TŪRISMS: Muzeju nakts starp diviem miljoniem

GAISA DĀRZS. Varšavas Universitātes bibliotēkas gaisa dārzs ir iemīļota pastaigu vieta. Pārīši var patverties zem speciāli veidotām koku lapotnēm, kas atgādina lietussargus, grāmatu mīļotāji var iegult šūpuļtīklos un lasīt, un gaidīt, kad mutē iekritīs kāda salda vīnoga. Dabas draugi var vērot zivtiņas un putnus. Romantiķi var pastaigāties zem pergolām. Reālisti var atpūtināt acis, lūkojoties pilsētas panorāmā. Atkarībā no augu krāsas, gaisa dārza sektoriem ir piešķirti zīmīgi nosaukumi – sudraba, zelta, mīlētāju, rozā, zilais, piemēram, zelta dārzā aug dzeltenu un oranžu ziedu krūmi, bet zilajā dārza nostūrī iedēstīti vīnogulāji © Antra Gabre

Muzeju nakti Rīgā neapmeklēju vairākus gadus – nenoliedzu, ka programma ir interesanta, bet tā drūzmēšanās un grūstīšanās, centieni ieraudzīt kaut ko aiz citu cilvēku mugurām… Nē. Ārpus Rīgas par Muzeju nakti ir patīkamas atmiņas. Lielākoties tur šis pasākums ir ģimenisks. Vismaz man ir gadījies Muzeju nakti ārpus galvaspilsētas piedzīvot tādu.

Tāpēc var šķist, ka ir neprātīgi doties uz Muzeju nakti Polijā (tur to dēvē par Garo nakti). Polijā, kur ir 38 miljoni iedzīvotāju. Un tās galvaspilsētā Varšavā ar 1,7 miljoniem iedzīvotāju. Tieši Varšavā mēs aizvadījām Muzeju nakti. Bez burzmas un drūzmas. Pat strūklaku šovs bija saskatāms cilvēkam, kura augums nesasniedz 1,7 metrus.

Uz Polijas Muzeju nakti devāmies piedzīvojumu kāres, intereses un brauciena lētās maksas iedrošināti (organizēts divu dienu brauciens ar nakšņošanu viesnīcā par 60 eiro vienam cilvēkam). Varšavā Muzeju nakts programma un apmeklējamo objektu ir tik daudz, ka drukātā veidā tas varētu būt nelielas grāmatiņas formāts. Garās nakts ietvaros nav iespējams apskatīt ne simto daļu no piedāvātā. Toties var iecirst āķi lūpā nākamajiem apmeklējumiem.

Šoreiz - tikai par pilsētas centrā redzēto un iespēto. Ak, jā, Varšavas iedzīvotāju skaitu noapaļoju līdz diviem miljoniem, pieļaujot, ka Garajā jeb Muzeju naktī apmeklētāju būs vairāk nekā ikdienā.

Visu nevar

ŪDENS BRĪNUMS. Vislas krastā, netālu no Karaļu pils ir strūklaku parks, kurā vakaros notiek gaismas, mūzikas un ūdens šovi / Antra Gabre

Uzreiz pateikšu, ka neapmeklēts palika viens no objektiem, kuru vēlējos apskatīt, - Lazenku karaliskais pils dārzs. Tas ir 76 hektārus plašs, ar ezeriem un ezeriņiem, dīķiem, pili, citām ēkām, skulptūrām. Un Šopena mūziku. Par Lazenkiem ieinteresējos, kad Lietuvā izstaigāju muižas kompleksu Traķu Voki - tas ir bijis Lietuvas dižciltīgo dzimtas Tiškeviču īpašums. Traķu Voke ir neoklasicisma stila muižas komplekss, ko sāka veidot 19. gadsimta otrajā pusē pēc Polijas Lazenku pils fasona. Tiškeviči vēlējās parādīt, ka spēj dzīvot ar karalisku vērienu, jo Polijā Lazenku pils un parka īpašnieks bija karalis Staņislavs Poņatovskis. Traķu Lazenki, par spīti sajūsminātajiem aprakstiem, man nešķita apburoši (nolaista, apskretusi ēka), tāpēc gribējās aplūkot Varšavas Lazenkus, jo Poņatovska īpašums fotogrāfijās izskatās kopts un pievilcīgs.

