TŪRISMS: Bāta, Stounhendža un Vindzoru pils
Latviešiem, aizbraucot uz Londonu, pirmās reizes ar kultūras un izklaides programmu viss ir kārtībā. Skaistu vietu šajā pilsētā netrūkst. Tomēr ko iesākt tad, kad Lielais Bens apskatīts, Haidparka vāveres pabarotas un šopings Oksfordstrītā iemēģināts?
Prom no Londonas
Atbildes te ir dažādas: kāds brauc ar kuģīti pa Temzu, vēl kādu grūti izdzīt no lieliskajiem britu muzejiem, kuros turklāt vairākumā ieeja ir bez maksas. Ja izdodas izbrīvēt dienu, esot Londonā, vērts noriskēt un doties ceļojumā pa dažām populārākajām must see vietām ārpus galvaspilsētas. Šie braucieni gidu pavadībā notiek dažādos virzienos, tos piedāvā vairākas kompānijas. Izvēle te raiba - redzēju pat busiņu ar uzrakstu Tējas dzeršanas tūre pa Londonu.
Ar Stounhendžu ir tā - pats neredzēsi, nesapratīsi. Kāds par šo vietu ir sajūsmā, vēl kāds rausta plecus, bet histērija ap to ir milzīga.
Kompānija, kuru izvēlējos, braucienus sāk no Viktorijas autobusu stacijas. Te ieejot, katrs var pārliecināties, ka autoostas gandrīz visur Eiropā ir briesmīgas - ne labākas, ne sliktākas par Rīgas autoostu. Viktorijas stacija šajā ziņā ir lielāka, netīrāka un zem jumta. Izvēlējos diezgan neiespējamu variantu - braucienu, kura kopējais garums ir apmēram 400 jūdžu. Goda vārds, normālos apstākļos neko tādu pat neiedomātos, bet biju tik ļoti piekusis no staigāšanas, ka nolēmu - var arī pasēdēt atvilkt elpu. Maršruts Londona - Vindzoru pils - Bāta - Stounhendža - Londona tam šķita kā radīts. Viss šis prieks maksāja 120 britu mārciņu.
Tūrisma brauciens autobusā britu gaumē ir kaut kas specifisks. Tas atbilst šīs salas eksotikai, kura neparko nevēlas būt Eiropa. Pat pie mums, braucot ar normālākām autobusu kompānijām, ierasta lieta ir tualete, bezmaksas kafija, tēja un čurinātāji. Britu ekskursija tomēr, neraugoties uz tūrfirmas meitenes stāstu par iespēju paņemt līdzi uzkodas un dzeramos, sākās ar stingru brīdinājumu - autobuss ir jauns un bez tualetes, jelkāda smirdīga barība tajā aizliegta! Ja, dzerot karstu kafiju, bedru dēļ applaucēsieties - paši vainīgi. Ar visnotaļ specifisku melno humoru apveltītā gide bija viena varena dāma. Nevajadzēja pat nospiest podziņu. Autobusam sakustoties, viņa sāka runāt un darīja to visu ceļu! Turklāt nenoliedzami asprātīgi skaistā angļu valodā, kura reizēm attāli atgādināja mūsu platuma grādos dzirdamo baltišu.
Ja spētu atcerēties visu, ko viņa mums ceļā stāstīja, droši vien tagad būtu eksperts Anglijas karaļu dinastiju un iekšējo karu vēsturē. Savukārt viņas anekdošu krājums pietiktu vismaz pusgadam. Ja atgriežamies pie ēdienu un busa tēmas, kura kaut kā nemanāmi aizslīdēja otrajā plānā, ņemiet vērā - šāds brauciens būs diētisks. Tādā tiešām vajag paņemt līdzi padzerties un kaut ko «nesmirdīgu». Apskates maratons ir tāds, ka pasēdēt solītajās kafejnīcās nebūs laika. Starp mums runājot, par smaciņu gidei taisnība - visi šie kebabi, burito, tako, indiešu ēdieni ar karija mērci un tamlīdzīgi take a way ož pamatīgi. Ja neticat, pamēģiniet pasēdēt kādā Rīgas kebabnīcā, jūsu drēbes no šīm smakām neglābs nekāds Allure Sport.
Vindzoru pils
Biju dzirdējis, ka reptoīdi jeb ķirzakveidīgie iecienījuši siltas vietiņas un mēdzot tajās omulīgi saritināties, lai pārlaistu aukstuma periodu. Šā iemesla dēļ vēlējos personiski aplūkot Anglijas karalienes rezidenci. Varētu teikt - pētnieciskos nolūkos, jo dažas dienas pirms brauciena uz Londonu kādā Lattelecom kanālā, kas it kā raidot no Anglijas, bet runā skaidrā krievu valodā, un to skatīties var tikai smagā reibumā, redzēju pārraidi par to, ka britu karaļnama pārstāvji patiesībā esot citplanētieši reptoīdi, kas slepus valdot pasauli. Par princi Čārlzu tādas aizdomas man bija sen. Pārbaude pēc šā vēstījuma bija obligāta.
