2.lapa
ASV - Meksika (garums - 3200 kilometri)
Šķiet, ASV prezidenta Donalda Trampa vēlmei uzcelt mūri uz ASV un Meksikas robežas ir arī kādi racionāli iemesli. Gadiem ilgi tā tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām pasaulē, jo te asiņainas cīņas izcīnija konkurējoši narkotiku karteļi, bet tuksnešainā vide ik gadu dzen nāvē vairākus simtus latīņamerikāņu, kas centās nokļūt ASV labākas dzīves meklējumos.
Karteļu karu dēļ uz ASV - Meksikas robežas pēdējo desmit gadu laikā dzīvību zaudējuši vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, bet armijas un karteļu karos visā valstī - vairāk nekā 200 000 cilvēku. Tiesa, pēdējos gados vardarbības līmenis Meksikas ziemeļu štatos esot samazinājies. Iespējams, to var skaidrot ar kriminālo bandu “Zetas" un “Līča kartelis" novājināšanos, kā arī Sinaloas karteļa uzvaru pār Huarezas karteli. Slaktiņi turpinās vietās, kur narkotiku kontrabandisti cīnās par ienesīgo pierobežas teritoriju kontroli. Protams, robežas ASV pusē tik ārprātīgas vardarbības nav, tomēr robežsargi ne vienmēr spēj atteikties no kontrabandistu piedāvātajiem kukuļiem.
20 miljardus ASV dolāru vērtais un deviņus metrus augstais mūris uz ASV un Meksikas robežas joprojām nav nekas vairāk kā fantāzijas, kaut šie Trampa izteikumi kopā ar solījumiem apturēt nelegālo imigrantu - “noziedznieku" plūsmu izraisīja pēdējo desmitgažu lielāko diplomātisko krīzi starp abām valstīm. Humāno krīzi radīja ASV prezidenta rosinātā “nulles tolerances" imigrācijas politika, kur uz abu valstu robežas no vecākiem tika nošķirti vairāk nekā 2300 nepilngadīgu bērnu. Pēc skaļa trača vairāki simti atgriezās pie vecākiem.