvī Mirkina kungs.

Runājot par drošību, jāpiezīmē arī tas, ka jūsu somu saturs tiks pārbaudīts ne vien lidostās un autoostās, bet arī ikvienā lielveikalā. Taču vietējie pie tā jau ir pieraduši un uztver to kā pašsaprotamu procesu.

Kristīgās reliģijas nozīmīgākie punkti

Īpašs stāsts, protams, ir Jeruzāleme, kas ir unikāla vieta gan tās reliģiskās nozīmības, gan politiskās situācijas dēļ. Jeruzāleme - kā Izraēlas galvaspilsēta, kā viena no galvenajām kristiešu pielūgsmes vietām un kā nerimstoši gruzdoša ģeopolitisko konfliktu zona.

Tā ir pilsēta, bez kuras apmeklēšanas nav iedomājams ceļojums uz Izraēlu! Jeruzaleme sastāv no vairākiem rajoniem jeb kvartāliem, kur līdzās pastāv gan musulmaņi, gan jūdaisti, gan kristieši. Mošejas un katoļu baznīcas, ebreju sinagogas un Kristus ciešanu ceļš. Kultūrslāņi, vēstures lappuses, reliģiskie un filozofiskie novirzieni - visa šī raibā līdzāspastāvēšana te ir uzslāņojusies viena uz otras, cieši savijoties savdabīgā vēstures rakstā. Starp citu, tik pat cieša līdzāspastāvēšana Izraēlā ir arī attiecībā uz valodu. 25% Izraēlas pilsoņu ir arābi un, lai gan oficiālās valodas statuss Izraēlā pieder vienīgi ivritam, tomēr arābu valodai ar likumu ir piešķirts īpašs statuss. Lai gan valsts iestāžu valoda ir ivrits, tomēr ir skolas, kurās apmācības notiek arābu valodā un arī oficiālie dokumenti tiek veidoti abās valodās.

Citāda situācija ir ar Bētlemi, kas, būdama kristiešiem un vairumam tūristu tik pat unikāli nozīmīgs objekts kā Jeruzaleme, tomēr atrodas Palestīnas autonomijā un faktiski nemaz neattiecas uz stāstu par Izraēlas apceļošanu. Un tomēr. Vairumam tūristu vizīte Izraelā nozīmēs arī Bētlemes apskati. Visbūtiskākais no padomiem - brauciens uz Bētlemi tomēr būtu jāplāno vietējā gida pavadībā, jo, šķērsojot robežu, var būt dažādas situācijas. Uz dažām stundām iebraukt Bētlemē piedāvā gan uz Jeruzālemes un Telavivas ielām izvietotie tūrisma firmu stendi, gan individuālie gidi, kuri sastopami teju katra nozīmīga tūrisma objekta tuvumā. Tiesa, uzreiz jābrīdina, ka licencētie gidi Izraēlā ir diezgan dārgs prieks un, neatkarīgi no grupas lieluma, izmaksās vismaz 200 euro dienā.

Jāatzīst, ka par salīdzinoši dārgu var nosaukt ne vien Izraēlas gidu cunfkti, bet visu valsti kopumā, ko atzīst arī Cvī Mirkins, tiesa piebilzdams, ka tas, kurš labi meklē, arī Izraēlā var atrast salīdzinoši nedārgas naktsmājas vai restorānus.

Neatkārtojami dabas objekti

Izraēla ir viena no retajām valstīm Eirāzijas kontinentā, kuru Latvija var saukt par jaunāko māsu. Šogad Izraēla svin 70. pastāvēšanas gadadienu.

1947. gada 29. novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju ar aicinājumu izveidot ebreju valsti tobrīd britiem piederošās Palestīnas teritorijā. Izraēlas Neatkarības deklarācija publiski tika pasludināta 1948. gada 14. maijā Telavivā, pieņemot arī neatkarības deklarāciju, kurā tika pieminēta jaunās valsts saikne ar Bībeles laika ebreju valsti un ebreju gadsimtiem ilgi nesasniedzamo sapni par ebreju valsts atjaunošanu.

Gados jaunā valsts ir varējusi savu ekonomiku ievirzīt ražošanas un augsto tehnoloģiju gultnē, kas, pēc Cvī Mirkina teiktā, nosaka arvien augošu dzīves līmeni un arī neizbēgami kāpjošās cenas. Galvenās nozares, kas balsta Izraēlas tautsaimniecību, ir augsto tehnoloģiju ražošana (aviācija, komunikācijas, programmēšana, medicīniskā elektronika, šķiedru optika), papīra un koksnes izstrādājumu ražošana, kā arī dimantu apstrāde, ķīmijas nozare un celtniecības materiālu ražošana.

Lauksaimniecībā noderīga ir tikai aptuveni puse no Izraēlas teritorijas, bet pārējās platības ir ārkārtīgi sausais Negevas tuksnesis, kas tomēr nes valstij savu labumu, būdams kā magnēts tūristiem, pārgājienu cienītājiem un arī unikālās Nāves jūras ainavas meklētājiem. Negevas tuksnesis ir pasakainu dabas parku, pārgājienu taku un arī par pasaules zemāko punktu dēvētās Nāves jūras atrašanās vieta.

Ne velti Izraēlas lielākie „fani” ir tieši amerikāņi, daudzi no kuriem novērtē skaisto ainavu un pārgājienu iespējas.

Arī Cvī Mirkins uzsver, ka tūristiem Izraēlā ir vērts baudīt ne vien kristīgās reliģijas pērles, bet arī dabas objektus, kam līdzīgu nav nekur citur pasaulē. „Tā noteikti ir Nāves jūra ar tās savdabīgajiem kūrortiem, tas noteikti ir Timnas dabas parks ar Zālamana raktuvēm un tuksneša ainavām. Tā noteikti ir Sarkanās jūras piekraste un Eilata, kas pēdējos gados pārvērtusies par plaukstošu kūrortu ar ļoti klusu, rimtu ikdienu, sniegbaltām pludmalēm un pasaulē krāšņāko zemūdens pasauli,” par saviem iecienītākajiem tūrisma objektiem Izraēlā stāsta vēstnieces Latvijā vietnieks.