Lazenku karaliskais parks ir lielākais Polijā, un poļi lepojas, ka tas izgriež pogas Eiropas parkiem. Vasarā tur notiek Šopena mūzikas bezmaksas koncerti, tiek rīkotas izstādes. Taču Muzeju naktī došanās uz Lazenku pils parku nozīmētu neredzēt neko citu. Un, protams, tumsa nav labākais sabiedrotais (Garās nakts programma sākas pulksten 19 un ilgst līdz 2). Parku labāk izstaigāt dienas gaismā, bet šoreiz tas nebija iespējams. Nekas, nākamreiz.

Nākamai reizei nācās atstāt arī Frideriku Šopenu. Komponista mūzikas koncerts bija plānots nākamajā dienā, bet tad mēs bijām jau atgriezušies Latvijā. Biju nolūkojusi arī Neona muzeju, diemžēl šoreiz līdz tam netiku. Tas nozīmē, ka Varšavas apskatei jāatvēl

Gaisa dārza pasaka

Dabai pieskarties var Varšavas centrā - Varšavas Universitātes bibliotēkas gaisa dārzā. No augšējās dārza daļas pilsēta - kā uz delnas. Pie kājām - Visla. Gaisa dārzam var veltīt īpašības vārdus vispārākajā pakāpē. Zaļākais, plašākais, krāsainākais, ar vistumšākajiem nostūriem, kur paslēpušies negaidīti objekti, piemēram, akmenī izveidota neliela strūklaka, kur var padzerties ūdeni.

Bibliotēkas ēka ir atvērta 1999. gadā. Vecā savu laiku bija nokalpojusi, kļuvusi par šauru, bet jaunā bibliotēka ir veidota kā grāmatu plaukts - sienas ir kā grāmatu muguriņas, uz tām ir uzraksti dažādās valodās. Fasāde ir veidota no patinēta vara, un tās zaļā krāsa saplūst ar vertikālajiem stādījumiem - vīteņi vijas pa sienām augšup, veidojot biezu augu segu. 2004. gadā pie ēkas ieejas tika novietota tērauda konstrukcijas daļa no bijušās noliktavas ēkas - kā simbols pagātnes un tagadnes simbiozei.

STAĻINA DĀVANA. Vieni saka, ka Varšavā jāapmeklē Kultūras un zinātnes pils - 230 metru augsta padomju stila celtne. No tāda paša stila Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas to atšķir augstums un pulkstenis. Varšavas Staļina dāvanā atrodas teātri, muzeji, kino un koncertu zāles. Ir skatu laukums - 31. stāvā. Šādas ēkas ir vairākas - padomju tautas dāvana brālīgajām tautām, bet tas ir jau cits stāsts / Antra GABRE

Daži Universitātes bibliotēku mēdz dēvēt par hipsterīgu. Akadēmiski atturīga tā tiešām nav. Bibliotēkas ēkā ir japāņu tējas paviljons, ko 2004. gadā Varšavas Universitātei ziedoja kāds Japānas pilsētas Kioto uzņēmums. Paviljons un tā apkārtne būvēti no dabiskiem materiāliem, un tajā tiek rīkotas nodarbības, arī tējas baudīšanas ceremonijas. Latvijas Bibliotekāru portālā var izlasīt, ka Cēsu rajona bibliotekāriem 2012. gadā Varšavas Universitātes bibliotēka atgādināja nemīlīgu stikla un dzelzs monstru. Redz, cik atšķirīga var būt uztvere. Mums bibliotēka šķita plaša, gaiša, zaļa, ekoloģiska, aizraujoša ceļojuma un izpētes vērta, jo telpās var ielūkoties no dažādiem rakursiem un augstuma.

Jā, bibliotēkai vēderā var ieskatīties pa galerijas logiem, kad, klīstot pa gaisa dārzu, pēkšņi nonāc zem zaļa koku kupola, kas mirdz violetās un zaļās gaismiņās, bet caur koka lapotnē atstāto caurumu iespīd vakara gaismas atblāzma.