Kādi bija manu pētniecisko pūliņu rezultāti? Negatīvi! Vindzoru pils daļā, ko izdevās redzēt, nekādas reptoīdu citplanētiešu midzeņa pēdas konstatēt neizdevās. Slēdziens ir vienkāršs - televīzijas kanāls pūš pīlītes. Arī pagalam neglītais plikpaurainais vīrietis droši vien patīk sievietēm ne jau tāpēc, ka ir citplanētietis. Sievietēm vienkārši patīk bagāti veči, turklāt prinči, bet Vindzoru pils ir skaists komplekss. To noteikti der apskatīt.
Jā, varbūt elegances un šika ziņā tas atpaliek no itāļu palacco vai franču pilīm, bet ir izturēts stilā un gaumē. Pēc 100 metru distances ātrumā izskrietās ekskursijas, varu atzīties - gribu vēlreiz, bet nesteidzīgā tempā, iepriekš mazliet palasot par Anglijas karaļiem, lai nedaudz orientētos viņu radurakstos un valdīšanas vēsturē. Ir interesanti. Arī pils kompleksa apskate iekārtota vienkārši. Kaut kur noklīst neceļos vai apmaldīties te grūti. Izcelt aizraujošāko objektu uz šā kompleksa fona es neņemos, redzēšanas vērts ir viss - gan karaliskie apartamenti, gan St. George’s Chapel. Pēc jaunā prinča kāzām, kurām rūpīgi sekoja līdzi teju vai visa Latvija, te vienkārši jābrauc un jāskatās. Dabā noteikti ir skaistāk nekā bildēs, bet St. George’s Chapel laulāti visi karaļpāri kopš sazin kura gadsimta.
Pozitīvais ir tas, ka uz Vindzoras pili no Londonas iet vilciens. Tur var elementāri aizbraukt un atbraukt. Varbūt pat palikt pa nakti vietējā viesnīcā. Bet bez gides, protams. Jāņem vien vērā dažas lietas. Pirmā - lai pils kompleksā iekļūtu, jāiziet drošības kontrole. Ar prīmusiem mugursomā te neielaiž. Otrā - karaliene pilī tiešām mēdz dzīvot. Pirms apmeklējuma ir vērts internetā pārbaudīt, vai pilī nenotiek kāds pasākums. Tad karalisko apartamentu daļa apmeklētājiem ir slēgta, bet reizi mūžā neredzēt neiedomājami garo banketa galdu, porcelāna kolekciju un interjerus būtu liels zaudējums.
Ko lai vēl te piebilst? Kad pēdējā brīdī atskrēju uz autobusu un atviegloti iezvēlos sēdeklī, gide stāstīja par to, ka vienīgais Vindzoru pils trūkums esot tas, ka tās tuvumā atrodoties viena no lielajām Londonas lidostām. Reiz kāds tūrists, noklausījies stāstu par karaļu dinastijām un pils celšanas vēsturi, esot viņai lielā nopietnībā jautājis - sakiet, kāpēc tie karaļi bijuši tik neapdomīgi, ka būvējuši pili tik tuvu lidostai, vai tad smuku, klusu vietiņu trūkstot? Kā noprotu, šī bijusi vienīgā reize, kad gide apklususi un labu brīdi neteikusi neko.
Bāta
Par šo pilsētiņu Anglijas otrā krastā, ja par orientieri izvēlas Londonu, biju dzirdējis slavas dziesmas. Šā iemesla dēļ pirms brauciena biju noskaņots skeptiski. Pats dzīvoju pilsētā, kuras nosaukums angļu valodā nozīmē cilvēkēdājs, un zinu, ka no tās nav ko gaidīt. Ko gan var gribēt no pilsētas, kuras tulkojums latviešu valodā nozīmē vanna? Nu, labi, ir jau vēl arī strauts un vēl dažas nozīmes, bet kurš gan lasa vārdnīcas?
Ticiet tomēr man, ieraudzīt vecajā labajā Anglijā tādu kā Itālijas kopiju, vietu, kur pāri upei stiepjas tilts, kas atgādina mazu Florences pērli Ponte Vecchio, bija satriecoši savāda sajūta. Cik labi tomēr, ka ne visiem pilsētbūvniekiem patīk tikai un vienīgi tie brūnie ķieģelīši! Ja man tagad kāds teiktu - braucam uz Bātu, es teiktu - braucam! Pilsētas vecā daļa ir ekselenta. Tas ir Romas impērijas laika dziednieciskais kūrorts. Senie te brauca, lai atgūtu veselību dziednieciskajos avotos. Kā tas notika, tagad var apskatīt īpašā muzejā. Tas tapis uz romiešu pirts kompleksa drupām. Ar to ūdeni šajā vietā gan esiet piesardzīgi, īpaši dāmas. Ticējums stāsta, ka sievietes pēc peldes tajā palikušas stāvoklī. Zinot par to, kā romieši pirtīs mazgājās, par to nenākas brīnīties. Kurš gan tā negribētu? Žēl, ka imperators Adrians kristietības ietekmē šīs izpriecas ierobežoja. Skatoties senajos baseinos, ienāca prātā - varbūt kristiešu ieviestā tikumība sagrāva Romas impēriju? Šie kristieši vienmēr šķituši tādi aizdomīgi!
Pievērsiet uzmanību Bātas vecpilsētai, tā ir skaista, īpaši viduslaikos celtās baznīcas. Pārejiet pāri jau pieminētajam tiltam. Otrā pusē tam, nokāpjot pa trepēm, ir lieliska kafejnīca. Neko vairāk šajā sprintā nepaguvām, par to tiešām žēl, jo šī ir vieta, kur atgriezties.
Stounhendža
Ar Stounhendžu ir tā - pats neredzēsi, nesapratīsi. Kāds par šo vietu ir sajūsmā, vēl kāds rausta plecus, bet histērija ap to ir milzīga. Tā ir viena no Britu salu must see. Es laikam neliktu šo pasākumu Anglijas ceļojuma centrā, tomēr apskatīt der, jo īpaši tāpēc, ka ej nu zini, kas notiks ar tai blakus izvietoto šoseju. Runā, ka to jaukšot nost un būvēšot kādu ārprātā dārgu pazemes tuneli, lai tikai nebojātu ainavu ap megalītisko kulta objektu. Visticamāk, ja šī jezga sāksies, piekļūt Stounhendžai kādu laiku varētu būt pagrūti.
Mana versija, šo vietu ir uzbūvējuši kādi iereibuši milži, kuru ir ne mazums salinieku folklorā, paredzot šai tukšajai un bezjēdzīgajai vietai tūristu pieplūdumu nākotnē un lai pasmietos par tiem, kas par to brīnīsies. Ja investētu dažu miljonu, latvieši no Pokaiņiem varētu izspiest vēl vairāk. Idejas par citplanētiešu civilizācijām, kas uzbūvējušas sev kādu astronomisku verķi, vērts atmest uzreiz. Tiem jābūt visai dumjiem marsiešiem, lai tā izklaidētos. Turklāt, lai nu kur, bet Anglijā! Ja senie salinieki pēc saules noteica gadalaiku miju, tad visbiežāk viņu lauki palika neapsēti, bet raža nenovākta. Nu kādi gan precīzi astronomiski novērojumi vietā, kur līst reizi piecpadsmit minūtēs? No otras puses, vieta, neraugoties uz cilvēku spietiem, ir enerģētiski spriega un kaut kas tajā visā slēpjas.
Lai redzētu Stounhendžu, jārēķinās, ka tas nav lēts prieks. Vispirms jūs desantēs kaut kur nekurienes vidū milzu stāvlaukumā. Tur priekšā būs jau vismaz pārdesmit tūristu autobusu. Pēc biļešu iegādes jūs transportēs ar īpašu busu līdz objektam. Tad izlaidīs, piekodinot nenokāpt no šaurajām taciņām. Blakus ganās aitas, bet pa takām pat nevar veikt goda apli ap Stounhendžu. Klāt senajiem akmens brīnumiem arī netiksiet. Jāskatās ar acīm. Ja nu vien ar bļāvienu - esmu Zoja Kosmodemjanska - pats nemetīsieties uz tiem kā uz ambrazūrām. Apsardze jūs, visticamāk, savāks un vēl sodu uzliks. Atceļā izlaiž tikai un vienīgi pie veikala ar suvenīriem. Neiziet cauri veikalam nespētu pat Deivids Koperfilds, jo sēta izveidota tā, ka nav variantu.
Pastāvēt pie šā akmens brīnuma atplestu muti vai skepsē savilktu smīnu sejā tomēr ir vērts. Kaut vai tālab, lai pēc tam varētu teikt - es te biju. Ne uz kādu globālu astrālu apskaidrību gan labāk necerēt.
Galavārds
Morāle te varētu būt pavisam īsa. Anglijā netrūkst briesmīgu lietu: ēdiens, Īstmidlendas lidosta, autobusu biļešu tirgošana metro pazemē un latviešu viesstrādnieki ir tikai dažas no tām. Tomēr visumā šī vieta ir pat skaistāka nekā seriālā Midsomeras slepkavības. Doties ārpus Londonas ir vērts. Anglija nav necik lēta, katram no mums ir sava gaume, taču īsāks vai garāks atvaļinājums salās ir kaut kas tāds, ko varbūt vajag pamēģināt. Nu kaut vai, lai redzētu, kur tad princis Harijs laulājās. Mana favorīte šajā trakajā vienas dienas skrējienā tomēr bija Bāta. Monētiņu pirts baseinā iesviedu - tas uz atgriešanos. Bet kanālu renbaltija neiesaku. Kas zina, varbūt plānprātība un vēl dažas mentālas infekcijas tomēr izplatās pa televizoru?