Mūsdienīgā bibliotēka sastāv no divām ēkām. Tās ir savienotas ar pasāžu. Uz jumta ir iekārtots dārzs apmēram viena hektāra platībā, apakšējais dārzs ir daudzreiz plašāks. Arī ar to poļi lepojas, jo gaisa dārzs ir viens no lielākajiem un skaistākajiem Eiropā. Dārza augšējā un apakšējā daļa ir savienotas ar ūdens kaskādēm un kāpnēm. Augšējā dārza daļa iegūst reljefu arī ar pastaigu tiltiņiem un skatu torni.

Pretim Varšavas Universitātes bibliotēkai ir Kopernika Zinātnes centrs. 22 000 kvadrātmetru. Uz stundiņu tajā neieskriesi. Taču divi zaķi ar vienu šāvienu, ja esat kopā ar bērniem.

Strūklaku izrāde - katru gadu cita

Strūklaku izrādi gribas salīdzināt ar ikgadēju salūtu. Salūts ir un paliek salūts, lai kāda horeogrāfija tam tiktu veidota. Tomēr gadās, ka salūts pat regulāram tā vērotājam aizsit elpu. Varšavas multimediālais strūklaku parkā varētu justies līdzīgi. Katru gadu Garajā naktī tiek rādīts cits strūklaku šovs, vienreiz redzētu, nākamajā gadā to nevajadzētu izlaist, lai dotos piedzīvot ko citu. Jo šajā parkā izrādes notiek regulāri un, kā var saprast no tūristiem pieejamās informācijas, to saturs sezonas laikā nemainās. Tāpēc, plānojot ceļojumu uz Varšavu, var nolūkot kaut ko patiesi īpašu un apmeklēt tādu gaismas, mūzikas un ūdens šovu, no kura skudriņas pār muguru skrien. Garajā naktī rādītais šovs ir atšķirīgs no ikdienā skatāmā.

Vai Garās nakts uzvedums strūklaku parkā bija apmeklējuma vērts? Jā, jo Rīgā tādas ūdens, gaismas un lāzertehnikas izrādes nevar piedzīvot. Strūklaku parks atrodas Vislas upes krastā, un mēdz būt uzvedumi, kas tiek projicēti uz upes ūdens virsmas. Garajā naktī tika izspēlēta poļu tautas pasaka par lāci. Ūdens šaujas laukā no 367 punktiem līdz 25 metru augstumam, krāsu amplitūda ir trīs simti dažādu gaismiņu. Mūzika. Ar lāzera stariem projicēta animācija. Šova ilgums - apmēram pusstunda.

Pie karaļiem un Rembranta kunga

Karaļu pils ir bijusī karaļu rezidence, tagad - muzejs. Radīts no jauna, jo kara laikā Varšava tika noslaucīta no zemes virsas. Ja gadās ietrāpīt ekskursijā ar aizrautīgu gidi/gidu, tad var uzzināt, kura ēkas kripatiņa ir oriģināla. Oriģinālo detaļu ir maz. To apjūsmošana lai paliek lietpratēju ziņā, jo skatītājs parastais tik un tā jūtas pārsteigts, sajūsmināts, valodu zaudējis no šīs rezidences greznības un iekārtojuma. Pēc karaliskās pils apmeklējuma nebijām vienisprātis, vai tā ir salīdzināma ar Rundāles pils greznumu. Salīdzināt var, greznas ir abas, bet kurā vairāk zelta?

Poļi lepojas (jau atkal!), ka šajā pilī 1994. gadā nonākusi karaliska dāvana - Rembranta gleznas. Divas. Pilī ir Polijas karaļu portretu kolekcija, bet ne Rembranta otas darbs.

Šī pils atrodas uz Karaliskā ceļa - vienas no Varšavas ielām. Iela sākas Pils laukumā, un pa to var aiziet līdz Vilanovas pilij Lazenku parkā. Ejot pa Karalisko ceļu, var nonākt ne tikai pilīs, mākslas galerijās, kafejnīcās, bet arī Polijas Zinātņu akadēmijā vai Zinātnes un kultūras pilī - diktatora Staļina dāvanā Varšavai.

Garajā naktī Varšavā pavadījām piecas stundas. Apskatīt paguvām vien nieku no kopējā piedāvājuma, bet tas, ko redzējām, bija nogurušo kāju un neizgulētā miega vērts.

Speciālais muzejnakts transports ir par brīvu, bet pilsētas transports - par maksu. Muzeju apmeklējums - bez maksas.



Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.